Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ar lūgumu atgriezt Saeimā otrreizējai caurskatīšanai grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas tika apstiprināti divas dienas pirms 13. Saeimas vēlēšanām, stāsta asociācijā.
Nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi lūgumu pamato ar to, ka izmaiņu rezultātā īstermiņa aizdevumi Latvijā turpmāk nebūs pieejami. Tāpat ārpus banku finanšu sektora uzņēmumi norāda, ka izmaiņas izstrādātas sasteigti un esot bez jebkādas analīzes par to ietekmi uz patērētāju, tirgu un ekonomiku kopumā. Asociācija uzskata arī, ka pieņemtie grozījumi ir savstarpēji pretrunīgi un sagatavoti juridiski nekvalitatīvi.
«Ja patērētājs vēlēsies aizņemties 100 eiro kredītu uz 30 dienām, tad maksimāli, ko aizdevējs atbilstoši apstiprinātajiem grozījumiem varēs piemērot šādam aizdevumam, ir 2,1 eiro. Nav jābūt finanšu analītiķim, lai saprastu, ka divi eiro nenosedz ne kapitāla izmantošanas izmaksas, ne datu pārbaudi par klienta maksātspēju dažādās valsts uzturētās datu bāzēs, ne darbinieku algas vai uzraudzības maksājumus valsts budžetā. Tas nozīmē, ka īstermiņa aizdevumi Latvijā vienkārši vairs nebūs pieejami. Nav jēgas analizēt citas priekšvēlēšanu laikā apstiprinātās izmaiņas, kas ir tikpat populistiskas, piemēram, patēriņa kredītu reklāmas liegums, jo tas vienkārši nav aktuāli, ja produktu tirgū nevar piedāvāt,» stāsta Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
BNN jau ziņoja, ka iecerētie grozījumi noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50 procentus no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Tāpat plānots, ka šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk nekā divas reizes. Nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām.
Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, augustā Latvijā bija aptuveni 170 000 parādnieku, kuru parādi pārsniedza 200 eiro – gandrīz 10% no valsts iedzīvotāju kopskaita. No šī kopskaita ap 40 000 iedzīvotāju parādi pārsniedz 2 000 eiro. Bet apmēram 35 000 iedzīvotāju parādu saistības svārstās no 2 000 līdz 5 000 eiro. Lai iedzīvotājs varētu pieteikt maksātnespēju, viņa parādu saistību slieksnis ir 5 000 eiro, savukārt maksātnespējas procedūras ierosināšanai nepieciešami aptuveni 1200 eiro. Zvērinātu tiesu izpildītāju rokās pašlaik nodoti aptuveni 188 000 dažādu parādu piedziņas lietu.
Tiek lēsts, ka no minētā parādnieku kopskaita ap 100 000 ir tādu, kuri aizņēmušies naudu «ātro» kredītu firmās. Deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) iepriekš pauda, ka ātro kredītu firmas iedzīvotājiem sagādājušas lielu postu – parādu dēļ palielinās no valsts aizbraukušo skaits, uzņēmumi spiesti bankrotēt. Deputāts apgalvo, ka ik gadu šīs darbības dēļ valsts cieš zaudējumus četru līdz desmit miljardu eiro apmērā un ka tāpēc tā vispār jāpārtrauc.
«Ir sajūta, ka šobrīd likumdevējs nesaprot to, ko nozīmē apstiprinātie grozījumu. Ir skaidrs, ka uzņēmumi pie šādiem nosacījumiem nespēs strādāt un būs spiesti pārtraukt savu darbību. Tas savukārt nozīmē, ka varam gaidīt apjomīgas tiesvedības pret valsti par samērīguma un tiesiskās paļāvības principa pārkāpumiem. Ļoti ceram, ka bez publiskā spiediena, ko rada priekšvēlēšanu laiks, varētu racionāli izdiskutēt to, ko nepieciešams uzlabot regulējumā, tāpēc lūdzam Valsts prezidentu sniegt šādu iespēju. Diemžēl priekšvēlēšanu laikā tas nebija iespējams,» uzskata asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Savukārt kredītu piedziņas kompānijas vadītājs Gints Vīns laikrakstam diena.lv uzsver: «Nekas nav par velti, atliek tikai vienreiz aizņemties «ātro» kredītu, lai pēc tam pusgadu saņemtu agresīvus mārketinga zvanus no šī un citiem saistītajiem uzņēmumiem. Mēģinot klientu atkal atgriezt biznesā, paņemt vēl, paņemt atkal, refinansēt. «Mums tagad šāda atlaide, tagad tāda atlaide, mums tagad Ziemassvētki, Valentīndiena, jebkas tikai paņem atkal un tad jau gan jau kāja paslīdēs. Tu neatgriezīsi laikā, kas mums, kredīta izsniedzējam, dos iespēju tomēr iegriezt tev milzīgus refinansēšanas procentus».»