Pēc nesen notikušajām vēlēšanām Grieķijā un Francijā izskatās, ka eirozona vairs ne pavisam nav vienisprātis attiecībā uz taupības politiku, kas vairākās valstīs izgāzusies. Tomēr Latvija ir būtisks izņēmums, kas pierāda, ka ne vienmēr strikti taupības pasākumi ir lemti neveiksmei, raksta ārvalstu prese.
Trīs gadu laikā izdevumi tika samazināti 18% apmērā no IKP, kamēr atalgojums valsts sektorā tika samazināts pat par 40%. 2009.gadā Latvijas IKP nokrita par 25%, kas bija Eiropas smagākā recesija. Neskatoties uz to, Latvijas ekonomika pērn pieauga par 5,5%.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts aģentūrai Bloomberg skaidro, kāpēc taupības pasākumi strādā Latvijā, bet turpina grūst recesijā eirozonu.
Pēc viņa sacītā, taupības politika izdevās, jo Latvijas valsts ir maza un taupības pasākumi tika ieviesti jau pašā krīzes sākumā. Turklāt milzīgi valsts sektora atalgojuma samazinājumi tika kombinēti ar strukturālām investīcijām, ar mērķi uzlabot uzņēmējdarbības vidi. Piedevām, valūtas devalvācija netika izskatīta kā iespēja, jo gandrīz viss valsts aizdevums ir denominēts eiro valūtā.
Viņš arīdzan piebilst, ka liela daļa Latvijas vēlētāju ir pārdzīvojuši padomju varu un ļoti labi atceras vēl grūtākus laikus.
Vaicāts, kāpēc Latvijai izdevies veiksmīgi ieviest bargus taupības pasākumus, bet eirozonas dalībvalstu pieredze ir tik negatīva, Pavļuts uzsver, ka jāņem vērā vairāki faktori.
«Mēs nācām klajā ar taupības pasākumiem jau pašā krīzes sākuma posmā. Tajā brīdī mums tiešām nebija citas izvēles, jo valsts kasei bija grūtības apmierināt budžeta vajadzības. Turklāt valsts tikko bija izglābusi banku. Tajā laikā tā šķita vienīgā iespēja – lūgt Starptautisko Valūtas fondu iejaukties. Tas bija vienīgais veids, kā izveidot stratēģiju valsts finanšu līdzsvarošanai.»
Atbildot uz jautājumu, vai arī citur Eiropā būtu iespējams mācīties no Latvijas iedzīvotāju pacietības, palīdzot valstij iziet no krīzes, Ekonomikas ministrs teic, ka vienīgais risinājums slēpjas līdzsvarotos fiskālās taupības pasākumos un izaugsmi veicinošā politikā.
«Eiropas iedzīvotāji nav tik elastīgi kā latvieši, kas viegli adaptējas jauniem apstākļiem. Eiropieši nav gatavi pieņemt ātras un iespaidīgas reformas. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kā politikas veidotāji un ieinteresētās personas var sanākt kopā un vienoties.»
Vaicāts, vai Latvija joprojām plāno pievienoties eirozonai, Pavļuts uzsver, ka vienotās valūtas ieviešana joprojām ir viens no valsts galvenajiem mērķiem. Ekonomikas ministrs piebilst, ka viņam bieži tiek jautāts, kāpēc pēc visa, kas noticis ar eiro, Latvija vēl joprojām vēlas pievienoties eirozonai. Viņš vienmēr atbildot, ka valsts faktiski jau darbojusies kā daļa no eirozonas, jo ir piesaistīta eiro.
«Turklāt visi priekšdarbi, kas jāizdara, lai nokļūtu eirozonā tiešām nāk par labu ekonomikai. To mēs varam redzēt arī Latvijas kredītreitinga vērtējumā, proti, trīs vadošās aģentūras paaugstinājušas Latvijas kredītreitingu līdz investīciju līmenim. Pievienošanās eirozonai ir pēdējais solis, kas Latvijai jāveic, lai nepieciešamības gadījumā varētu aizņemties par saprātīgām izmaksām, piekļūtu lielākai tiešo ārvalstu investīciju plūsmai un padarītu Latvijas tēlu pievilcīgāku investoru acīs.»
Ref: 105.105.103.328