Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.
Šā gada aprīļa beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās bija samazinājies līdz 30%, norādīja Vojevoda, piebilstot, ka 2015.gadā ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars bija 53%.
Viņa norāda, ka pērn pasliktinājusies banku pelnītspēja un sešas bankas gadu noslēgušas ar zaudējumiem. «Vairākām bankām šogad būs izaicinājums saglabāt pelnītspēju un pielāgot biznesa modeļus jaunajiem apstākļiem,» turpina Vojevoda.
Ārvalstu klientu skaita samazinājums sākās jau 2016.gadā, bet paātrinājās pēc šā gada februāra. Kopš 2015.gada kritums jau ir par 60%, bet pēdējos 12 mēnešos – par 40%, informē Vojevoda.
FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne piebilst, ka tā dēvētu «čaulas» kompāniju konta atlikums kopš gada sākuma ir samazinājies par 38% – līdz 1,5 miljardiem eiro šā gada aprīļa beigās.
Razāne arī norāda, ka patlaban Latvijā 40% no ārvalstu noguldījumiem ir no Eiropas Savienības (ES) valstīm, bet tikai 18% noguldījumi ir no trešajām valstīm.
Tāpat Razāne piebilst, ka bankas šobrīd iesniedz savas jaunās biznesa stratēģijas, kuras FKTK analizēs un rudenī varētu būt gatavs FKTK vērtējums.
Tikmēr Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Kazimirs Šļakota skaidro, ka tendences, uz kurieni virzās pasaule, bija redzamas jau 2011.-2012.gadā, taču Latvijā tobrīd parādījās nerezidentu biznesa priekšrocības, kurā atdeve no kapitāla bija divas-trīs reizes lielāka.
«Pasaules tendences rādīja, ka ofšoru bizness ir toksisks valstij, ka netīra nauda atnes netīrus paradumus un netīru valsts pārvaldi, taču toreiz valdīja uzskats, ka nerezidentu nauda ir laba iespēja. Labi, ka tagad no valsts puses un arī no banku puses ir saprasts, ka šis biznesa modelis nav pieņemams,» norāda Šļakota.
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) komisijas sēdē uzsver, ka banku sektors joprojām ir stabils, bet nozares politika vairs nekad nebūs tāda kā līdz šim. «Ir mainījušies spēles noteikumi, lai turpinātu darboties banku tirgū. Par klasisko banku darbību nav nekādu raižu. Notiek kontrolēta ārvalstu klientu aizplūde un, nonākot pie nerezidentu noguldījumu īpatsvara padsmit procentu robežas, situācija tiks pilnībā kontrolēta,» norāda Putra.
Deputāts Andris Morozovs (S) vērsa uzmanību uz to, ka noguldījumi bankās pēdējos mēnešos ir kritiski samazinājušies un klientu neuzticība ir gana liela. Uz Morozova jautājumu, cik banku turpinās darbu Latvijā, Putra norādīja, ka noteikti vairāk nekā desmit.
«Noguldījumu aizplūde nav ietekmējusi banku stabilitāti. Mums pašiem jāuzdod sev jautājums – vai mēs vēlamies šādu netīru naudu, vai tā ir nepieciešama ekonomikai. Paredzams, ka notiks tirgus konsolidācija, taču vairāk nekā 10 bankas paliks,» stāsta Putra.
Deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) pārmeta FKTK ilggadējiem departamentu vadītājiem, ka tie nav pietiekami norādījuši uz visiem riskiem un atbildība par notiekošo ir jāuzņemas tiem cilvēkiem, kas gadiem strādāja un uzraudzīja banku sektoru. Vojevoda gan norādīja, ka riski laikus tika identificēti un iestrādāti FKTK prasībās finanšu sektoram.