Labklājības ministrs Uldis Augulis kategoriski noraida Valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas izteikumus par simtlatnieku pasākuma nelietderību, norādot, ka acīmredzot valsts kontroliere nav iepazinusies ar darba praktizēšanas pasākuma mērķi un saturu.
Ja amatpersonas un atsevišķi politiķi valstij smagā krīzes situācijā var šādi publiski izteikties par tik sociāli nozīmīgu programmu, tad tādā gadījumā, lai sniedz atbildi, vai valstī pirms gada bija citas labākas alternatīvas, kad strauji pieauga bezdarbs un bez iztikas līdzekļiem palika simts tūkstoši cilvēku? Šī situācija bija jārisina nekavējoties, Labklājības ministrijas izplatītajā paziņojumā savu pārliecību pauž U. Augulis.
Viņš norāda, ka darba praktizēšana pašvaldībās tika plānota, kā īstermiņa ārkārtas sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākums ilgstošiem bezdarbniekiem, kuri palikuši bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Tomēr šis sākotnēji tikai par sociālo programmu uztvertais pasākums ir izvērties par sociālekonomisku, kas vienlaikus «sildījis» ekonomiku, jo šī nauda tika tērēta pirmās nepieciešamības precēm un uzreiz.
U.Augulis uzskata, ka darba praktizēšana pašvaldībās mazina nabadzības risku. Viņaprāt, tas ir īpaši būtiski pašreizējos apstākļos, kad Latvijas iekšzemes kopprodukta kritums un līdz ar to arī bezdarba līmenis neizbēgami ir sasnieguši vēsturiskus apmērus.
Tāpat arī U. Augulis norāda, ka ministrija sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru, Latvijas Pašvaldību savienību un pašvaldībām, palīdzējusi gandrīz 54 tūkstošiem bezdarbnieku, no kuriem 16320 bija ilgstošie bezdarbnieki, kuri darbu nevarēja atrast ilgāk par sešiem mēnešiem. Pie tam no visiem ilgstošajiem bezdarbniekiem tieši puse jeb 8720 bijušas sievietes. Pēc Labklājības ministrijas datiem uz šī gada 1.septembri 118 tūkst. cilvēki nesaņēma bezdarbnieka pabalstu jeb 70% no visiem NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem.