Saeimas Juridiskā komisija nolēmusi no Personas datu apstrādes likumprojekta izslēgt ieceri par Datu valsts inspekcijas (DVI) tiesībām ar tiesneša sankciju iekļūt personu datu apstrādāju telpās, stāsta Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Komisijā radās jautājumi par rosinājumu paplašināt DVI pilnvaras, lai tās darbinieki līdzīgi kā Konkurences padomes pārstāvji varētu, ar tiesneša sankciju un policijas klātbūtnē atbilstoši likuma nosacījumiem ienākt kādu uzņēmumu telpās un izņemt attiecīgos datu nesējus un citas mantas pārbaudei.
Deputāti izvērtēja, ka Eiropas Savienības Vispārīgajā datu aizsardzības regulā šāds nosacījums nav noteikts kā obligāts, tāpēc Juridiskā komisija nolēma izslēgt piedāvāto regulējumu no likumprojekta, norāda politiķis.
Tāpat komisija atbalstījusi pieeju, ka datu apstrādātājs, varēs izvēlēties, vai par datu aizsardzību kā atbildīgo personu iecelt sertificētu personu vai arī citu speciālistu ar attiecīgām zināšanām, piebilda Bērziņš.
Komisijas lemtais vēl būs jāapstiprina Saeimai.
Kā ziņots, saistībā ar komisijas izslēgto normu Vienotības frakcijas deputāts Andrejs Judins iepriekš bija norādījis, ka pārcenšanās Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanā iezīmē ierēdņu vēlmi pēc jaunas, visvarenas represīvas institūcijas izveides.
Pirms norma izslēgšanas politiķis sociālajā vietnē Twitter bija publicējis savu viedokli par iecerētām regulējuma izmaiņām. Viņš uzskata, ka Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotais likumprojekts paredz ievērojami paplašināt Datu valsts inspekcijas pilnvaras, «paredzot tai cita starpā arī tiesības ar tiesneša akceptu iekļūt personām piederošā īpašumā un piekļūt visa veida glabātajai informācijai – pēc būtības – veikt kratīšanas».
Judins norāda, ka būtu jāizvēlas samērīgāki risinājumi. «Likumprojektā piedāvātais ir virziens uz policejiskas valsts ar visvarenu datu inspekciju izveidi. Ja kratīšanas ir patiesi nepieciešamas, lai aizsargātu fizisko personu datus, jau šobrīd ir un arī turpmāk būs iespējams problēmas risināšanā iesaistīt Valsts policiju, uzsākt kriminālprocesu un tā ietvaros veikt visas nepieciešamās procesuālās darbības, t. sk. kratīšanas,» – savu nostāju argumentēja deputāts.
Jau vēstīts, ka Saeimas Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma vērtē Personas datu apstrādes likuma projektu, ar kuru paredzēts aizvietot patlaban spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu.