Cilvēki labdarībai ziedo dažādu mērķu vadīti, daži no tiem ir absolūti nesavtīgi, bet citi – gluži pretēji. Tāpat cilvēki vēlētos ziedot daudz vairāk, bet aizmirst par to, kad pienācis brīdis rīkoties. Pētot ziedošanas motīvus, AS Dobeles dzirnavnieks un psiholoģe Zane Avotiņa aicina gada nogalē paveikt vēl kādu labu darbu.
Pētnieki izdalījuši trīs ziedotāju tipus. Pirmā grupa ir altruistiskie ziedotāji, kuri to dara, jo apzinās, ka ziedošana nes sociālu labumu. Otrā grupa – daļēji nesavtīgu mērķu vadīti labdari, kuri apzinās, ka ziedošana liek justies labāk viņiem pašiem un palīdz celt savu pašapziņu. Trešie ir absolūti nealtruistiski ziedotāji, kuru galvenais mērķis ir celt savu prestižu un parādīt apkārtējiem, ka var to finansiāli atļauties.
«Iesaistīšanās labdarībā ir saistīta ar cilvēka pašvērtējumu, tā sniedz sociāli atbildīgas personas piederības un personiskā nozīmīguma sajūtu,» saka psiholoģe Zane Avotiņa, piebilstot, ka nereti cilvēki iesaistās labdarībā sava personiskā pārdzīvojuma dēļ, piemēram, atpazīstot ziedojuma mērķī paši savu pieredzi vai pazīstot kādu, kam nepieciešama palīdzība.
Cilvēki vairāk ziedo ar sirdi, nevis ar prātu – arī virknē eksperimentu atklāts, ka sabiedrība ir atsaucīgāka, ja zināms konkrēts cilvēks, kuram ziedojums palīdzēs, nevis atbalsts nepieciešams kādas problēmas risināšanai, kuru raksturo ar statistikas datiem, bet iztrūkst individuālu stāstu. Turklāt, ja viens ziedotājs atvēlējis lielāku summu, arī nākamais, to redzot, dāvās vairāk, atklāts pētījumā.
Bloga Viens plus viens autore Laura Grēviņa atzīst, ka pašai savus labos darbus grūti apkopot, jo tie šķiet pašsaprotami un ikdienā netiek īpaši izcelti. Kā vienu no nozīmīgākajiem labajiem darbiem viņa ikdienas aizņemtajā dzīves ritmā uzskata laika veltīšanu citiem.
«Manuprāt, manis pašas lielākais «baltais darbs» ir laika pavadīšana ar saviem bērniem, to nevar nopirkt ne par kādu naudu,» stāsta Laura.
«Labdarība rodas mūsu sirdīs un domās, iegūstot konkrētu apveidu atkarībā no situācijas un vajadzības,» uzskata kulinārijas bloga Lindas Virtuve autore Linda Tellgrena. «Palīdzēt līdzcilvēkiem esmu centusies vienmēr – kad pašai vēl nebija ģimenes, strādāju brīvprātīgo darbu un līdzdarbojos sociālos projektos, bet tagad biežāk labdarībai ziedoju lietas,» stāsta bloga autore.
Viņa tic, ka ikviens labais darbs padara pasauli gaišāku un palīdz tiem, kam dzīvē šī gaisma tobrīd visvairāk nepieciešama.
Savukārt žurnālists Ansis Bogustovs labdarībai biežāk ziedo savu enerģiju, zināšanas un laiku, nevis naudu. «Ne vienmēr vajag darīt lielus darbus, lai glābtu pasauli. Patiesībā tieši ikdienas sīkumi – palīdzība kaimiņienei sakraut malku, līdzcilvēku atbalstīšana, aizvešana vai laba vārda pateikšana – ir tie, kas galu galā glābj pasauli,» saka Bogustovs.
«Ja katrs jau šodien sāks ar sevi un cilvēkiem sev apkārt, drīz vien pasaule kļūs labāka,» uzskata žurnālists. «Pēdējā laikā esmu novērojis, ka naski palīdzam dzīvniekiem, bet paši savam kaimiņam palīdzēt negribam,» atzīst Bogustovs, aicinot šī gada izskaņā vairāk pievērsties līdzcilvēkiem.
Šī gada nogalē AS Dobeles dzirnavnieks atklāj, ka īsteno labdarības akciju ar mērķi atbalstīt sociālās aprūpes centru Tērvete, sociālās aprūpes centru Siltais un tā filiāli Dzērves. Par katru Dobeles dzirnavnieka miltu Ekstra iepakojumu, kas nopirkts līdz šī gada 31.decembrim, uzņēmums piecus centus ziedos, lai uzlabotu dzīvi šajos namos mītošajiem senioriem.
Ref: 225.000.103.1340