Arī studējošie kritizē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto ziņojumu par augstskolu pārvaldības maiņu, tajā saskatot pārāk daudz nepilnību.
Sestdien, 11.janvārī, norisinājusies Latvijas Studentu apvienības (LSA) domes sēde, kurā ilgās diskusijās studējošie vienojās, ka neatbalsta ministrijas sagatavoto konceptuālā ziņojuma Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu projektu, kurā izteikti priekšlikumi ne vien augstskolu pārvaldības modeļa izmaiņām, bet arī augstskolu tipoloģijas izmaiņām.
Apvienības prezidente Justīne Širina atklāja, ka kopumā studenti nav pret pārmaiņām augstskolu pārvaldībā kā tādām, tomēr ziņojuma projektā saskata pārāk daudz nepilnību.
Domes sēdē piedalījās arī IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs un direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone. Studenti esot ilgi diskutējuši ar ministrijas pārstāvjiem, kā arī kritizējuši ministrijas sagatavotā ziņojuma kvalitāti.
«Tajā ietvertie piedāvājumi nav pietiekami analizēti un pamatoti, un nav skaidra iespējamā pārmaiņu ietekme,» norādīja apvienībā.
LSA arī kritizēja pašu ziņojuma izveides procesu, kurā neesot ņemts vērā visu iesaistīto pušu, piemēram, reģionālo augstskolu vai mākslas augstskolu, viedoklis un specifika.
Studenti arī uzstāja, ka nedrīkst pieļaut Latvijas studējošo Eiropas mērogā «gandrīz unikālās tiesības» visās augstskolu lēmējinstitūcijās tikt pārstāvētiem vismaz 20% sastāvā no lemttiesīgajiem un izmantot atliekošo veto jautājumos, kuri skar studējošo intereses.
Suspensīvais jeb atliekošais veto nozīmē, ka likums tiek nosūtīts likumdevējam atkārtotai izskatīšanai.
Pēc Širinas paustā, domes sēdē klātesošie uzsvēra arī pozitīvos aspektus, kas varētu sekot pēc izmaiņām augstskolu pārvaldībā, tomēr neskaidrības un neatbildētie jautājumi rada bažas par ziņojuma projektā minēto reformu iespējamo ietekmi uz studējošajiem un augstākās izglītības sistēmu kopumā.
Arī citi IZM sociālie partneri ir pauduši bažas par ministrijas ziņojumu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka jaunais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgā procesā un augstākās izglītības politikas veidotāju darbs pie augstskolu pārvaldības modeļa pilnveides līdz šim nav nodrošinājis pietiekošu procesa caurspīdīgumu, kas, savukārt, nav atbilstoši labas pārvaldības prakses pamatprincipiem.
Arodbiedrības ieskatā, minētais radījis augstākajā izglītībā un zinātnē strādājošo satraukumu un neizpratni.
Savukārt Rektoru padome norādīja, ka konceptuālā ziņojuma projekts par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu ir normatīvajiem aktiem neatbilstošs un saturiski mazvērtīgs, tādēļ nav izmantojams par pamatu tālākai saskaņošanai un priekšlikumu izskatīšanai.
Padomes atzinumā par ministrijas ziņojumu uzsvērts, ka tajā netiek atklāta politisko iniciatīvu ietekme uz valsts un pašvaldību, kā arī uz augstskolu budžetiem. «Atbilstoša publiskā finansējuma nodrošinājums ir būtiskākais priekšnoteikums augstākās izglītības un pētniecības attīstībai,» uzsver padome.
Lasiet arī: FICIL: Pārmaiņas augstākajā izglītībā var kļūt par katalizatoru turpmākiem uzlabojumiem
Savukārt, kas attiecas uz augstskolu tipoloģiju, Rektoru padome skaidroja, ka nav pieļaujama kvantitatīvu kritēriju, kas neliecina par studiju un zinātnes kvalitāti, piemēram, minimālais studentu skaits, ārvalstu studentu skaits, lietošana universitātes un augstskolas statusa noteikšanai, jo īpaši, ja šādu «formālu un nepamatoti diskriminējošu kritēriju» pielietošanas rezultātā augstskolas esošais statuss var tikt pazemināts.
«Starptautiskā akadēmiskā vide nevarēs izprast teorētisku Latvijas universitāšu un augstskolu skaita fluktuāciju atkarībā no demogrāfiskā stāvokļa valstī vai īslaicīgiem politiskiem uzstādījumiem,» pausts atzinumā.