ASV un Lielbritānija paziņojušas par pilnvarojumu no abu valstu vēstniecībām Ukrainā atsaukt daļu diplomātu un viņu ģimenes locekļu saistībā ar iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā. ES ārlietu resora vadītājs paziņojis, ka ES dalībvalstis šim piemēram nesekos, vēsta Ukrainas ziņu aģentūra Ukrinform un raidorganizācija Euronews.
Pirmdien, 24.janvārī, ASV Valsts departaments attiecībā uz ASV vēstniecību Kijevā devis pilnvarojumu tūlītējai «ASV valdības darbinieku brīvprātīgai izbraukšanai» un izdevis rīkojumu ASV valdības darbinieku ģimenes locekļu izbraukšanai. Kā teikts paziņojumā vēstniecības tīmekļa vietnē, ASV pilsoņiem tiek ieteikts neceļot uz Ukrainu gan iespējamu Krievijas militāru darbību, gan kovida izplatības dēļ.
Pēc Vašingtonas paziņojuma par līdzīgu soli paziņojusi Lielbritānija. Londona bažās par Krievijas iebrukumu Ukrainā paziņojusi par puses darbinieku atsaukšanu no savas vēstniecības.
Lasiet arī: Pēc kiberuzbrukuma Ukrainai gaidāms atbalsts no ES
Tikmēr ES augstais ārlietu un drošības politikas pārstāvis Žuzeps Borels (Josep Borrell) žurnālistiem norādījis, ka ES dalībvalstis pagaidām negrasās mazināt diplomātu klātbūtni Ukrainā. «Es nedomāju, ka mums ir jādramatizē, kamēr sarunas notiek. (..) Es nedomāju, ka mums ir [jāatstāj – Euronews] Ukraina,» tā Borels.
Ukrainas Ārlietu ministrija komentējusi, ka «pēdējā laikā nav notikušas radikālas izmaiņas drošības situācijā: jaunu Krievijas agresijas viļņu draudi saglabājas jau kopš 2014. gada, un Krievijas militāro spēju palielināšana pie Ukrainas robežām sākās pagājušā gada aprīlī». Attiecīgi, Ukrainas Ārlietu ministrijas vērtējumā, ārvalstīm ir tiesības rūpēties par savu diplomātu un viņu ģimeņu drošību, taču šis solis no ASV puses «uzskatāms par pāragru un to izraisījusi pārmērīga piesardzība».