Viens no veidiem, kā Autotransporta direkcija varētu ietaupīt dotācijas pasažieru pārvadājumiem, varētu būt atteikšanās no bērnu bāreņu pārvadāšanas bez samaksas.
No bāreņiem un politiski represētajiem ATD iesaka prasīt pilnu biļešu cenu, bet invalīdus rosina pacīnīties savā starpā par to, vai viņiem būtu jāmaksā visiem vienādi vai atkarībā no invaliditātes grupas diferencēti procenti no biļetes pilnās cenas, raksta Neatkarīgā.
ATD cerības uz bāreņiem un invalīdiem ir tas, kas paliek pāri, atmetot trīs citas idejas par taupīšanu, jo tās, kā izpētījusi ATD, nedod vēlamo efektu. Pirmkārt, reisu un maršrutu skaita samazināšana izraisa arī pasažieru skaita samazināšanos tik lielā apmērā, ka pārvadātāju zaudējumi nevis dilst līdz ar izdevumu samazināšanos, bet aug atbilstoši ieņēmumu samazinājumam. Otrkārt, «arī tarifu kāpums (biļešu cenu pieaugums) nedos vēlamo efektivitāti, jo, ņemot vērā iedzīvotāju zemo maksātspēju un augsto bezdarba līmeni valstī, iedzīvotāji nespēs izmantot sabiedrisko transportu. Savukārt maksātspējīgākā iedzīvotāju daļa priekšroku dos privātajam transportam.» Treškārt, būtu iespējams atņemt dotācijas pasažieru dzelzceļam, bet tad samazinātos arī valsts a/s Latvijas dzelzceļš ieņēmumi par atļauju pasažieru vilcieniem braukāt pa LDz piederošām sliedēm. Zūdot LDz ieņēmumiem no šādas atļaujas izsniegšanas, LDz nāksies paaugstināt kravu pārvadājumu tarifus, «kas negatīvi ietekmēs Latvijas tranzītu, tostarp arī ostu biznesu Latvijā», atzīmē ATD. Tātad, pēc ATD loģikas, bāreņiem un invalīdiem ir jānodrošina pat ostu bizness, kaut parasti cilvēki domā, ka biznesam būtu jāfinansē šo grupu uzturēšana.