Ņemot vērā mainīgos laikapstākļus, pastiprināta uzmanība jāpievērš autobraucējiem uz ceļa, lai pasargātu sevi un citus satiksmes dalībniekus no nelaimes gadījumiem. SIA Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks min galvenos priekšnosacījumus drošai braukšanai ziemas periodā: «Galvenais, kas jāņem vērā gan vasarā, gan ziemā – ekstremālās situācijās bremzēšana jāveic strauji.»
Jaunas vai lietotas riepas
«Ziemā drošai braukšanai vissvarīgākās ir riepas,» uzsver SIA Drošas braukšanas skolas direktors un autosportists Jānis Vanks. Viņš norāda, ka mašīnu uz ceļa tur četri plaukstas lieluma laukumi ‒ jo efektīvāks to saķeres laukums, jo labāk. Līdz ar to – jo labāka riepa, jo drošāka braukšana. Var saprast, ka cilvēkiem ir limitētas iespējas nopirkt riepas, tās ir diezgan dārgas. Tāpēc nereti ir jāizšķiras ‒ pirkt laba zīmola lietotas riepas vai mazāk zināma zīmola ‒ jaunas. «Es, godīgi sakot, neesmu lietotu riepu piekritējs, jo nav zināms, kā tās glabātas. Šoziem es eksperimentēju un pamēģināju braukt ar nosacīti lētām jaunām riepām, kuras varētu atļauties jebkurš, – un godīgi sakot, neko sliktu nevaru pateikt, nevienā kupenā neesmu palicis. Savā laikā esmu braucis ar lietotām ziemas riepām, un ir skaidrs, ka jaunas man patīk labāk,» stāsta Vanks.
Ziemas riepu veidi
Riepas ar radzēm Vanks neizmanto dažādu iemeslu dēļ: «Tās parasti ir skaļākas, un ar tām nevar doties uz Eiropu. Var izbraukāt Skandināviju, bet lielākajā daļā Eiropas valstu radžotas riepas nav atļautas. Melnais ledus, uz kura radžotās riepas strādā visefektīvāk, pie mums mēdz būt, taču ne tik bieži.»
Esot vairāki ziemas riepu varianti. Ir vissezonas riepas, kuras, kā atzīmē Vanks, noteikti nebūtu autosportista izvēle. Ir nosacītās Eiropas ziemas riepas, ar kurām labi braukt agrā rudenī vai vēlā pavasarī, kad laiks ir mitrs, parādās nelieli mīnusi, bet nav dziļa sniega. Šādām riepām protektoru dziļums nav tik liels, riepas ir klusākas. Tad ir bezradžu riepas, kuru protektoros ir daudz lameles (nelieli iegriezumi protektorā). Šādām riepām ir cits gumijas sastāvs, tas ir maksimāli mīksts. Gumija ir uztaisīta tā, ka ļauj kontrolēt mašīnu arī uz tīra ledus.«Protams, tas nav metāls, kas iecērtas ledū kā radzes, taču darbojas tīri labi. Tā kā gumija šīm riepām ir ļoti mīksta, tad stūrēšana uz sausa asfalta vai mitra bruģa var būt diezgan viltīga. Šādas riepas mīkstās gumijas dēļ pastiprināti dilst, it sevišķi pie temperatūras, kas ir virs +10 grādiem. Un tad vēl ir radžotās riepas un kompromiss – radžotās riepas bez radzēm. Tās ir klusākas, protektors ir cietāks nekā bezradžu riepām, taču pietiekami dziļš, lai nodrošinātu labu saķeri sniegā,» par ziemas riepu veidiem informē autosportists Vanks.
Automašīnas gaismas un redzamība
Atgādinot par intensīvāko ziemas satiksmes laiku, kas ir vakaros un no rīta, kad ir tumšs, autosportists norāda, ka ne tikai noregulētas automašīnas gaismas ir vajadzīgas pašiem, lai kaut ko redzētu, bet arī tādēļ, lai neapžilbinātu pretimbraucošos autobraucējus. «Svarīgi arī pārliecināties, ka strādā visas lampiņas.»
«Redzamība, protams, nav tikai gaismas. Svarīgi ir logu tīrītāji, logu kvalitāte, logu tīrāmā šķidruma, kā arī sniega tīrāmās slotiņas un ledus skrāpja esamība. Pie mums smalkas sievietes nereti brauc ar lielām mašīnām un nevar notīrīt apsnigušu jumtu, taču drošībai svarīgi ir notīrīt visu mašīnu,» atgādina Vanks.
Jābremzē strauji
«Bremzēšana ir visefektīvākais veids, kā samazināt mašīnas ātrumu,» informē Drošas braukšanas skolas direktors. «Pat ja neizdosies izvairīties no šķēršļa, strauja bremzēšana samazinās ātrumu, ar kādu jūs šķērsli sasniegsiet, tādējādi samazinot iespējamos zaudējumus un traumas. Taču bremzes ir jāmāk lietot. Daudziem ir bail pedāli nospiest līdz galam, turēt to un tad vēl kaut ko darīt ar mašīnu ‒ stūrēt automašīnu, taču tieši strauja bremzēšana un pareizas manipulācijas ar stūri ir efektīvākais veids kā sevi pasargāt.»
Vanks dalās pieredzē, kas liek aizdomāties: «It kā nav nekāds jaunums, ka dažādi cilvēki ļoti dažādi pieiet savai un citu drošībai, taču nestrādājošas ABS sistēmas, ziemas riepas, kuru protektora atlikums ir tikai 2 mm, kas pat vasarā būtu bīstami, kā arī dažu automašīnu vispārējais tehniskais stāvoklis liek bažīties. Un, ja pie šāda komplekta vēl redzi, ka automašīnā ir bērnu sēdeklītis, tad nekas cits neatliek, kā ļoti nopietni aprunāties ar auto īpašnieku un izskaidrot, kādas var būt sekas.»
Viņaprāt, ir skaidrs, ka ir cilvēki, kuri neorientējas šajās tehniskajās niansēs, taču visiem noteikti ir iespēja pieteikties kādā no auto servisiem, kas ir spējīgi dot padomus, vai riepas vēl ir lietojamas vai tomēr jāizskata iespējas iegādāties jaunas.
Ierēķini sev papildu laiku
«Runājot par stūrēšanu ‒ tas ir reflekss,» skaidro Vanks, «ja pagriežot stūri, kādu brīdi nekas nenotiek (respektīvi, automašīna neseko stūres kustībām), tad liekas ‒ stūre jāgriež vairāk. Kamēr cilvēks nav pieradis pie tā, ka slīd, katrs manevrs aizņems vairāk laika, riepām ir jāsaķeras ar virsmu, ātrumam ir jābūt atbilstošam, tāpēc šo pauzi izturēt ir grūti. Kad es pirmo reizi atnācu uz Drošas braukšanas skolu, izbraucu slidenajā poligonā, arī es izdarīju tieši tās pašas kļūdas, neskatoties uz to, ka es desmit gadus nodarbojos ar autosportu. Tas ir normāli. Arī sportā mēs iedzenam refleksos kaut kādas lietas, lai tās ir zemapziņā un nav īpaši pie tā jāpiedomā.»
Ziemā svarīgi atcerēties: «Dodiet sev vairāk laika,» māca Vanks. Bremzēšanai, manevru veikšanai, arī citu satiksmes dalībnieku reaģēšanai uz situāciju. «Kaut vai elementārā patiesība – lai no rīta sataisītos, vajag vairāk laika. Esam pieraduši celties vienā laikā, bet ziemā vēl jānotīra mašīna un jānokasa ledus. Ja savus celšanās paradumus nemainām, tad desmit minūtes ir jau zaudētas, tad sākas satraukums, ka kavēsim darbu. Ceļi slīd, arī citi brauc nedroši, kāds savu logu nav nokasījis – visi šie nosacījumi summējas un veido sastrēgumus un uztraukumu. To apzinoties un dodot sev papildus desmit minūtes, pašam būs ērtāk braukt un visiem būs drošāk.»
Kam jābūt mašīnā?
«Pats svarīgākais ir ledus skrāpis/sniega slotiņa. Es esmu bijis situācijā, kad tā nav, bet visi logi ir ciet. Un ko? Var mēģināt izmantot norēķinu kartes vai ko citu, ar ko noskrāpēt ledu. Taču vislabāk, ja ir sniega tīrīšanai un ledus nokasīšanai piemēroti rīki. Ja ir lielāka mašīna, tad varbūt noderēs garāks tīrāmās slotiņas kāts,» pamācoši stāsta Vanks.
«Ja ir šaubas par akumulatoru, būtu labi vadāt līdzi akumulatora vadus. Tas pats attiecas uz trosi – ja nu tomēr gadās ieslīdēt kupenā vai jāpalīdz kādam citam no tās izkļūt. Varētu noderēt arī neliela lāpsta. Avārijas brīdinājuma trijstūrim būtu jābūt katrā mašīnā,» uzsver SIA Drošas braukšanas skolas direktors un autosportists Vanks.
Ref:225.000.103.010