Attīrīšanās. 2019.gada spilgtākie notikumi Latvijas politikā

Varētu teikt, ka 2019.gadā vairākas jomas Latvijā piedzīvoja sava veida attīrīšanos. Pirmo reizi Valsts prezidentu ievēlēja atklātā balsojumā, sākās nesaimnieciskuma izmēšana no Latvijas dzelzceļa gaiteņiem, un Rīgas domē no visiem skapjiem krita laukā skeleti, radot pamatīgas jukas. Savukārt 2019.gada decembris iezīmēja iespēju, ka ar amerikāņu palīdzību no Latvijas politikas varētu tikt izmēzts Aivars Lembergs.

Levitācija

Egila Levita ievēlēšana bija vēsturisks notikums, jo pirmo reizi Latvijas vēsturē Valsts prezidentu ievēlēja atklāta balsojumā. Vai slepenas sarunas zoodārzā un tirgošanās Saeimas gaiteņos palikušas aiz muguras?

Bijušais valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka uz otru termiņu nekandidēs. Koalīcijas vairākuma virzītajam Levitam konkurenci sastādīja Saeimas deputāts Didzis Šmits un Saskaņas virzītais tiesībsargs Juris Jansons.

Kopš stāšanās amatā 8.jūlijā Levits izcēlies ar centieniem mazināt etnisko plaisu Latvijas iedzīvotāju starpā – viņš uzsvēris, ka latvietība ir domāta visiem, kā arī rosinājis cittautiešus turpmāk dēvēt par līdztautiešiem.

Beigas Lembergam? 

Šķiet, Latvijā deviņdesmitie beidzās 2019.gadā – tā īsumā varētu raksturot pēdējos notikumus ar smagos noziegumos apsūdzēto un no pienākumiem atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Gads Lembergam jau iesākās diezgan nelāgi – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas izsenis saistījusies ar vīru hūtē, neiekļuva valdībā.

Bēdas vismaz varēja mierināt, nopūšot desmit svecītes no kūkas par godu Lemberga tiesas prāvas desmitgadei. Sociālajos medijos cilvēki jau jokoja, ka, iespējams, būs izaugusi paaudze, kura nemaz nezina, par ko Lembergu vispār tiesā. Kad šajā procesā cits pēc cita sāka atbirt advokāti un tiesneši, sāka jau šķist, ka šis joks diemžēl varētu kļūt par realitāti – jaunajiem tiesnešiem un advokātiem būtu jātērē mēneši, lai vispār iepazītos ar lietas saturu.

Tomēr ASV sankcijas šai stagnēšanai varētu būt pielikušas punktu. 9.decembrī Lembergs un četras ar viņu saistītas organizācijas – Ventspils brīvosta, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija – tika iekļautas sankciju sarakstā, kas paredzēja, ka nākamo 30 dienu laikā ar šīm fiziskajām un juridiskajām personām ir jāpārtrauc sadarbība. Ventspils brīvostas pārvalde tika izņemta no sankciju saraksta pēc tam, kad Lembergs pameta amatus tajā un Latvijas valdība veica zibenīgas pārmaiņas ostu pārvaldībā.

Paša Lemberga nākotne gan nešķiet tik spoža. Viņš ir spiests atkāpties no amatiem vairākās organizācijās, Ventspils Attīstības aģentūras biedru skaits rūk, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pat vērtē, vai ZZS saistība ar Lembergu nebūtu pamats, lai partijai nepiešķirtu valsts finansējumu. Paša Lemberga partijā izaudzinātā Dana Reizniece-Ozola aicinājusi no pienākumiem atstādināto Ventspils mēru politiku pamest.

Lemberga ērai ir pienākušas beigas.

Netīrību izgaismošanās Latvijas dzelzceļā

Šī gada maijā satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja, ka nu jau toreizējai Latvijas dzelzceļa (LDz) valdei nevar uzticēties.

Valdei tika pārmests nesaimnieciskums un korupcija augstā līmenī. Linkaits norādīja, ka «Konkurences padome ir ierosinājusi lietu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tirgus kropļošanu, kas valstij draud ar finansiālām sekām.» «Un sajūta ir tāda, ka LDz valde īsti neizprot pašreizējās Eiropas Komisijas un ES regulu prasības attiecībā uz tirgus atvēršanu brīvai konkurencei.»

25.jūlijā LDz padome vienojās par darba attiecību izbeigšanu ar LDz prezidentu Edvīnu Bērziņu un Aivaru Strakšas. 14.augustā LDz valdes locekļu pienākumus sāla pildīt divi pagaidu valdes locekļi – valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs un valdes loceklis Andris Lubāns.

Publiskajā telpā izskanēja informācija par to, ka Bērziņš un Strakšas pēc darba attiecību izbeigšanas saņēmuši kompensācijas 150 000 eiro apmērā. Satiksmes ministrs paziņoja, ka lūgs LDz kapitāldaļu turētāju izvērtēt, vai Bērziņam un Strakšas līdz ar darba attiecību izbeigšanu piešķirtās kompensācijas atbilst likumam par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanu.

Baltijas ceļam 30

23.augustā apritēja trīsdesmit gadu, kopš aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot nepārtrauktu cilvēku ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu –, atgādinot pasaulei par 1939.gadā Maskavā parakstīto Molotova-Ribentropa paktu, kas sadalīja Eiropu, lemjot visas trīs neatkarīgās Baltijas valstis Padomju Savienības okupācijai.

Baltijas valstīs notikums tika plaši atzīmēts ar dažādām izstādēm, skrējieniem un pat motociklu braucienu cauri visai Baltijai. Rīgā pie Brīvības pieminekļa bija lielformāta fotogrāfiju izstāde ar materiāliem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nacionālo arhīvu krājumiem. Izstādē bija aplūkojami dažādi kadri no Baltijas ceļa un lasāmi cilvēku stāsti, kā viņi organizējušies vietējos ciemos, lai lielajos autobusos dotos uz akcijas norises vietām.

Būvniecības kartelis – kukuļošana un politiskais krējums

Septembra sākumā publiski izskanēja ziņas par iespējamo karteļa vienošanos, kurā iesaistītas lielas Latvijas būvfirmas. Aizdomas, ka būvniecības karteļi iesaistījušies arī no Eiropas Savienības (ES) fondiem apmaksātu objektu būvniecībā. Situāciju saasina tas, ka par vienošanos, iespējams, ir zinājuši un pat piedalījušies augsta ranga Latvijas politiķi.

Pašlaik ir zināms, ka par būvnieku karteļa lietu KNAB pratinājis bijušo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un Māris Kučinskis it kā zinājis par esošo karteļa problēmu. Saistībā ar lietu medijos atspoguļoti arī politiskā krējuma vārdi – Edgars Jaunups, Dana Reizniece-Ozola, Jānis Reirs, Solvita Āboltiņa, Jānis Urbanovičs. Taču nobeiguma šim sižeta, vēl nav.

Ja izdosies pierādīt, ka ar ES fondu atbalstīts karteļa īstenots projekts, ES prasīs ieguldījumus atmaksāt. Tas savukārt ietekmēs ne vien budžetu, bet arī investīcijas. BNN izdevās noskaidrot, ka aizliegtās vienošanās saistītas ar apdzīvotām ēkām, publiski svarīgiem objektiem un, iespējams, vēl neuzbūvētiem projektiem, kas tikai iecerēti.

Punkts «nepilsoņu institūta atražošanai»

Pēc gadiem ilgstošām diskusijām oktobrī beidzot tika panākts tas, ka nepilsoņu bērniem, kuri dzimuši Latvijā pēc 2020.gada 1.janvāra, automātiski piešķir šīs valsts pilsonību. To dēvē par vēsturisku lēmumu un «par punkta pielikšanu nepilsoņu institūta atražošanai». Likumprojekts tika pieņemts par mata tiesu – vien 60 deputāti balsoja par.

Likumprojektu, kas paredz izbeigt nepilsoņu statusa piešķiršanu jaundzimušajiem, toreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis iesniedza jau 12.Saeimā, bet tajā projektam nebija atbalsta. Pēc 13.Saeimas vēlēšanām Vējonis vēlreiz vērsās pie parlamentāriešiem ar savu iniciatīvu.

«Sigareti?»

Reti kurš, izejot cauri Rīgas Centrāltirgus teritorijai, nav sadzirdējis klusinātu: Sigareti?

Novembrī Rīgas Centrāltirgū tika oficiāli atklāti milzīgi kontrabandas apmēri – ne tikai nelegālas cigaretes, bet arī nauda dažādās valūtās, ieroči un munīcija. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns izteicās, ka tiesībsargu nespēja tikt galā ar cigarešu nelegālu apriti rada aizdomas par šī rūpala piesegšanu «augstā līmenī». Notikušais lika valstsvīriem domāt par stingrākiem sodiem kontrabandas cigarešu tirgoņiem.

Kopumā tirgus teritorijā, tirdzniecības vietās un dažādās adresēs Rīgas reģionā tika veiktas 89 kratīšanas, kuru rezultātā izņemtas 8 210 vienības tabakas izstrādājumu un aptuveni 11 litri alkoholisko dzērienu bez Latvijas akcīzes nodokļu markām.

Kratīšanu laikā izņemti arī 40 560 eiro, 80 britu mārciņas, 20 dināri, 500 Kazahstānas tenges, 60 Ukrainas grivnas un 50 Ķīnas juaņas. Tāpat kratīšanu laikā izņemti seši šaujamieročiem līdzīgi priekšmeti un 249 munīcijas vienības, dažādi datu nesēji un grāmatvedības dokumenti, kā arī automašīna BMW X3 un citi ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu saistīti priekšmeti.

Raidījums Aizliegtais paņēmiens vēstīja, ka kontrabandas cigaretes RCT teritorijā pārdeva vismaz desmit nelegālos tirdzniecības punktos. Viena kontrabandas cigarešu tirgotava dienā iztirgojot aptuveni no 70 līdz 120 blokiem cigarešu. «Labās dienās» – cigarešu apjomu pat 2 000 eiro vērtībā. Cigarešu tirgotājam alga esot aptuveni 2 000 eiro mēnesī, bet vienas «točkas» bosam – pat 13 000 eiro mēnesī.

Pašlaik par iespējamo iesaistīšanos kontrabandas tirgošanā apcietinājumā atrodas vairāki aizdomās turamie – SIA Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā valdes loceklis Vilnis Visors, uzņēmējs, apsargs Kaspars Ungurs un citi.

Satricinājums mediju telpā

Bez satricinājumiem neiztika arī medijos. Latvijas Radio Ziņu dienests nonāca uz nažiem ar Latvijas Radio valdi, vainojot to bezdarbībā un Ziņu dienesta novājināšanā. Pārlieku liela slodze, mazas algas, augsta kadru rotācija – tās bija problēmas, ko Latvijas Radio žurnālisti minēja, izsakot neuzticību radio valdei.

Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), protams, arī tika ierauta strīdā, tomēr tai arī ne reizi vien nācās laizīt brūces pēc žurnālistu pārmetumiem par zemo darba kvalitāti. Pēc ilgas neizlēmības, kad un vai vispār to darīt, NEPLP pameta tās priekšsēdētāja Dace Ķezbere, bet viņas vietā decembrī stājās Ivars Āboliņš, kurš arī nevarētu lielīties ar simpātijām no mediju vides puses.

Lielākais skandāls par NEPLP izdarības trūkumu bija Latvija Televīzijas (LTV) valdes locekļu meklēšana. Izraudzītie kandidāti, Eva Juhņēviča un Pēteris Giels, kuri ar sevišķu pieredzi televīzijas lauciņā nevarēja lepoties, pēc sabiedrības un nozares kritikas gan no amatiem atkāpās, tomēr skāde jau bija nodarīta. NEPLP beigās lēma LTV valdi atstāt vienas amatpersonas sastāvā.

Tomēr no visiem notikumiem vēsturē ieies televīzijas kanāla LNT beigas. Decembra sākumā tika apvienoti LNT un TV3 ziņu dienesti. Tiesa, mediju telpas pārzinātājiem izmaiņas nesagādāja pārsteigumu – LNT jau sen piepildīja turku seriāli un lēts saturs. Kāpēc gan uzņēmējam All Media Baltics uzturēt divus ziņu dienestus, kas būtībā dara vienu darbu? Politiķi gan lēja krokodila asaras par zaudēto Latvijas mediju telpas daudzveidību un solīja, ka vairs neko tādu nepieļaus, tomēr izlietu ūdeni nesasmelsi. 23 gadus senai daļiņai Latvijas mediju vides nu pienākušas beigas.

Daļējais mediķu algu pieaugums

Kamēr 13.Saeima darbojās bez koalīcijas un opozīcijas, tika pieņemts likums par būtisku nozares finansējuma palielināšanu. Proti, medicīnas darbiniekiem būs lielākas algas. Taču neviens neaprēķināja, vai budžetā pietiks līdzekļu solītajam pieaugumam. Ar neapdomības sekām nācās saskarties 2019.gada nogalē.

Paužot neapmierinātību ar medicīnas nozares zemā atalgojuma līmeni, 7.novembrī pie Saeimas norisinājās plaša protesta akcija Viena diena bez ārsta. No 8. līdz 14.novembrim tika rīkota akcija Nolaid karogu, iededz sveci!

Reaģējot uz nozares neapmierinātību, valdība pārskatīja iepriekš atbalstītās prioritātes. Rezultātā medicīnas nozarei izdevās rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām nākamajā gadā nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atvainojās «medicīnas nozarē strādājošajiem par pērn pieņemto neizpildāmo lēmumu par mediķu algu pieaugumu». «Šā brīža situācijā to nav iespējams izpildīt. Vienlaikus ļoti labi apzināmies, ka veselības nozares finansējums ir nepietiekams, un kopā ar nozari esam gatavi turpināt darbu pie problēmu risinājumiem turpmākajos gados.»

Ārstu pozīcija gan palika nemainīga, proti, pilnīgi visiem medicīnas nozares darbiniekiem ir jābūt 20% atalgojuma pieaugumam. Tādēļ arī 28.novembrī tika rīkota protesta akcija pie Saeimas – šoreiz gan ar ievērojami mazāku vērienu.

Jāraugās, vai protestiem būs rezultāti turpmākajos gados, kad tiks plānota budžeta sadale.

Tīrīšana Rīgā

Šķiet, ne nedēļa 2019.gadā nepagāja bez skandāla Rīgas domē vai kādā no tās uzņēmumiem. Tas novedis līdz tam, ka gada beigās Saeima pošas lemt par galvaspilsētas vadības atlaišanu.

Varētu teikt, ka nedienas sākās ar «Rīgas satiksmes augoņa uzšķēršanu» 2018.gada beigās. Process nonāca tik tālu, ka saistībā ar KNAB izmeklēšanu Rīgas satiksmes iepirkumu lietā notika kratīšanas pie tā brīža mēra Nila Ušakova (S).

Iespējams, juzdams, ka labi nebūs, Ušakovs izlēma, ka rīdzinieku tiesības vislabāk būtu aizstāvēt Briselē un izlēma kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kārtējo reizi ar garu degunu atstājot savu partijas biedru Vjačeslavu Dombrovski, kurš tā kā cerēja uz eiroparlamentārieša godu. Tomēr Ušakovs un viņa vietnieks Andris Ameriks (GKR) devās uz Briseli, atstādami palicējus strebt ievārīto putru.

Līdz ar Ušakova aiziešanu Rīgas domē sakās tracis – šķelšanās, plēšanās par amatiem, tirgošanās un intrigas gan koalīcijā, gan opozīcijā. Ušakova pēctecis Dainis Turlais (GKR) Rīgas mēra amatā pavadīja vien divas nedēļas. Viņa pēcteča Oļega Burova (GKR) tvēriens gan bijis stingrāks – viņam domes vadības grožus izdevies noturēt kopš augusta vidus.

Ziņas par Rīgas domes atlaišanu abas puses, šķiet, uztvēra ar atvieglojumu, jo vismaz vienā jautājumā valda vienprātība – Rīgas domē darbs nav iespējams.

Pašlaik politiskie spēki cer uz to, ka Rīgas domi varēs ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem. Iespēja ir tik vilinoša, ka mēļo – Ušakovs būtu gatavs atgriezties.

Tiesa, pie atlaišanas nenoveda vis Rīgas domes konsultanti vai Rīgas satiksme un tās noslepenotais audits, kuras saturu īsti nezināja neviens, tomēr zināja visi. Tie bija atkritumi.

Teju pēdējā brīdī Konkurences padome apturēja Rīgas domes gaiteņos izauklētā monopola izveidi, kas nozīmētu viena atkritumu apsaimniekotāja saimniekošanu Rīgā uz 20 gadiem un konkurences iznīcināšanu uz vēl ilgāku laiku. Tai sekoja ārkārtējās situācijas izsludināšana Rīgā.

Galvaspilsētas domei atvēlētajos divos mēnešos, kuros bija jāatrisina «atkritumu krīze», tas neizdevās, jo šobrīd Rīgas domē galvenais ir tikšana pie laba amata, nevis rūpes par rīdzinieku. Līdz ar to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce aicināja atlaist Rīgas domi.

Bet nav arī tā, ka Rīgā 2019.gadā bija tikai kašķi un skandāli. Dažas pieturas tika pie podziņas, ar ko izgaismot maršrutu sarakstu, bet vēlāk – pat pie elektroniskā tablo. Urā! Rīgā ieradies 21.gadsimts!