Pēdējā laikā Rīgas centrā un tās tuvumā Rīgas būvvalde ir aizliegusi ekspluatēt vairāk nekā 100 iekšpagalmu stāvlaukumus, nosakot tām līdz galējībām absurdas prasības, uzsver Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija (NĪPAA).
Asociācija vērš uzmanību, ka šādu būvvaldes rīcību nevar savādāk uztvert kā mērķtiecīgu mēģinājumu iznīcināt iekšpagalmu stāvlaukumus, kavējot legālu uzņēmējdarbību, veicinot pelēkās ekonomikas attīstību valstī un radot papildu apgrūtinājumu transporta satiksmei.
NĪPAA pēc tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) un Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvjiem pauda gandarījumu par līdzīgo redzējumu, kā risināt stāvlaukumu problēmu Rīgā, ņemot vērā Rīgas pilsētas būvvaldes centienus masveidā aizliegt izmantot ekspluatācijā autostāvvietas pilsētas centrā.
Asociācija BNN norāda, ka iepazīstoties ar situāciju, ministriju pārstāvji pauž atbalstu asociācijas vēlmei sakārtot normatīvo aktu regulējumu attiecībā uz stāvlaukumu izbūvi, un atzīst, ka Rīgas pilsētas būvvalde savās prasībās ir paplašinājusi Būvniecības likuma interpretāciju, nekā to šobrīd prasa patreizējais regulējums. «EM iekļāva asociācijas pārstāvjus darba grupā par veicamajiem grozījumiem Būvniecības likumā, bet VARAM aicinās piedalīties pie jaunā Rīgas pilsētas teritoriālā plāna apspriešanas.»
NĪPAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds: «Ja vienlaicīgi ir jāslēdz vairāk nekā 100 darbojošos maksas stāvlaukumu Rīgas centrā, tad tas norāda, ka kaut kas nav kārtībā ar normatīvo aktu regulējumu vai arī, ka kaut kas nav kārtīgā ar būvvaldi. Mums bija svarīgi dzirdēt, ka ministrijām ir līdzīgs redzējums kā mums – ka galvenā problēma tomēr ir normatīvo aktu interpretācijā. Šobrīd ir jāturpina darbs, lai šo regulējumu attiecībā uz stāvlaukumiem veidotu vienkāršotāku, atbilstošāku tā specifikai un vieglāk skaidrojamu.»
Viņš norāda, ka stāvvietas, kuras līdz šim būvvalde iekļāvusi melnajā sarakstā un kurām tiek piemērota prasība par ekspluatācijas pārtraukšanu par it kā «patvaļīgu būvniecību», jau darbojas ilgstoši oficiāli, maksājot nodokļus valstij. «Daļa no tām atrodas jau padomju laikos izbūvētās teritorijās, kas atrodas māju iekšpagalmos.»
Asociācijai nav skaidrs, kāpēc šādi stāvlaukumi, kas tostarp ir asfaltētas un labiekārtotas teritorijas, pēkšņi pēc daudziem gadiem izrādās nelikumīgi izbūvētas un pret tām tiek vērsts sods – aizliegums lietot?! «Tas tikai nākotnē ļaus uzplaukt nelegālajām stāvvietām, kas nemaksā nodokļus ne valstij, ne pilsētai.»
Šobrīd, lai izpildītu Rīgas būvvaldes normatīvo aktu prasības darbojošos autostāvvietu formālai nodošanai ekspluatācijā, ir nepieciešams izstrādāt būvprojektu un saņemt būvatļauju pat tad, ja laukumam ir jau asfaltēts vai cita veida cietais segums un tas ir ierīkots padomju gados vai vēlāk, atbilstoši tā laika prasībām, norāda NĪPPA.
Projekta attīstītāji skaidro, ka analogs piemērs būtu, ka padomju vai jebkuros citos gados būvētās ēkas aizliegtu ekspluatēt, jo tā laika projekti, tehnoloģijas, materiāli neatbilst mūsdienu būvnoteikumiem, un tos nepieciešams pārskaņot. «Šobrīd pārskaņojamo stāvlaukumu dokumentāciju tās sarežģītības un birokrātijas dēļ var pielīdzināt jaunas ēkas būvniecībai. Turklāt māju un zemju īpašniekiem dokumentācijas sagatavošana un visu atzinumu veikšana nozīmē neadekvāti ilgu saskaņošanas laiku un lielas izmaksas, kas mērāmas desmitos tūkstošu eiro.»
Tāpat asociācija ar vēstuli vērsās pie ekonomikas ministra Arvela Ašeradena un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda par Rīgas pilsētas būvvaldes centieniem masveidā aizliegt izmantot ekspluatācijā maksas autostāvvietas Rīgas centrā.
NĪPPA uzsver, ka viņiem nav saprotami Rīgas būvvaldes patiesie motīvi, ja tiek masveidā sodīti iekšpagalmju privātie maksas stāvlaukumi, nevis mēģināts sakārtot normatīvo aktu regulējumu.
Ref:224.000.103.1275