Bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt; viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020.gada februārī – attiecīgi 36% un 64%), liecina Latvijas Bankas Maksājumu radars.
Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmēja koronavīrusa COVID-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020.gada septembra Maksājumu radars. Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.
Tāpat būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana; zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020.gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020.gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020.gada februārī – 30%).
Reģistrēto zibsaišu skaits pārsniedzis 235 tūkstošus, šo pakalpojumu ar Latvijas Bankas infrastruktūras starpniecību nodrošinot ne tikai vadošajām Latvijas, bet arī Igaunijas komercbankām.
Maksājumu radars arī liecina, ka pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka monētas ar mazu nominālvērtību – 1 cents un 2 centi – būtu izņemamas no apgrozības.
Šādu viedokli 2020.gada augustā pauda 43% aptaujāto iedzīvotāju salīdzinājumā ar 27% 2020.gada februārī.
To iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka 1 centa un 2 centu monētas atstājamas apgrozībā, saglabājas stabils (49% augustā un 46% februārī).
Kopumā iedzīvotājus apmierina skaidrās naudas pieejamība (šādu viedokli pauduši 84% aptaujāto), tomēr salīdzinoši liela daļa – 8% – atzina, ka viņus drīzāk neapmierina vai ļoti neapmierina iespējas izņemt skaidro naudu no sava norēķinu konta.