Lauksaimniecībā trūkstošās darba rokas tiek kompensētas ar maksimālu procesu automatizāciju un robotizāciju, paudis Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas (LSA) valdes priekšsēdētājs un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Kaspars Melnis.
Viņš atzina, ka tehnoloģijas pēdējos gados ir ļoti strauji attīstījušās, tostarp, piemēram, ļoti strauji ir attīstījušās tehnoloģijas, kuras tiek izmantotas lopkopībā. «Tas ir kā salīdzināt pirmo telefonu un mūsdienu viedierīci – tas ir milzīgs attīstības lēciens,» pauda asociācijas priekšsēdētājs.
Tāpat Melnis minēja, ka modernizācija notiek visās nozarēs, taču katrai sfērai ir sava specifika, piemēram, uzbūvēt jaunu modernu fermu ir finansiāli ļoti ietilpīgs projekts, kas nereti izmaksā vairāk nekā divus miljonus eiro.
«Tādējādi, lai īstenotu šādu projektu, lauksaimnieks veic ļoti cītīgu izpēti un plānošanu, kā arī izvēlas jaunākās pieejamās tehnoloģijas,» viņš sacīja, piebilstot, ka modernai fermai jākalpo vairākus gadu desmitus un arī jābūt konkurētspējīgai.
Pēc asociācijas valdes priekšsēdētāja skaidrotā, mūsdienu saimniecību vēlme modernizēt un automatizēt ikdienas procesus ir skaidrojama ar darbaspēka trūkumu un skaidrību, ka šī problēma nākotnē tikai saasināsies. «Vienlaikus jāuzsver, ka jaunajās un modernajās kūtīs ir arī labāki un patīkamāki darba apstākļi, par ko tiek domāts jau fermas projektēšanas stadijā. Nevaru iedomāties pašlaik būvētu fermu, kur nebūtu paredzēta atpūtas telpa, dušas vai ģērbtuves darbiniekiem,» teica Melnis.
Tikmēr lauksaimniecības tehnikas izplatītāja SIA GEA Farm Technologies Baltijas filiāles vadītājs Andris Kurgs norādīja, ka viņa pieredzē slaukšanas procesa modernizācija galvenokārt raksturīga maza un vidēja izmēra piena lopkopības saimniecībās, kurās ir 50–400 govju, jo šajās saimniecībās vērojamas lielākās problēmas ar darbaspēka piesaisti.
«Taču automatizācija viennozīmīgi nenozīmē jaunu iekārtu vai robotu ieviešanu, tā ir arī esoši iekārtu modernizēšanas un to iekārtu uzstādīšana, kas ikdienā atvieglo, piemēram, barības padevi,» komentēja Kurgs.
Viņš arī skaidroja, ka izvēle ieviest jaunas iekārtas vai modernizēt esošās ir atkarīga no saimniecības struktūras – tās lieluma. Visizteiktāk tendence mazo un vidējo piena lopkopības saimniecību modernizēt ir Vidzemē, Latgalē un dažviet arī Kurzemē.