Šī gada pirmajos sešos mēnešos ir reģistrēti par 20% vairāk vieglo pasažieru automobiļu un vieglā komerctransporta, sasniedzot 9 718 vienības un tas ir par 1 650 automobiļiem vairāk nekā iepriekšējā gada sākumā.
Tas ir viena mēneša reģistrāciju apjoms. Veiksmīgais starts gan ir saistīts tikai ar pasažieru auto segmentu, jo vieglais komerctransports turpina jau pagājušajā gadā uzsākto negatīvo tendenci un ir samazinājies jau par 15%.
Pasažieru automobiļu tirgus šogad aug stabili un vienmērīgi, pat neskatoties uz to, ka līdz pat jūnijam bija pat nedaudz samazinājies korporatīvo darījumu īpatsvars. Jūnija beigās tika sāktas Valsts policijas jaunā autoparka piegādes, kas ļoti būtiski izmainīja korporatīvo darījumu un arī līzinga apjomu. Individuālo darījumu apjoma pieaugums lielā mērā ir saistītas ar privātpersonu finansējuma aktivizēšanos, tam pieaugot par 35% un sasniedzot gandrīz 1 400 automobiļus. Vienlaikus vieglā komerctransporta tirgus turpina samazināties, un šobrīd tas jau ir zemāks nekā 2014.gadā un tuvojas 2013.gada pirmā pusgada līmenim.
«Gada pirmā puse jaunu auto tirdzniecībā ir bijusi ļoti pozitīva un īpaši ir izceļams privātpersonu līzinga finansējuma pieaugums. Savukārt vieglā komerctransporta tirgus samazinājums galvenokārt ir saistīts ar gada sākumā veiktām izmaiņām N1 kategorijas definīcijā un atbilstošām nodokļu korekcijām,» skaidro Ingus Rūtiņš, Auto Asociācijas viceprezidents.
Līzinga pieejamība ir kritiski svarīgs faktors mūsu ierobežotas pirktspējas tirgū, un tā pieaugums ir spēlējis būtisku lomu tirgus izaugsmē. Ir būtiski pieaudzis gan kopējais līzingā finansēto auto skaits, sasniedzot 5 460 vienības (par 2 223 vairāk nekā pirms gada) un 56% no visiem jaunu auto iegādes darījumiem, gan arī atsevišķi juridisku un fizisku personu līzinga darījumu skaits.
Fizisku personu automobiļu iegādes ar līzinga finansējuma starpniecību šobrīd jau veido 67% no visiem fizisku personu darījumiem, kas jau vairs tikai nedaudz atpaliek no Igaunijas, kas vēsturiski ir bijis vadošais līzinga tirgus Baltijā.
Vadošo finansētāju reitingā ir notikušas arī dažas izmaiņas, tā par vadošo finansētāju ir kļuvis SEB Līzings ar 28% tirgus daļu, uz otro vietu nobīdot ilggadēju līderi Nordea Finance Latvia (20%). Tālākajās vietās seko DNB Līzings (18%) un Swedbank Līzings (17%), bet pirmo piecinieku noslēdz Unicredit Leasing (9%). Top 5 līzinga kompānijas aizņem 91% tirgus, kas ir mazāk nekā pagājušā gada 96%.
Valsts policijas autoparka atjaunošanas sākšana jūnijā deva ļoti būtisku korporatīvo darījumu segmenta pieaugumu, kompensējot gada pirmo piecu mēnešu pieticīgo rezultātu. Policijas parkā tika piegādāti vairāk nekā 470 a/m, t.sk. Opel Moka, Renault Traffic, Kia Ceed, Opel Insignia. Tomēr kopumā pusgadā korporatīvie darījumi ir auguši kopā ar pārējo tirgu un aizņemt 25% tirgus tieši tā pat kā gadu iepriekš. Diezgan ievērojami pieaudzis autonomu darījumu skaits, kas sasniedz vairāk nekā 45% no viesām apjomīgajām auto iegādēm.
Zīmolu Top 5 šī gada pirmajā pusē ir notikušas vairākas izmaiņas. Līderis joprojām ir Volkswagen (1 314), lai arī tā 1.pozīcija vairs nav tik neapstrīdama un tirgus daļa ir samazinājusies no 16,5% uz 13,5%. Līderim seko Toyota (1 018), Nissan (843). Top 5 ir pametuši Ford un Skoda, dodot vietu Opel (635) un Renault (615).
Jāsaka gan, ka Opel un Renault vietu pirmajā pieciniekā nodrošināja apjomīgās piegādes Valsts policijai. Pirmie desmit pirktākie zīmoli kopā aizņem 72% tirgus, kas ir nedaudz vairāk nekā pirms gada un nozīmē, ka tirgus koncentrācija ap pirktākajiem zīmoliem ir ļoti augsta un būtiski vairs nemainās. Populārākie pasažieru automobiļu modeļi ir Nissan Qashqai (423), Opel Moka (301) un VW Golf (289). Privātpersonu top izvēle ir bijusi Nissan Qashqai, Nissan X-Trail, Opel Mokka. Vieglā komerctransporta segments ir palicis bez pārmaiņām – Renault Master, VW Caddy un Toyota Hilux. Tomēr VW Caddy N1 kategorijas modeļi ir piedzīvojuši ievērojamāko kritumu, to skaitam samazinoties vairāk nekā divas reizes, kas ir tieši saistīts ar N1 kategorijas definīcijas izmaiņām.
Automobiļu klašu dalījumā dominējošo lomu joprojām spēlē apvidus auto ar vairāk nekā 40% tirgus daļu. Savukārt galvenās izmaiņas ir notikušas kompaktajā klasē un mazajā apvidus klasē, kur par veiksmīgākajiem modeļiem ir uzskatāmi VW Golf, Toyota Auris, Kia Cee’d un Opel Moka. «Auris dominanci lielā mērā ir noteikusi lielo korporatīvo klientu izvēle tādu kā Aldaris, Lindstrom un virkne autonomu uzņēmumu, bet Cee’d un Moka veiksmīgo rezultātu noteikusi piegāde Valsts policijai,» komentē Ingus Rūtiņš, Auto Asociācijas viceprezidents. Klientu uzticību VW Golf nav mazinājis nesenais izmešu skandāls, kas apvija VW koncernu.
Latvijā līdzīgi kā visā ES turpina samazināties CO2 izmešu daudzums jauniem pirmo reizi reģistrētiem automobiļiem. Latvijas vidējā vērtība gan joprojām ievērojami, par vairākiem gadiem atpaliek no Eiropas un tas ir saistīts gan ar klientu nepietiekamu motivāciju iegādāties mazo klašu auto, gan arī faktiski neesoša elektromobiļu un spraudņa hibrīda segmenta. Eiropas valstīs šī gada 1.cetruksnī ir reģistrēti gandrīz 150 000 alternatīvo degvielu automobiļu, kas veido 4% no visiem darījumiem. Gandrīz 70% no tiem ir elektromobiļi un spraudņa hibrīdi. Šī gada pirmajos 6 mēnešos vidējais CO2 izmešu līmenis ir 135 g/km kamēr ES pagājušā gada beigās bija 119.6 g/km.
Stabils tirgus pieaugums ir ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā. Pēc piecu mēnešu datiem Igaunijā +14,2% (11 489 a/m) un Lietuvā +26,9% (10 004 a/m) pieaugums. ES jaunu pasažieru automobiļu tirgus šogad ir audzis par 9,9%, bet vieglā komerctransporta tirgus pat par 13%. Pasažieru auto tirgū visās ES valstīs ir būtiski pieaugumi, izņemot kritumu Nīderlandē un nebūtisku samazinājumu Šveicē. Savukārt vieglā komerctransporta segmentā vienīgie tirgi ar samazinājumu ir Grieķija un Latvija līdzīgi. Šāda tendence turpinās jau no pagājušā gada otras puses.
Ref:103.000.103.200107