Turcija atsakās atbalstīt NATO aizsardzības plānu Baltijas valstīm un Polijai, ja alianse nepiedāvās Ankarai lielāku atbalstu tās cīņai Sīrijas ziemeļos ar kurdu bruņoto grupējumu Tautas aizsardzības vienības (YPG), apliecināja četri augsta ranga avoti aliansē.
Ankara likusi savam vēstniekam NATO plānu neparakstīt, kā arī sanāksmēs un privātās sarunās ieņem stingru nostāju, pieprasot, lai alianse oficiāli atzīst YPG par teroristiem, sacīja avoti.
Turcijas delegācija NATO pagaidām šo informāciju nav komentējusi. Arī Turcijas Ārlietu un Aizsardzības ministrijas nav atsaukušās lūgumiem komentēt.
Disputs pirms nākamnedēļ Londonā gaidāmā NATO 70.gadadienas samita ir kārtējā zīme plaisām Vašingtonas un Ankaras attiecībās jautājumā par Sīrijas kurdu kaujiniekiem, kas ASV vairākus gadus bija svarīgs sabiedrotais sauszemes operācijā pret džihādistu grupējumu Islāma valsts. Ankara uzstāj, ka YPG esot Turcijas kurdu bruņotā separātistu grupējuma Kurdistānas Strādnieku partija (PKK) atzars.
NATO vēstnieki cenšas panākt, lai tiktu gūts visu 29 dalībvalstu oficiāls apstiprinājums militārajam plānam aizstāvēt Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju Krievijas uzbrukuma gadījumā.
Bez Turcijas akcepta NATO varētu būt grūtāk ātri panākt aizsardzības potenciāla nostiprināšanu Polijā un Baltijas valstīs.
«Viņi (turki) padara austrumeiropiešus par ķīlniekiem, bloķējot šī militārā plāna apstiprināšanu, līdz viņi nebūs panākuši piekāpšanos,» ziņu aģentūrai Reuters sacīja diplomātiskais avots.
Vaicāta par šo jautājumu, NATO preses sekretāre Oana Lungesku (Oana Lungescu) norādīja: «NATO ir plāni visu sabiedroto aizsardzībai. NATO apņemšanās visu sabiedroto drošības labā ir nelokāma.»
Turcija savas prasības izvirzījusi vēl pirms iebrukuma Sīrijas ziemeļos, bet jautājums aktualizējies decembra sākumā gaidāmā samita dēļ, kurā tiks apstiprināti drošības dokumenti.
NATO vēstnieki tomēr cer, ka izdosies panākt kompromisu, jo Ankarai arī ir vajadzīgs, lai līderi apstiprina atjaunotu militāro plānu, kurā izklāstītas detaļas tam, kā NATO izstāvēs Turciju, ja tā tiks pakļauta uzbrukumam, sacīja divi diplomātiskie avoti.
«Visi viņus (turkus) kritizē, bet ja viņi piekāpsies, tad cena tam būs neiejaukšanās viņu Sīrijas stratēģijā,» sacīja diplomātiskais avots.
Turcija 9.oktobrī iebruka kurdu kontrolētajās teritorijās Sīrijas ziemeļaustrumos. Uzbrukumā vairāki simti cilvēku zaudēja dzīvību, bet aptuveni 300 000 devās bēgļu gaitās.
Lasiet arī: NATO piedzīvo «smadzeņu nāvi», tā Francijas prezidents par ASV līdzdalību
Turcijas iebrukums Sīrijā kļuva iespējams pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) 6.oktobrī paziņoja, ka Sīrijā no robežas ar Turciju tiek atvilkti ASV karavīri, kas cita starpā bija arī garants tam, ka Turcija neuzbrūk Sīrijas kurdiem.
ASV un Sīrijas kurdi kopš 2014.gada bija sabiedrotie karā pret džihādistu grupējumu Islāma valsts un ir strādājuši kopā, lai sakautu džihādistu «kalifātu». Šajā karā krituši aptuveni 10 000 kurdu vadīto spēku karotāju.