Ašeradens piedāvā izskatīt Eiropas valstu praksi GMI noteikšanā, kas varot ļaut to celt līdz aptuveni 100 eiro

Būtu nepieciešams izvērtēt iespēju Latvijā pārņemt vispārēju Eiropas valstu praksi garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa noteikšanā, kas varot ļaut to celt līdz aptuveni 100 eiro, uzskata partijas Vienotība līderis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.

Ašeradens atzina, ka līdzšinējā GMI noteikšanas prakse paredzēja, ka valdība ik gadu veic sarunas ar pašvaldībām, mēģinot panākt politisku vienošanos par GMI palielināšanu. Šajās sarunās valdība parasti uzstājusi uz GMI palielināšanu, taču pašvaldības mēģinājušas tam pretoties.

«Šī prakse būtu jāmaina, ieviešot skaidru metodoloģiju. Standarta metodoloģija, kā rīkojas Eiropas dalībvalstis, ir relatīvā mājsaimniecības ienākuma aprēķināšana. Katru gadu valstis nosaka vidējos mājsaimniecības locekļa ienākumus, attiecībā pret ko varētu noteikt GMI, kas varētu būt piemēram 20% no vidējā mājsaimniecības locekļa ienākumiem,» teica politiķis.

Viņš atgādināja, ka patlaban ir vienošanās par 64 eiro GMI un ir virzība 80 eiro virzienā. Tomēr, ja tiktu ieviests minētais GMI aprēķināšanas modelis, tad, balstoties uz datiem par viena mājsaimniecības locekļa ienākumiem 2018.gadā, GMI varētu sasniegt aptuveni 100 eiro. «Tas būtu objektīvs kritērijs, nevis politiskas sarunas,» akcentēja politiķis.

Ašeradens gan uzsvēra, ka, ieviešot šādu modeli, svarīgi būtu arī noteikt, ka GMI pilnā apmērā attiektos tikai uz personām, kas vairs nav darbspējas vecumā vai ir zaudējuši darba spējas.

«Cilvēkiem, kam nekas netraucē, vajadzētu būt līdzdarbības pienākumiem,» piebilda politiķis.

Deputāts akcentēja, ka tas, cik ātri grozījumi esošajā kārtībā varētu nonākt izskatīšanā valdībā un Saeimā, atkarīgs no Labklājības ministrijas, kurai patlaban uzdots izstrādāt priekšlikumus grozījumiem. Ašeradens izteica cerību, ka ministrijai nebūtu jānāk klajā ar jaunu vajadzību grozu, jo ir jāsaprot, ka cilvēku vajadzības ir atšķirīgas, savukārt viņa piedāvātā relatīvā modeļa pieeja būtu saprotamāka.

Politiķis gan uzskata, ka pēc Satversmes tiesas lēmuma par GMI līmeņa neatbilstību Satversmei nevajadzētu mēģināt atvērt plašu fronti vaļā, pārskatot visu sociālo politiku.

Jautāts, vai ST spriedums neliecina par labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) bezdarbību šajā jautājumā, Ašeradens norādīja, ka tā ir vēsturiski izveidojusies sistēma, ko ministre saņēmusi mantojumā.

«Ministre ir cīnījusies sarunās, lai GMI palielinātu. Nākamā robeža bija jau 80 eiro, uz ko varētu palielināt. Gribētu teikt, ka līdzšinējās Saeimās bija ļoti spēcīgs pašvaldību lobijs. Domāju, ka ir ļoti labi, ka ir šāds ST spriedums, kas dos iespēju sakārtot šo jautājumu, pārāk šoreiz nevainojot ministri,» teica Ašeradens.

Kā ziņots, ST atzina, ka GMI līmenis neatbilst Satversmei. ST secināja, ka likumdevējs nav izlēmis būtiskākos ar GMI saistītos jautājums, tostarp kādām pamatvajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta GMI līmeņa noteikšanas metode.

Vēl par šo tematu: Garantētais minimālais ienākumu līmenis neatbilst Satversmei

Ņemot vērā ekonomiskos faktorus un citus apsvērumus, ST nolēma, ka apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no 2021.gada 1.janvāra.