Vienbalsīgi atbalstīts likumprojekts, ar kuru plānots ratificēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību līgumu par Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi, trešdien, 14.maijā, nolēma Saeimas Ārlietu komisija.
Līguma mērķis esot nodrošināt efektīvu, ātru Eiropas sliežu platuma parastā dzelzceļa pabeigšanu un funkcionalitāti pasažieru un kravu transportēšanai pa maršrutu, ko būvē kā daļu no Eiropas transporta tīkla kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgu interešu projektu saskaņā ar kopīgiem tehniskajiem parametriem, teikts Saeimas ziņojumā.
Tāpat 14.jūnija komisijas sēdē A/S RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa uzsvērusi nepieciešamību līgumu par Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi visu triju Baltijas valstu parlamentos ratificēt iespējami ātri, lai nezaudētu projekta investīcijas.
«Rail Baltica ļaus pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā,» par projektu skaidro A/S RB Rail valdes loceklis Kaspars Rokens.
Tāpat Rokens min, ka Rail Baltica ļaus būtiski samazināt vides piesārņojumu, vairāk kravu pārvadājot pa dzelzceļu nevis ar kravas automašīnām. Paredzams, ka dzelzceļa savienojuma būvniecības laikā Latvijā tiks radītas vairāk nekā 10 tūkstoši darba vietu.
Paredzams, ka 2030.gadā pa Rail Baltica tiks pārvadātas kravas aptuveni 13 miljonu tonnu apmērā, tostarp pa to tiks pārvadāta daļa Somijas importa un eksporta preču, deputātiem sacīja A/S RB Rail biznesa attīstības vadītājs Kaspars Briškens. Vienlaikus Rail Baltica ļaus Latvijas eksportētājiem piekļūt jauniem tirgiem.
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars akcentējis, ka viena no lielākajām Latvijas interesēm Rail Baltica projektā ir tieši kravu pārvadājumu pārorientēšana no kravas automašīnām uz dzelzceļu, tādējādi samazinot autoceļu noslogojumu.
Komisijas sēdēA/S RB Rail pārstāvji kliedējuši bažas par virkni riskiem, uz kuriem uzmanību vērsusi Latvijas Valsts kontrole. Vienlaikus Rubesa norādīja, ka, kā jau liela mēroga projektam, arī Rail Baltica ir dažādi riski, ar kuriem nākas saskarties un tos risināt, vēsta Saeima.
Līgumā uzsvērts Baltijas valstu kopīgais mērķis attīstīt Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, kas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir stratēģisks un saimnieciski nozīmīgs objekts.
Līgums nostiprinās līdz šim lietoto Rail Baltica dzelzceļa definīciju, A/S RB Rail kā projekta koordinatora statusu un Rail Baltica maršrutu Baltijas valstīs. Tāpat līgums apstiprinās Baltijas valstu apņemšanos projektu īstenot līdz 2025.gadam, lai 2026.gadā uzsāktu līnijas ekspluatāciju. Līgumā arī vērsta uzmanība uz ES finansējuma nozīmi projekta realizēšanā un valstu gatavību arī turpmāk tam pieteikties līdz projekta pabeigšanai. Tāpat līgumā paredzēta iespēja visām pusēm no valsts budžeta līdzfinansēt projekta aktivitātes, ziņo Saeima.
Līgumā definēts, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder valstij, kuras teritorijā tā atrodas. Tāpat līgums nosaka principu nediskriminējošai piekļuvei infrastruktūrai un sadarbību starp regulatīvajām un drošības iestādēm dzelzceļa jomā. Līgumā arī noteikts, ka domstarpības par līguma interpretāciju vai piemērošanu tiks risinātas sarunu un konsultāciju ceļā.
Likumprojektu galīgajā lasījumā Saeimā plānots izskatīt 21.jūnijā, paziņo Saeima.
Ref: 225.000.103.1149