Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020.gadā, ārvalstu investori Latvijā lēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) veidotajā Ārvalstu investīciju vides indeksā 2020.
Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumu kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.
Pētījumā secināts, ka nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu saskata arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.
Pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, uzsvēra, ka šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība.
«Tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts – lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk nekā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz Ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,» pauda Sauka.
Pētījuma rezultāti liecina, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, ārvalstu investoru vērtējums attiecībā uz investīciju klimata pievilcību Latvijā 2020.gadā ir nedaudz uzlabojies. Piecu ballu skalā, kur pieci nozīmē, ka investīciju pievilcība ir būtiski uzlabojusies,
2020.gadā investori sniedza vērtējumu 2,7; savukārt 2018. un 2019.gadā attiecīgi – 2,5 un 2,6.
Tikmēr politikas veidotāju darba novērtējums investīciju vides uzlabošanai Latvijā 2020.gadā ir saglabājies 2019.gada līmenī, proti, 3,1 balle no piecām. «Viens no skaidrojumiem šādam vērtējumam varētu būt saistīts ar to, ka ne visiem ārvalstu investoriem Covid-19 pandēmija ir pasliktinājusi darbības rezultātus,» minēja Sauka.
Pētījuma rezultāti liecina, ka vairāk nekā pusei aptaujāto ārvalstu investoru apgrozījums un darbinieku skaits 2020.gadā ir saglabājies 2019.gada līmenī vai palielinājies. Pētījuma autori pieņem, ka viens no iemesliem salīdzinoši labajiem darbības rādītājiem ir tas, ka šie uzņēmumi salīdzinājumā ar vietējiem uzņēmumiem ir vidēji produktīvāki un eksportspējīgāki, tādējādi apliecinot, cik būtiski ir šādus uzņēmumus veidot arī nacionālā līmenī, uz izaugsmi orientētai valstij.
Jautāti par būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijā 2020.gadā kopš brīža, kad valsti skāra pirmais Covid-19 pandēmijas vilnis, kā vienu no galvenajiem aspektiem investori minējuši finanšu aspektu.
«Arī tie uzņēmumi, kas nepiedzīvoja darbības rādītāju kritumu, nereti atzina, ka Covid-19 radījis lielāku darba slodzi un darbības rādītāju nodrošināšana prasa relatīvi lielākus ieguldījumus. Investori norāda arī uz problēmām ar naudas plūsmu, pirktspējas samazināšanos, sarežģījumiem finanšu tirgos, cenu dempingu, papildu nepieciešamajām investīcijām drošībā, kā arī finansiāla rakstura problēmām, kas saistītas ar uzņēmējdarbību Covid-19 pandēmijas skartākajās nozarēs,» skaidroja Sauka.
Tāpat pētījuma autori atzīmēja – lai arī ekspertu intervijās paustais liecina, ka vismaz daļa no ārvalstu investoriem jau ir pielāgojušies jaunajiem apstākļiem, kā Covid-19 pandēmijai raksturīgi izaicinājumi minēti darbs attālinātā režīmā un nepieciešamās izmaiņas uzņēmējdarbības modeļos atbilstoši mainīgajai tirgus videi. Kā vēl vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem 2020.gadā investori uzsvēruši nenoteiktību.
«Turklāt ne tikai nenoteiktību, kas saistīta ar pandēmiju, kā rezultātā ir apgrūtināta vidēja termiņa plānošana un nereti jāuzņemas arī lielāki riski, bet gan nenoteiktība nodokļu jomā.»
«Šī problēma ir spilgti parādījusies arī iepriekšējos Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumos, bet ir sevišķi satraucoša tieši pandēmijas apstākļos, kad nenoteiktības jau tāpat ir ļoti daudz. Šis būtu viens no tiem aspektiem, ar kuru politikas veidotājiem, pieņemot lēmumus, būtu jābūt sevišķi uzmanīgiem,» uzsvēra pētījuma autors.
Attiecībā uz prioritāriem atbalsta pasākumiem Covid-19 seku mazināšanai, tostarp izmantojot Latvijai pieejamos Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, investori galvenokārt norādījuši uz nepieciešamību investēt infrastruktūrā un cilvēkkapitālā. Investori uzsvēruši nepieciešamību vairāk investēt darbinieku pārprofilēšanā, kā arī attīstīt digitalizāciju, lai efektīvāk pārvaldītu digitalizācijas procesus, attīstītu digitālās prasmes un vairāk pielietotu digitālus risinājumus labākas valsts pārvaldes efektivitātes nodrošināšanai.
Tāpat ārvalstu investori norādījuši uz nepieciešamību investēt «zaļās ekonomikas» projektos. «Te gan investoriem ir daudz vairāk jautājumu nekā atbilžu. No vienas puses, ir paredzams, ka nākamajos gados zaļās ekonomikas kursam būs milzīga loma valsts attīstībā, un investori ir gatavi sadarboties ar valsti. No otras puses, investori retoriski jautā: kāds ir Latvijas «zaļā kursa» plāns un kā Latvija plāno sasniegt ES izvirzītos klimata pārmaiņu mērķus? atzina Sauka.
Ilgtermiņa kontekstā investori joprojām norāda uz nepieciešamību investēt arī izglītības, zinātnes un veselības aprūpes pilnveidē.
Jautāti par turpmākiem investīciju plāniem gandrīz 68% aptaujāto ārvalstu investoru atbildējuši, ka plāno palielināt investīciju apmēru, 27% snieguši noraidošu atbildi, bet 5% atbildējuši, ka nav vēl izlēmuši vai, ka tas ir atkarīgs no apstākļiem vai pašreizējā brīdī papildu investīcijas vienkārši nav vajadzīgas.
«Šis ir jau sestais gads, kad ar ekspertu interviju palīdzību lūdzam lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā sniegt vērtējumu par valsts investīciju vidi, kā arī priekšlikumus tās uzlabošanai. Gadu no gada redzams, ka investoru izceltie problēmjautājumi ir tikpat nozīmīgi arī vietējiem uzņēmumiem un to risināšana palīdzētu uzlabot kopējo biznesa vidi Latvijā,» piebilda Sauka.
No 2020.gada septembra līdz novembra sākumam pētījumā intervēti 44 augstākā līmeņa vadošie darbinieki, kuri pārstāv uzņēmumus, kas veido 16% no Latvijas kopējiem nodokļu ieņēmumiem, 13% no kopējās peļņas un nodarbina 10% no kopējā darbaspēka uzņēmumos, kuru apgrozījums pārsniedz 145 000 eiro un kam ir 50% ārvalstu kapitāla.
ĀIPL Ārvalstu investīciju vides ziņojums ir ikgadējs pētījums, kas tiek veikts sesto gadu. Tas novērtē Latvijas ekonomikas konkurētspēju no ārvalstu investoru skatupunkta, identificējot būtiskākos izaicinājumus uzņēmējdarbības vidē. Pētījums ir balstīts uz intervijām ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem, kuras veikusi ĀIPL sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu.