Senāta Administratīvo lietu departaments ceturtdien, 10.aprīlī, atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš (LDz) pieteikums par Satiksmes ministrijas valsts sekretāra 2014.gada 12.marta lēmuma Par finanšu korekciju atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu. Ar minēto lēmumu LDz piemērota finanšu korekcija Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanas ietvaros, sakarā ar būvdarbu līgumā veiktajiem grozījumiem, informē Augstākās tiesas pārstāve.
Senāta spriedums nav pārsūdzams.
2009.gada 17.decembrī Satiksmes ministrija ar pieteicēju LDz noslēdza līgumu par Eiropas Savienības fonda projekta Otrā sliežu ceļa būvniecība Skrīveri – Krustpils (Rīga – Krustpils iecirknis) īstenošanu, kurā cita starpā atrunāts, ka projekta īstenošanas ietvaros Eiropas Savienības fondu līdzekļu un pieteicēja ieguldīto līdzekļu proporcija ir attiecīgi 70,18% un 29,82%. Lietā ir strīds par minētā projekta ietvaros VAS Latvijas dzelzceļš un pilnsabiedrības Skonto būve, BMGS, ACB un Binders noslēgtajā būvdarbu līgumā izdarīto grozījumu novērtējumu.
Finanšu ministrija veica pieteicējas projekta ietvaros veikto un apstiprināto izdevumu revīziju un konstatēja, ka pieteicēja, veicot grozījumus būvdarbu līgumā, ir mainījusi vairākus sākotnēji iepirkuma dokumentācijā paredzētos nosacījumus, tādā veidā būtiski uzlabojot finansēšanas noteikumus par labu būvuzņēmējam. Proti, ar būvdarbu līguma grozījumiem palielināts sākotnēji noteiktais avansa apjoms no 5 % uz 10 % un izmaksāšanas kārtībā veikti grozījumi norēķiniem par izpildītajiem darbiem, samazinot starpmaksājumu periodu no trīs mēnešiem uz vienu; veikti grozījumi iekārtu un materiālu klāstā, par ko tiek samaksāts tūlīt pēc piegādes, nevis pēc to iebūves.
Satiksmes ministrija piemēroja pieteicējai finanšu korekciju 5% apmērā no būvdarbu līguma kopējās attiecināmo izmaksu summas, proti, 4 608 513,50 eiro – Kohēzijas fonda attiecināmās izmaksas samazināja par 3 234 462 eiro un noteica kā neattiecināmu pieteicējas attiecināmo finansējumu 1 374 051 eiro apmērā. LDz nepiekrīt Satiksmes ministrijas atzinumam, ka veiktie grozījumi ir vērtējami kā būtiski, un uzskata, ka, pat ja tie būtu vērtējami kā būtiski, tie nevar būt par pamatu, lai piemērotu finanšu korekciju, jo konkrētajos apstākļos tas neatbilstu tiesiskās paļāvības aizsardzības principam un samērīguma principam.
Senāts, izskatot LDz kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atzina, ka pretēji kasācijas sūdzībā minētajam, apelācijas instances tiesa ir vērtējusi, kā ar grozījumiem būvdarbu līgumā ir mainīts pušu ekonomiskais līdzsvars par labu būvuzņēmējam, jo šādu būvdarbu līguma grozījumu rezultātā būvuzņēmējs ātrāk un lielākā apjomā ieguva naudas līdzekļus. Tiesa pamatoti ir vērtējusi konkrēto būvdarbu līguma grozījumu ietekmi uz finanšu plūsmu starp līguma dalībniekiem.