Latviešu bērni adopcijā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) nonāk ar šīs lielvalsts biznesa organizāciju – adopciju aģentūru – starpniecību. Latvijas Labklājības ministrija (LM) akreditējusi 14 šādas organizācijas, un to mājaslapās pieejamie izcenojumi parāda, ka viena bez vecāku gādības palikuša latvieša padarīšana par amerikāni adoptētājiem izmaksā vidēji 15 tūkstošus eiro.
Tādējādi ASV adopciju servisi uz Latvijas bērnu rēķina gadā apgroza aptuveni pusotra miljona eiro, no kuriem daļa «silda» arī Latvijas ekonomiku, vēsta laikraksts Diena.
Katrai aģentūrai Latvijā ir savs pārstāvis – to vidū arī augsta bijusī LM amatpersona – Ārpusģimenes aprūpes departamenta Adopcijas nodaļas vadītājs Jānis Veinbergs. Izpētot sarakstu, atklājies, ka par visām 14 aģentūrām Latvijā «rūpi tur» kopumā tikai četras personas – neskaitot Veinbergu, Babītes novada domes deputāts, jurists un Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas jeb mormoņu Rīgas Imantas draudzes priekšsēdētājs Gatis Senkāns, bijusī ilggadējā sociālās aprūpes centra Tērvete direktore Daina Roze un advokāte Kristīne Lemantoviča.
Tie, kuri piekrituši runāt par adopciju organizēšanas finansiālo aspektu, apgalvojuši, ka ar aģentūru izcenojumiem neesot saistīti un arī nezinot, ko sevī ietver izmaksu pozīcijas, piemēram, «valsts nodeva». Veinbergs sacījis, ka mājaslapā publiskotās izmaksas esot aģentūras iekšējā lieta un viņam ar to neesot nekādas saistības, savukārt Lemantoviča vēlāk precizējusi, ka konkrētā summa ietverot juridiskos pakalpojumus mūsu valstī, adoptētāju dokumentu sagatavošanu un legalizēšanu sūtīšanai uz šejieni, kā arī pasta un tulkošanas izmaksas. Tērvetniece Roze uz jautājumu, kādēļ pievērsusies trīs adopciju aģentūru pārstāvēšanai, atbildējusi: «Tā nav jūsu darīšana!» un nelaipni paskaidrojusi, ka amerikāņiem sniedzot juridiskus pakalpojumus. Izvairīgs bijis arī Veinbergs: «Tas ir ļoti privāts jautājums,» skanējusi viņa atbilde uz to, kāpēc amatpersonas krēslu Labklājības ministrijā nomainīja pret aģentūras World Links International Adoption Agency pārstāvēšanu.
Ar Gati Senkānu sazināties neesot izdevies. Kā rāda viņa amatpersonas deklarācija par 2013.gadu, papildus atlīdzībai par darbu domē, juridiskajā birojā un četros citos uzņēmumos Senkāns kā pašnodarbinātais pērn saņēmis 28 tūkstošus eiro, un, iespējams, tieši šajā summā ietilpst atalgojums par divu ASV adopciju aģentūru pārstāvēšanu, norāda Diena
BNN jau vēstīja, ka pustūkstotis jeb 499 latviešu bērni pēdējā desmitgadē adopcijas ceļā kļuvuši par amerikāņiem, ko sekmējušas reliģiskas ASV organizācijas.
Nomainīti vārdi, personas kodi, izdzēsti profili sociālajos tīklos un pārtrūkuši kontakti – tas notiek ar Latvijas bērniem, kas adoptēti uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Vairāki desmiti Latvijas bērnunamu un internātskolu vadītāju atklāj vienu un to pašu shēmu, kā juridiski brīvie bērni ar valsts iestāžu gādību tiek savervēti un īsos termiņos nodoti adopcijai uz ASV.
«Atbrauca amerikāņu pāris kopā ar Rīgā nolīgtiem juristiem un bāriņtiesas pārstāvi. Bērnu, kas iepriekš pie viņiem ASV bija viesojies vasarā, stundas vidū izņēma no klases, aizveda turpat pilsētā uz atpūtas kompleksu – parunāties. Vienvārdsakot – sasolīja zelta kalnus: savu istabu un skaistu dzīvi aiz okeāna. Jau nākamajā dienā notika tiesas sēde, kurā šim bērnam ar viņa piekrišanu tika apstiprināta vārda maiņa un noformēta adopcija,» atklāj kādas mazpilsētas internātskolas direktors, kurš vēlējās palikt anonīms.
Bāreņu biedrības Saules bērni pārstāvis Viesturs Alksnītis atklāj, ka Latvijā savu darbību izvērsušas amerikāņu reliģiskās organizācijas, kas organizē bērnu nogādāšanu uz ASV – novērtēšanai.
Tikmēr LM Bērnu un ģimenes lietu departamenta vecākā referente Ivita Krastiņa noliedz, ka ārzemnieki latviešu bērna adopciju var nokārtot īsākā laika posmā nekā tautieši: «Vietējiem iedzīvotājiem vispirms jāiegūst adoptētāja statuss, bet ārzemju adoptētājiem tas jau ir piešķirts viņu valstī, līdz ar to šis posms izpaliek.» Krastiņa atzīst, ka ne visiem ārzemniekiem uz bērniem jāgaida rindā, kurā esot vairāk nekā pustūkstotis gribētāju – viesģimenes esot priviliģētākas, tāpēc adoptēt var jau nolūkotu bērnu. Savukārt ik pa laikam izskanošos pārmetumus, ka bērnu adopcija uz ārzemēm raiti sokoties, pateicoties adoptētāju dāsnajiem maksājumiem, LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa iepriekš noraidīja.
Ref: 102.000.102.7423
tātad kāds ir ieinteresēts, lai šāda sistēma pastāvētu. tas nav normāli, ka adopcija aizņem tik daudz laika un nervu, ja šis process būtu vienkāršāks un ātrāks, noteikti adoptēt gribētāju skaits tepat Latvijā pieaugtu par 25% vismaz
Raksta autore ir sagrozījusi faktus un no labas lietas uzpūtusi ziloni. Piemēram kāpēc nepastāsta, ka uz Franciju un Itāliju arī tiek adoptēti bērni, kas viņai ir pret ASV? Un kāpēc nepasaka, ka tie kurus adoptē ir slimi bērni vai vecāki par 9 gadiem kurus neviens vairs Latvijā nevēlas adoptēt. Un vispār gadā tie ir tikai kādi 115 bērni kuri tiek adoptēti uz ārzemēm un iegūst normālu ģimeni, vai tad tie bērni nav pelnījuši mīlošu ģimeni? Vai raksta autore kādam no tiem bērniem ir reāli palīdzējusi, vai taisa tikai savu biznesu?
Žurnālistes uzvārds vien jau parāda, no kurienes vējš pūš – Putinceva vai, labāk teikt Putinova:) Ieslēdziet Rentv vai kādu citu Putina propagandas kanālu un ne to vien par ASV dzirdēsiet. Nesenais hīts bija tāds, ka ASV vainīga, ka Ukrainā un Krievijā tik daudz odu:)) Neuzķerieties uz šitās propagandas, kas labus darbus (adopciju) pataisa par kaut ko sliktu. Nu, kāda bērnu tirdzniecība? Ja kāds gribētu nopirkt bērnu, vai tiešām viņš ietu cauri visai šai birokrātiskajai adopcijas sistēmai? Padomājiet, pakustiniet bišķu smadzenītes!
pilna Latvija ar cilvēkiem, kur krievs, kas ne vārda nerunā latviski, ir ar latvisku vārdu un uzvārdu, kamēr latvietis, kas ne vārda nesaprot krieviski, ir ar krievisku uzvārdu un internacionālu vārdu