«Latvijā joprojām ir turpinājusi rezonēt «gāzi grīdā» politikas negatīvā ietekme,» atskatoties uz gadiem pēc krīzes, spriež SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Laiks kopš ekonomiskās krīzes bijis izaicinošs un sarežģīts, un bijuši nepieciešami astoņi gadi, lai ekonomika atgrieztos pirmskrīzes līmenī, vērtē Gašpuitis.
Ekonomists atgādina, ka vislielākā lejupslīde bija 2009.gada trešajā ceturksnī – 15,6%. Pēc tam lejupslīde turpinājās visu 2010.gadu, tomēr pakāpeniski samazinājās, un atgūšanās sākās 2011.gadā.
Latvijas ekonomika kopš 2009.gada pieaugusi par 26%. Igaunijā šajā laika posmā pieaugums bijis 43%, bet Lietuvā – 39%.
Šo desmit gadu laikā Latvijas ekonomika nedaudz zaudējusi savu īpatsvaru Baltijas ekonomikā – no 31% tā noslīdējusi līdz 28%. Lietuva tikmēr veido 45% no Baltijas valstu ekonomikas, Igaunija sasniegusi 24%.
2009.gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 52% no ES vidējā un šajā rādītājā ieņēma pirmspēdējo vietu. 2018.gadā, apsteidzot četras valstis, Latvija sasniegusi 69% no ES vidējā. Igaunija un Lietuva, kas krīzi izjuta par mata tiesu vieglāk, ir spējusi aizsniegties līdz 82% un 80%, informē Gašpuitis.
Kas ir veidojis atšķirības veikumā?
«Krīzes posmā visstraujāk uz situāciju reaģē un kritumu pārvar eksports, kura nozīme aug vēja spārniem,» norāda Gašpuitis. Ja kopējais eksports 2009.gadā bija 42,5% no IKP, tad 2018.gadā tas pieaudzis līdz 61,3%. Nedaudz straujāk un apsteidzot Igauniju, Lietuvas eksporta īpatsvars no IKP šajā laika posmā ir audzis no 51,9% – 75,6%, Igaunijai no 60,5% līdz 74,3%.
Ekonomists stāsta, ka šo gadu laikā kokrūpniecības eksports aizvien ieņem pirmo vietu, veidojot 17,6% no kopējā preču eksporta. Otrajā vietā ir elektroierīču eksports (10,4%), bet tam seko mehānismu un mehānisko ierīču eksports (5,8%) un transportlīdzekļu un to daļu eksports (5,6%).
Šajā posmā ir kritusies dzelzs un tērauda eksporta pozīcijas, bet par piekto nozīmīgāko preču eksporta grupu kļuvis alkohols, norāda ekonomists. Tikmēr Lietuvā un Igaunijā samazinājusies degvielas un naftas eksporta nozīmē, lai gan tās aizvien ir vienas no galvenajām eksporta precēm.
Lasiet arī: Aptauja: Baltijas uzņēmēji nav vienisprātis par globālās ekonomikas satricinājumiem
Lietuvā otro vietu ieņem pie eksportprecēm ieņem mēbeles (11%), kam seko pārtika un dzērieni (9%), kā arī plastmasa un tās izstrādājumi (8%). Salīdzinot ar Igauniju, arī tur lielu lomu ieņem kokrūpniecība – 11% eksporta.
Starp galvenajām eksporta precēm Igaunijā parādās arī koka māju un mēbeļu eksports (8%). Lielāku nozīmi, nekā Latvijai, Igaunijas eksportā veido elektroierīču (15%) un mehānismu un mehānisko ierīču (9%) eksports, informē Gašpuitis.
Ekonomists norāda, ka lielāko pievienotās vērtības pieaugumu pēdējo desmit gadu laikā starp nozarēm Baltijas valstīs ir sniegusi – tirdzniecība, transports, viesmīlība, ēdināšana un apstrādes rūpniecība.
Būtisku lomu visās trijās valstīs ir spēlējusi komercpakalpojumu attīstība, kas Lietuvā (10%) un Igaunijā (13%) ieņem trešo, bet Latvijas gadījumā ceturto vietu – 11%.
Pēdējā desmitgade Baltijas mājsaimniecībās
Zemākais bezdarba līmenis šobrīd ir Igaunijā 3,9%, sekojot Latvijai ar 6% un Lietuva ar 6,1%. Turklāt pēdējo desmit gadu laikā tieši Igaunijā visstraujāk audzis atalgojums – par 86%, sasniedzot 1 397 eiro. Tikmēr Latvija pieaugums bijis 68%, sasniedzot 1 091 eiro, bet Lietuvā – 65%, sasniedzot 1 022 eiro.
Kopš krīzes Latvijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir gandrīz pieckāršojies un sasniedzis 6,6 miljardus eiro, bet uzņēmumu – teju četrkāršojies līdz 4,2 miljardiem eiro. Tikmēr mājsaimniecību un uzņēmumu saistību apjoms ir sarucis par aptuveni 40%.
«Tas daļēji ataino arī situāciju investīciju aktivitātē, kas, lai arī ir audzis, vēl joprojām tālu iepaliek pirmskrīzes līmenim un uzņēmēju vidē joprojām valda liela piesardzība,» spriež Gašpuitis.
Igaunijā un Lietuvā desmit gadu laikā mājsaimniecību un uzņēmumu noguldījumu apjoms pieaudzis par vairāk nekā 100%, turklāt abās valstīs par aptuveni 20% pieaudzis aizdevumu apjoms mājsaimniecībām. Tomēr Igaunijā aizdevumu apjoms uzņēmumiem palielinājies tikai par 4%, Lietuvā samazinājies par 9%.
Ko varam secināt?
Gašpuitis secina, ka pēdējos desmit gadus Latvijas ekonomika ir spējusi atgūties un uzrādīt labas izaugsmes tendences. Lietuvā un Igaunijā lielāku pienesumu izaugsmē ir sniegusi apstrādes rūpniecība.
«Igaunijas veiksmes stāsts ir bijis IKT sektors, kurš arī šobrīd visām trijām Baltijas valstīm piedāvā labas attīstības iespējas. Lietuvai ir sekmējies noorientēties apstākļos un attīstīt transporta pakalpojumu nozari, ko varētu nodēvēt par dienvidu kaimiņa veiksmes stāstu, kaut arī tas ilgākā termiņā saskarsies ar nopietniem izaicinājumiem,» spriež ekonomists.
«Latvijā joprojām ir turpinājusi rezonēt «gāzi grīdā» politikas negatīvā ietekme, kā dēļ būvniecības ieguldījums, atšķirībā no kaimiņvalstīm, bija mazāks. Krīzes ietekme vēl būs jūtama gadus uz priekšu, kas pasvītro to, cik svarīga ir ilgtspējīga politika,» paredz Gašpuitis.
«Maksa par pakļaušanos īstermiņa kārdinājumiem un ieguvumiem ir izrādījusies pietiekami liela. Vai varēja labāk? Droši vien. Taču ir vērts novērtēt sasniegto, noteikt pareizās prioritātes un ar enerģiju ķerties pie darbiem,» mudina ekonomists.