Pēc Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona (Boris Johnson) demisijas nemainīsies valsts plašais atbalsts Ukrainai un NATO, uzskata Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Viņš atzīmēja, ka politiķu demisijas demokrātiskās valstīs ik pa laikam notiek, kad parlamenta vai partijas vairākums uzskata, ka pašreizējā līdera vadībā nevar turpināt darbu. Tāpat ārlietu ministrs uzsvēra, ka Džonsona demisijai ir iekšpolitiski iemesli, kuru Rinkēvičs kā ārlietu ministrs nevar un nedrīkst komentēt.
Rinkēvičs norādīja, ka Lielbritānija Latvijai ir bijusi cieša un tuva sabiedrotā, kas bija atbalstoša lēmumu pieņemšanas procesā gan pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī, gan gatavojot NATO Madrides samita lēmumus.
«Esmu daudz ticies ar Lielbritānijas ārlietu un aizsardzības ministriem, kā arī ar parlamentāriešiem. Manuprāt, britu politiskajā sistēmā ir plaši atbalstošs viedoklis par to, ka NATO ir jāstiprina un Ukrainai – jāpalīdz,» pauda Latvijas ārlietu ministrs.
«Protams, ir jāsagaida, kurš kļūs par nākamo Lielbritānijas premjeru, bet domāju, ka atbalsts Ukrainai un NATO īpaši nemainīsies.»
Tāpat ministram nav šaubu, ka britu jaunā valdība turpinās stingri atbalstīt Ukrainu un pildīs solīto saistībā ar britu kontingenta palielināšanu Igaunijā, kā arī atbalstīs Transatlantiskās attiecības. Rinkēvičs norādīja, ka Džonsons savos uzskatos par Krieviju un Ukrainu bijis ļoti stingrs jau 2017. un 2018.gadā, kad Lielbritānijas premjerministrs pildīja ārlietu ministra amata pienākumus.
«Arī Maskavas vietā es nesapriecātos par ātru. Vakar tika dzerts šampanietis, bet, ka tik nesanāk pēc tam vēl arī šņabi dzert. Es nedomāju, ka radikāli mainīsies britu atbalsts Ukrainai un NATO, jo šī politika ir plaši atbalstīta ne tikai Konservatīvo partijā, bet arī valstī kopumā,» sacīja Rinkēvičs.
Jau iepriekš ziņots, ka Džonsons ceturtdien, 7.jūlijā, paziņoja par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera un premjerministra amatiem pēc tam, kad demisionēja vairāk nekā 50 valdības ministri un politiskās amatpersonas, kā arī daudzi deputāti no Konservatīvās partijas paziņoja, ka vēlas Džonsona demisiju.
Lasiet arī: Džonsons atstāj partijas līdera amatu; premjera pienākumus pildīs līdz rudenim
Šobrīd cīņa par Džonsona pēcteča lomu var ilgt vairākas nedēļas vai pat mēnešus. Sagaidāms, ka sacensībā iesaistīsies vairāki labi zināmi politiķi, kā arī mazāk pazīstami parlamenta locekļi.
Džonsons turpinās pildīt premjerministra pienākumus līdz tiks atrasts pēctecis, taču ar to nav mierā viņa oponenti.
«Domāju, ka konservatīvo deputātiem parlamentā ir jātiek no viņa vaļā šodien,» intervijā BBC TV izteicies liberāldemokrātu līderis Eds Deivijs (Ed Davey).
Arī leiboristi, kas ir lielākā opozīcijas partija, aicinājuši Džonsonu nekavējoties pamest premjerministra amatu, solot sarīkot parlamentā uzticības balsojumu, ja viņš neatkāpsies nekavējoties.
Džonsons, kurš premjerministra amatā stājās pirms nepilniem trim gadiem, zaudējis amatu vairāku skandālu dēļ, kas cita starpā saistīti ar karantīnas režīma pārkāpumiem Dauningstrītā, izšķērdīgu savas oficiālās rezidences renovāciju un nepiedienīgā uzvedībā apsūdzēta kandidāta iecelšanu augstā amatā.