Ņemot vērā Krievijas ekonomikā notiekošos procesus, arī tās kaimiņvalstīm būtu jābūt piesardzīgākām prognozējot savu ekonomisko izaugsmi, uzskata Hārvarda Universitātes profesors, bijušā ASV prezidenta Bila Klintona ekonomikas padomnieks Džefrijs Frankels. Viņš tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem pasaules ekonomistiem.
«Daudz kas ir atkarīgs no naftas cenas, ļoti daudz tika iztērēts Olimpiskajām spēlēm, bet tagad, Ukrainas krīzes dēļ daudzi Rietumu investori ir zaudējuši uzticību Krievijas likumu spēkam, viņi ir nobažījušies, ka var savas investīcijas neatgūt. Tas viss Krievijas ekonomiku šobrīd ir padarījis ļoti viegli ievienojamu, un, ja tā kritīs, ietekmi izjutīs arī valstis, kuras Krievijai ir tuvu un aktīvi tirgojas ar to,» intervijā Latvijas Televīzijai brīdina Frankels.
Arī Latvijas Banka nesen samazinājusi iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozi, no 4 līdz 3,3%, pamatojot to tieši ar Krievijas un Ukrainas notikumu radīto neskaidrību.
Pēc viņa domām, Latvijas krīzes pārvarēšanas modelis citviet pasaulē diez vai būtu atkārtojams, bet iestāšanās eirozonā bija saprotams solis.
Runājot par Baltijas valstis pavisam nesen plosījušo krīzi profesors atzīst, ka pievienojas Latvijas izvēlētā krīzes pārvarēšanas modeļa kritiķa Pola Krugmena viedoklim. Viņa ieskatā, Baltijas valstu pieredzi citviet pasaulē nebūtu iespējams atkārtot.
«Manuprāt, jums bija ļoti stipra politiskā griba nedevalvēt valūtu, jo jūs gribējāt pievienoties eirozonai. Citās valstīs tik smagas krīzes laikā politiskais spiediens veikt devalvāciju nebūtu pārvarams. No otras puses, jūs esat maza, atvērta ekonomika, un šādās mazās atvērtās valstīs ieguvumi, ko sniedz atteikšanās no nacionālās valūtas, var atsvērt zaudējumus. Tādēļ līdzīgām valstīm, iespējams, būtu ko mācīties no jums,» tā Frankels.
Par spīti kritikai, Latvijas iestāšanās eirozonā, viņaprāt, bija saprotams un loģisks solis. «Cilvēkiem no malas, protams, izskatās dīvaini, ka eirozonas krīzes laikā valstis joprojām grib tajā iestāties un arī iestājas. Bet no otras puses, savu vēsturi neizvēlas, un, ja mērķis ir pietuvoties rietumiem un norobežoties no Krievijas, arī šis var būt labs laiks šādai rīcībai,» norāda Frankels.
BNN jau vēstīja – Krievijas Zinātņu akadēmijas Situāciju analīzes centra Stratēģisko novērtējumu nodaļas vadītājs Sergejs Utkins iepriekš norādījis, ka Rietumu sankcijas nepiespiedīs Kremli mainīt politiku, tās pat nenovedīs pie ievērojama ekonomiskā efekta, tomēr Krievijas nostāju daudz būtiskāk var ietekmēt iekšējie, ekonomiskie riski,
Viņš uztver sankcijas kā stingru Krievijas īstenotās politikas noraidīšanu, nevis kā šīs pašas politikas ietekmēšanas instrumentu.
Vienlaikus sakāves risks Krievijai ir visai liels pat vidēja termiņa perspektīvā, un tas nav saistīts ar Rietumu sankcijām. Tie ir iekšējie Krievijas riski, galvenokārt ekonomiskie riski, jo šajā jomā arī līdz šim bijis diezgan daudz problēmu, uzsvēra eksperts. «Savukārt jebkuras darbības, līdzīgi tām, kuras mēs tagad novērojam, pirmkārt, noslogo Krievijas valsts ekonomisko sistēmu,» sacīja politologs.
Pēc Utkina vārdiem, situācija Krimā pati vēl nevarētu sagraut Krievijas ekonomiku, taču nopietnu risku rada kopējā atkarība no tirdzniecības ar izejvielu resursiem, neīstenota modernizācija un nepieciešamība turpmāk uzturēt Krimas iedzīvotājus.
Ref: 102.000.102.7591