Rīgas dome akceptējusi ātrgaitas automaģistrāles būvniecību, kas vismaz pēc pašreizējiem aprēķiniem maksās visdārgāk no iespējamiem trim līdzvērtīgiem variantiem – gandrīz par 30 miljoniem vairāk nekā lētākais no citiem piedāvājumiem.
Aplēses veicot 2009. gada cenās – bez pievienotās vērtības nodokļa, 1. variants maksātu 148,6 miljonus latu, 2. variants – 169 miljonus latu, bet 2a. variants – 140,3 miljonus latu. Vēl viens variants šajā apskatā neiekļauts, jo tas ir atzīts par neefektīvāko. Skaidrības labad uzreiz jānorāda, ka iepriekšējā nedēļā Rīgas domes sēdē tika izvēlēts 169 miljonus latu vērtais projekts, raksta Neatkarīgā.
Ziemeļu transporta koridora projekts paredz uzbūvēt ātrsatiksmes autoceļu, kas apiet pilsētas vēsturisko centru, šķērso Daugavu un turpinās ārpus Rīgas. Tā garums būtu apmēram 30 kilometru. Projekts ir sadalīts četros posmos, jo Rīgas domei nav līdzekļu, lai šo, pēc sākotnējām aplēsēm, grandiozo, vienu miljardu latu vērto projektu varētu īstenot uzreiz. Ja izdosies piesaistīt Eiropas Savienības finanšu instrumenta – Kohēzijas fonda līdzekļus, tad projekta pirmā posma – Brīvības ielas dubliera – izbūvi varētu uzsākt 2013. gadā, pieļauj Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Ābeltiņa.
Rīgas domes deputāti atbalstījuši variantu, kas paredz trasi virzīt pa esošo autoceļu A10 (Jūrmalas šoseja) līdz tā ceļumezglam ar autoceļu A5 (Salaspils–Babīte, Rīgas apvedceļš) un tālāk Babītes novada teritorijā, kā arī pa Jūrmalas pilsētas dabas teritorijām (pārsvarā mežiem). Šā projekta oponenti norāda, ka neviens no trim vairāk vai mazāk līdzvērtīgi vērtējamiem variantiem nav guvis pārliecinoši lielāko atbalstu, tomēr domnieki izlēmuši par labu dārgākajam, piesaucot starpību – gandrīz 30 miljonus latu. «Ir veikts visu variantu būvniecības izmaksu novērtējums. Šeit ir iekļautas visas izmaksas, tai skaitā īpašumu atpirkšanai – līdz ar to jāsecina, ka Rīgas dome apzināti atbalsta dārgāku risinājumu – ne vienkārši dārgāku, bet par 25 miljoniem latu lielu sadārdzinājumu trases izvēles rezultātā,» teikts vēstulē. M. Ābeltiņa skaidro – šis bija kompromiss, kam piekrita visas iesaistītās puses, jo pret vienu no automaģistrāles variantiem iebilda rīdzinieki, savukārt pret citu – Babītes iedzīvotāji, jo tādā gadījumā trase atrastos tiešā privātmāju tuvumā.