Ministru kabinets otrdien, 17.janvārī, atbalstīja Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) sagatavotā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko virzību, kas paredz dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmo posmu īstenot Rīgas virzienā no Daugavpils un Rēzeknes caur Krustpili, BNN informē Satiksmes ministrija.
«Vērienīgais elektrifikācijas projekts padarīs Latvijas transporta koridoru konkurētspējīgāku, pārvadātājiem nodrošinot jaunas biznesa attīstības perspektīvas. Līdz ar to pārvadātāji varēs nodrošināt ātrākus kravu pārvadāšanas laikus un sasniegt būtiskus finanšu ietaupījumus, kas nozari ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs,» uzsver Satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Augulis skaidro, ka ņemot vērā tendences kravu pārvadājumos pa dzelzceļu, elektrifikāciju sāks virzienā uz Rīgu, tādējādi sasniedzot nepieciešamos projekta mērķus, kas ir ekonomiski pamatoti. Vienlaikus projekta īstenošana būs nozīmīgas investīcijas nozares un valsts ekonomiskajā izaugsmē, kā arī nopietns ieguldījums Latgales reģiona attīstībā.
Izvērtējot auditorkompānijas Ernst&Young Baltic pagājušajā gadā veikto analīzi par divām elektrifikācijas projekta pirmā posma alternatīvām, par izdevīgāko no ekonomiskās atdeves viedokļa atzīta Rīgas virziena elektrifikācija, ziņo Satiksmes ministrija.
«Ir apsveicami, ka valdība ir pieņēmusi šo nozares un tautsaimniecības konkurētspējai nozīmīgo lēmumu. Ilgtermiņā šis projekts noteikti radīs papildu ieņēmumus valsts budžetā un veicinās nozares attīstību, kā arī paaugstinās mūsu konkurētspēju attiecībā pret citiem tranzīta koridoriem,» uzsver LDz prezidents Edvīns Bērziņš.
LDz tuvākajā laikā sagatavos precīzu projekta biznesa plānu, izvērtējot risinājumus valsts līdzdalībai projektā, lai tā īstenošana neietekmētu valsts budžetu.
Projekta pirmais posms tiks īstenots specifiskā atbalsta mērķa «Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti» ietvaros. Pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir 347 miljoni eiro, bet kopējās Rīgas virziena elektrifikācijas izmaksas ir 519 miljoni eiro, vēsta ministrija.
Satiksmes ministrija skaidro, ka apsverot projekta pirmā posma alternatīvas, rūpīgi izvērtēti arī ar projekta īstenošanu saistītie tehniskie riski, apzinoties iespējamību vienlaikus īstenot dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu un Rail Baltica projektu Rīgas mezglā. Abu projektu vienlaicīga realizēšana radītu papildu izaicinājumus sarežģītajā satiksmes organizācijā šajā periodā, taču tam tiks rasti optimāli risinājumi.
Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija kā nozīmīgs transporta nozares attīstības projekts ir iekļauta Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs šim pašam periodam.
BNN jau vēstīja Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) biedru komentāru, ka neskatoties uz vairākkārtējiem nozares aicinājumiem divu gadu garumā, Satiksmes ministrija joprojām nav spējusi sagatavot kravu piesaistes plānu, vienoto piedāvājumu mūsu sadarbības partneriem, un joprojām nav skaidri definēta tranzīta stratēģija un attīstības virziens.
Jo vairāk – pēdējo gadu laikā tranzīta nozarē esot vērojama kravu apjomu mazināšanās, un, lai mazinātu kravu apjomu kritumu, Ventspils osta pat ir spiesta domāt par ostas industrializāciju. Šobrīd nekas neliek domāt, ka situācija varētu mainīties.
Tiek norādīts, ka tā vietā, lai ieklausītos nozares teiktajā un kopīgi strādātu pie tranzīta nozares stabilizēšanas, Satiksmes ministrija demonstrē nepārvaramu vēlmi par jebkuru cenu realizēt dzelzceļa elektrifikācijas projektu, turklāt tas notiek bez skaidras izpratnes par tranzīta nozares turpmāko attīstību, prognozējamiem kravu apjomiem. «Ministrija ar visām varēm vēlas iztērēt no 690 miljoniem līdz 1,3 miljardiem eiro, kā ieguvumus minot ekoloģiskās situācijas uzlabošanu, atsakoties no dīzeļlokomotīvēm vilcienu pārvadāšanai, ātruma pieaugumu dzelzceļa pārvadājumiem un vilciena garumu, kas ļautu pārvadāt lielākus kravu apjomus,» teikts BATL paziņojumā.
Tāpat arī uzsvērts, ka sabiedrībai joprojām netiek padziļināti skaidrota projekta ietekme uz visas Latvijas tautsaimniecību ilgtermiņā, kā arī netiek atklāti pateikti un izdiskutēti iespējamie riski.
Lai atpelnītu 1,3 miljardus eiro dārgu projektu, no kura tikai salīdzinoši nelielu daļu – 347 miljonus – ir apņēmusies segt Eiropas Savienība, Latvijai būtu jānodrošinās ar līgumu par garantētu ne mazāk kā 40 miljonu tonnu pārvadāšanu gadā vismaz 40 gadus uz priekšu. Taču, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un Latvijas valstsvīru tuvredzību, pie pašreizējās tendences pārvadājuma apjomiem ik gadu sarukt, par šādiem dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomiem Latvija var tikai sapņot, uzskata eksperti.
Tiek atgādināts, ka vēsturiski Latvijas dzelzceļš un ostas pamatā ir dzīvojušas uz Krievijas kravām. Šobrīd Krievija attīsta savas ostas, un tas nozīmē, ka pakāpeniski tā savas kravas novirzīs uz savām ostām, un, cik zināms, šos Krievijas plānus pagaidām neviens nav atcēlis. Tā vietā, lai meklētu jaunus kravu piesaistes ceļus, atbildīgā nozares ministrija bez jebkāda ekonomiski racionāla pamatojuma apgalvo, ka elektrifikācija uzlabos mūsu konkurētspēju.
Šobrīd neesot atbildēts uz jautājumu par plānotās elektrifikācijas apjomiem:
– Vai tiks pakāpeniski elektrificēts viss dzelzceļš, vai tikai viens posms? Ja tiek plānots elektrificēt dzelzceļu līdz Rīgas un Ventspils ostām, tad tā arī vajag pateikt, lai sabiedrībai būtu pilnīgi skaidrs, ka kopā tas maksās vairāk nekā vienu miljardu eiro.
– Kur Latvija ņems elektrību elektrificētajam dzelzceļam, cik tā maksās, kā mainīsies elektrības cena, kā elektrifikācija ietekmēs dzelzceļa tarifus, kā tā salāgosies ar Rail Baltic līniju un kādi risinājumi tiks veidoti šķērsojuma vietām, kā tas ietekmēs kravu caurlaidību?
Šie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem atbildes ministrija nav gatava sniegt, bet kuras būtu nepieciešamas iegūt skaidri un nepārprotami vēl pirms Latvijas dzelzceļš un Latvijas valsts ir spiesti ņemt daudzsimtmiljonu kredītus, par kuru spēju atdot neviens pat nav mēģinājis sniegt jelkādus skaidrojumus un aprēķinus, uzsver BATL.
«Ir skaidrs, ka kādam par to visu būs jāmaksā. Bet kuram? Ja kravu apjomi turpinās kristies, kam ir objektīvs pamatojums, miljardu nāksies atpelnīt pie sarūkošiem kravu apjomiem, kas nozīmē dzelzceļa tarifu pieaugumu, kam kā sniega bumbas efekts neizbēgami klāt nāks kravu īpašnieku interese meklēt lētākus ceļus līdz Baltijas jūras ostām, izvēloties Krievijas ostas, Klaipēdu vai Tallinu, un līdz ar to vēl vairāk samazinot iespēju Latvijai piesaistīt tranzīta kravas,» norāda BATL prezidente Inga Antāne.
Tāpat uzsvērts, ka šāda mēroga valsts projektiem nepieciešams nozares un sabiedrības atbalsts. Taču tā vietā, lai ļautu sabiedrībai iepazīties ar grandiozajiem nākotnes plāniem, pamanīt papildu riskus un iespējas, rīkotu pilnvērtīgu diskusiju un rastu Latvijai vislabāko risinājumu, Satiksmes ministrija ir noslepenojusi ziņojumu par šo projektu.
Par šo projektu beigu beigās var nākties maksāt visai Latvijas tautai līdzīgi kā Parex bankas kraha gadījumā. Un nekādu kritiku neiztur Satiksmes ministrijas steiga realizēt šo projektu, aizbildinoties ar nepieciešamību nenokavēt iespēju iegūt Eiropas Savienības finansējumu, uzskata biedrība.
«Vai nepārdomāti un alkatīgi kampjot Eiropas naudu mēs kārtējo reizi nenovedīsim valsti uz bankrota sliekšņa,» taujā Antāne.
BATL jau vairākkārt ir norādījusi uz nepieciešamību veicināt Latvijas transporta un loģistikas nozares, tajā skaitā ostu starptautisko konkurētspēju, tomēr atbildi uz Latvijas tautsaimniecībai vitāli svarīgas nozares aicinājumiem no valdības neesam saņēmuši. Tā vietā valdība nepārdomāti sper soļus, kuri draud novest pie pilnīgas tranzīta nozares iznīcības, un ir izdevīgi tikai šauram projektā iesaistīto cilvēku lokam, nevis valsts tālākai attīstībai.
Ref:224.000.103.192.