Trauksmes celšanas likuma pirmā darbības gada laikā centrālajās valsts institūcijās saņemti 435 iesniegumi, informē Valsts kanceleja.
No visiem iesniegumiem par trauksmes cēlēju ziņojumiem ir atzīti 119. Visbiežāk trauksme celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanas, apkopojusi Valsts kanceleja.
Komentējot likuma pirmo darbības gadu, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis norāda, ka novērojama iedzīvotāju gatavība ziņot, ja tiek aizsargāta viņu konfidencialitāte un valsts pārvalde uz norādītajām ziņām reaģē. Viņš arī norāda, ka kopā esot vajadzīgs laiks, lai uzticēšanās no ziņotāju puses par to neatklāšanu, nostiprinātos, un valsts no iedzīvotājiem sāktu saņemt ziņojumus par plaša mēroga pārkāpumiem.
Kopumā no 119 trauksmes cēlēju ziņojumiem 54 gadījumos izskatīšana turpinās, tostarp ir ierosināts viens kriminālprocess. Savukārt 2019.gadā pabeigta 65 ziņojumu izskatīšana. Septiņas reizes pieņemts lēmums par soda piemērošanu – sešās administratīvo pārkāpumu lietās un vienā disciplinārlietā. 11 reizes ziņojuma rezultātā veikti uzlabojumi, novēršot trūkumus, par kuriem celta trauksme. Savukārt atlikušajā daļā gadījumu ziņojumi izskatīti citā veidā vai arī nav apstiprinājušies fakti par pārkāpumu, norāda kancelejā, komentējot likuma pērnā gada rezultātus.
Trauksme visbiežāk celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, pārkāpumiem publiskajos iepirkumos, kā arī finanšu un kapitāla tirgus sektorā.
2019.gadā trauksmes cēlēji ziņojuši par iespējamiem pārkāpumiem, kas saistīti ar interešu konflikta situācijām, valsts valodas lietošanu, vides tīrību un draudiem videi un cilvēku veselībai, darba tiesību pārkāpumiem, darba drošību, būvniecību un citā jomām, kopējo situāciju komentē Ozola.
Lasiet arī: Trauksmes cēlājus aizsargās Eiropas līmenī
Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte Inese Kušķe, komentējot darbības Trauksmes cēlēju likumā, norāda, ka regulāri tiek sniegtas konsultācijas konsultācijas iedzīvotājiem, iestādēm un uzņēmumiem, kā var celt trauksmi, saņemt aizsardzību, kā veidot iekšējo trauksmes celšanas mehānismu iestādēs un uzņēmumos.
Viņa norāda uz to, ka īpaša uzmanība jāpievērš ziņojumiem, kas skar sabiedrības interešu aizskārumu un tam jābūt būtiskākajam rādītājam, kas liek iestādei sākt efektīvi rīkoties neatkarīgi no tā statusa, kāds ziņojuma iesniedzējam piešķirts.
2019.gadā Valsts kancelejā tika izveidots Trauksmes cēlēju kontaktpunkts un tīmekļvietne trauksmescelejs.lv lai nodrošinātu efektīvu Trauksmes celšanas likuma darbību. Tajā kopumā saņemti 70 iesniegumi, sniegtas konsultācijas un atbalsts 268 iedzīvotājiem – potenciālajiem trauksmes cēlējiem, kompetento iestāžu trauksmes celšanas kontaktpersonām, uzņēmumu un organizāciju pārstāvjiem gan par aizsardzības mehānismiem, gan par trauksmes celšanas mehānismu ieviešanu, gan citiem jautājumiem.