Energoapgādes uzņēmumam Latvenergo piederošajām Rīgas termoelektrostacijām (RTEC) ir būtiska ietekme gan uz elektroenerģijas sistēmas darbības stabilitāti Baltijas reģionā, garantējot drošas un nepārtrauktas elektroenerģijas piegādes Latvijas un Lietuvas lietotājiem, gan arī uz elektroenerģijas vairumcenu Baltijas reģionā, BNN norāda Ekonomikas ministrijā (EM).
«Tāpēc, lemjot par šo elektrostaciju iespējamo atbalsta sistēmas pārskatīšanu, svarīgi nodrošināt, lai arī nākotnē elektrostacijas varētu turpināt darbu – to apliecina Rīgas Tehniskās universitātes veiktais padziļinātās ekspertīzes pētījums Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori,» skaidro ministrijā.
Izvērtējot iespējamos risinājumus ar elektroenerģiju saistīto izmaksu samazināšanai, pētījumā secināts, ka no patērētāju interešu un energosistēmas drošības viedokļa arī nākotnē ir svarīgi nodrošināt atbalstu elektrostacijām tādā apjomā, kas tām nodrošina iespēju turpināt darbu un attīstīties, nesamazinot konkurētspēju. Atbilstoši pētījuma rezultātiem, RTEC darbību nākotnē ļaus garantēt Ekonomikas ministrijas rosinātais atbalsta apjoms 25% apjomā no šo elektrostaciju esošā atbalsta maksājuma.
Kā zināms, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un tuvākajā laikā iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālā ziņojuma projektu Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai, kurā ietverti vairāki priekšlikumi elektroenerģijas izmaksu samazināšanai visiem patērētājiem, tai skaitā elektroenerģijas ražotāju atbalstam paredzētos maksājumus jeb obligāto iepirkuma komponenti (OIK).
«Pētnieku veiktā analīze arī apliecināja, ka, ņemot vērā šobrīd vērojamos elektroenerģijas cenu veidošanās principus un jaudu pietiekamību reģionā, nav pieļaujama pilnīga atbalsta pārtraukšana RTEC, jo bez atbalsta, kas sedz elektrostaciju ikgadējās nemainīgās darbības izmaksas, to konkurētspēja tirgū būtiski mazinātos. Jāuzsver, ka, RTEC nepiedaloties reģiona energoapgādē un elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū, reģionā radīsies būtisks elektroenerģijas jaudu deficīts, izraisot vairumcenas palielināšanos,» norāda EM.
Balstoties uz pētnieku veiktajām cenu prognozēm, var secināt, ka elektrības deficīta pieaugums Baltijas valstīs gadījumā, ja RTEC nav pieejami, var radīt Latvijas elektroenerģijas patērētājiem papildu izmaksas vairāku desmitu miljonu eiro apjomā gadā, bet aptuveni pēc desmit gadiem tas radīs izmaksu slogu jau vairāku simtu miljonu eiro apjomā gadā.
Lai gan esošās elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros atbalstu saņem daudzi elektroenerģijas ražotāji, pētījumā īpaši nozīmīgi bija izvērtēt tieši RTEC ietekmi uz reģionālo energoapgādi un cenu veidošanos. RTEC ir vienīgās elektrostacijas Latvijā, kuras nepieciešamības gadījumā lielāko daļu gada spēj pilnībā segt Latvijas elektroenerģijas patēriņu neatkarīgi no dabas apstākļiem, piemēram, vēja intensitātes vai ūdens pieplūduma Daugavā. No 2002. – 2013. gadam uzbūvēto Rīgas TEC-1 un TEC-2 kopējā uzstādītā elektriskā jauda veido 1 025 megavatus (MW), un tās ir vienas no modernākajām termoelektrostacijām Baltijā un Skandināvijas valstīs. Kopumā RTEC 2016. gadā saražoja 2 417 GWh elektroenerģijas, kas ir līdzvērtīgs apjoms trešdaļai no Latvijā gadā kopumā patērētās elektroenerģijas.
Pētījuma ietvaros, izmantojot korelācijas analīzi, noteikti arī būtiskākie faktori, kas ietekmē elektroenerģijas cenu Latvijā – elektroenerģijas patēriņš un izstrādes apjoms Latvijā un Lietuvā, elektroenerģijas importa iespējas no kaimiņu reģioniem (Skandināvijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas un Igaunijas), kā arī elektroenerģijas ražošana noteikta veida avotos, galvenokārt Baltijas valstu dabasgāzes un degakmens termoelektrostacijās, Kroņu hidro akumulējošajā elektrostacijā un Ziemeļvalstu hidroelektrostacijās.
Ref:224.000.103.1419