No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā (km/h), BNN informē Rīgas domes Satiksmes departaments.
Norādīts, ka braukšanas ātruma ierobežojums noteikts saistībā ar satiksmei bīstamām bedrēm, kā arī, lai nodrošinātu vienotu braukšanas ātruma režīmu Aleksandra Čaka ielā, ņemot vērā to, ka inženierkomunikāciju turētāji esot uzsākuši remontdarbus.
Departaments ziņo, ka apakšzemes komunikāciju remontdarbi ir pirmais posms seguma atjaunošanas darbiem Aleksandra Čaka ielā. Paredzams, ka SIA Rīgas ūdens, AS Rīgas siltums, AS Sadales tīkls, AS GASO, RPA Rīgas gaisma, RP SIA Rīgas satiksme, SIA Lattelecom un citi, darbus veiks līdz pat rudenim. Brauktuves un ietvju segums Aleksandra Čaka ielā pilnībā tiks atjaunots un darbi pabeigti 2020.gada vasarā, sola domē.
Tāpat Satiksmes departaments esot uzdevis pilnsabiedrības Daugavas labā krasta uzturētājs, kas saskaņā ar līgumu nodrošina transporta būvju ikdienas uzturēšanu, nodrošināt diennakts brauktuves stāvokļa kontroli, lai nekavējoties uzsāktu satiksmes drošībai bīstamo avārijas bedru remontu.
Februārī Rīgā esot veikts bedru remonts 9 647 kvadrātmetru platībā, kopumā ieguldot 302 013 eiro, lēš pilsētas Satiksmes departaments.
Iepriekš Rīgas dome un tās Satiksmes departaments izpelnījusies visai asu kritiku no Valsts kontroles, kas savā ziņojumā norādījusi, ka Rīgas pašvaldība, attīstot pilsētas transporta infrastruktūru, rīkojusies neefektīvi, neekonomiski un neatbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Trūkst mērķtiecīgu risinājumu sen zināmām problēmām, savukārt esošo projektu īstenošana ir notikusi haotiski un necaurskatāmi. Šādi rīkojoties, satiksmes dalībnieku – gājēju, velobraucēju un autovadītāju – vajadzības un intereses netiek risinātas ne īstermiņā, ne ilgtermiņā, par Valsts kontroles (VK) ziņojumu par Rīgas transporta infrastruktūru informē VK pārstāve Līga Krapāne.
Tiek norādīts arī, ka no 2010. līdz 2017.gadam Satiksmes departaments ir izstrādājis vairākus transporta infrastruktūras projektus, kas nav īstenoti, bet to izmaksas 5,3 miljonu eiro apmērā norakstītas zaudējumos, atzīmē VK. Piemēram, izstrādāto Raņķa dambja – Vienības gatves – Mūkusalas ielas savienojuma un tuneļa zem Ģertrūdes ielas un Daugavpils ielas savienošanas būvprojektu izmaksas 3,4 miljonu eiro apmērā ir norakstītas, jo nav atrisināti zemes piederības jautājumi, lai gan tas bija jānoskaidro jau būvprojekta sagatavošanas sākuma stadijā.
Uzsvērts arī, ka Rīgas lietus ūdens kanalizācijas sistēma jau vismaz 12 gadus ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un nespēj efektīvi novadīt lietus ūdeni no ielām. Tā vietā, lai risinātu ar lietus ūdens novadīšanu saistītās problēmas, kas rada transporta satiksmes traucējumus, Satiksmes departaments nodarbojas galvenokārt ar ielu seguma atjaunošanu, komentē kontrole. Piemēram, Krišjāņa Barona ielā visā tās garumā, Brīvības un Pērnavas ielas krustojumā, Brīvības un Tallinas ielas krustojumā pie Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas bija ne tikai jāatjauno ielas segums, bet jāatrisina arī ielu pārplūšanas problēmas.
Tikmēr Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins iepriekš LTV norādījis, ka pilsētas ielu apsaimniekošanas galvenā problēma ir naudas trūkums un, lai galvaspilsētas ielas būtu ideālā stāvoklī, nepieciešams miljards eiro.
Viņš atzinis, ka Rīgā šogad bedru esot sevišķi daudz, jo iekavējušies darbi, ko bija plānots sākt jau agrāk – piemēram, Krasta un Čaka ielas, kā arī Zemitāna tilts, skaidroja Jakrins.
Pašlaik galvenā prioritāte esot bedrīšu labošana, it īpaši bīstamo, norādīja Jakrins. Līgumā ar ceļu uzturētāju paredzēts, ka būvnieku komandai pie bedres jāierodas trīs stundu laikā, kopš zvana saņemšanas. Uzturētājs arī solot, ka dažu brigāžu vietā šobrīd strādājot vairāk nekā desmit, informēja Jakrins. Tāpat ceļu uzturētājiem uzdots piesaistīt «apakšniekus», lai efektīvāk labotu bedres.
