Valsts līmenī būtu bijis labāk, ja budžeta deficītu līdz 3% samazinātu jau šogad. Tas nebūtu viegli, tomēr situācija jau nākamajā gadā uzlabotos, sacīja bijušais Swedbank vadītājs Latvijā Māris Avotiņš.
Ja katru gadu valsts budžeta deficīts tiks samazināts pa procentam, izvirzīto mērķi – 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) – sasniegsim tikai pēc vairākiem gadiem, kas nozīmē, ka problēmas vairs nebūs finanšu sfērā, bet jau valdības parādā, tā Avotiņš.
«Pēdējos pāris gados visu laiku tiek runāts par nepieciešamību samazināt budžeta deficītu, bet šogad tas ir plānots 8.5% no IKP. Pēc pieciem gadiem gan jau teiksim, ka vajadzēja jau šogad to nodzīt līdz 3%, lai jau nākamajā gadā varētu ieviest eiro,» uzskata bijušais vadītājs.
Viņaprāt, ir iespējas ātrā tempā budžeta deficītu samazināt līdz 3% no IKP. Savu viedokli viņš pamato ar to, ka pēdējie gadi, kad Latvijas ekonomika bija sabalansētā stāvoklī, bija 2005. un 2006.gads, kad budžeta izdevumi bijuši par gandrīz 60% mazāki nekā šogad. «Tad ir jautājums, vai tiešām viss ir izdarīts, lai izdevumus samazinātu?» vaicāja Avotiņš.
«Protams, katrā jomā var atrast iemeslus, kāpēc tajā neko vairs nevar samazināt. Tas nav viegls lēmums, bet budžeta izdevumi jebkurā gadījumā būs jāsamazina. Var samazināt vairāk tagad vai katru gadu mazliet, kas, manuprāt, ilgtermiņā ir nelabvēlīgs lēmums,» intervijā Nozare.lv teica bijušais baņķieris. Viņš gan atzīst, ka gandrīz visi zina, ko vajadzētu darīt, bet grūtākais ir to dzīvē izdarīt, «jo vienmēr jau ir cerība, ka rītdien būs labāk».
«Ja Latvijā būtu tāda pati situācija kā Igaunijā vai Lietuvā, ikviens procentpunkts, par kuru samazinām izdevumus, mazinātu arī aizņēmuma izdevumus. Iztērējot vienu papildu latu šodien, patiesībā iztērējam jau divus latus, jo pieaug parāda apkalpošanas izmaksas,» sprieda Avotiņš.
«Ja pirms tam esi bijis apzinīgs, krīzē situāciju var padarīt labāku, tērējot iekrāto, bet Latvijai ir svarīgi veikt budžeta izmaiņas, lai arī šķiet, ka viss, kas jau ir mazināms, ir samazināts,» uzsver eksperts.
Viņš arī atgādināja, ka Starptautiskais Valūtas fonds iepriekš secināja, ka tikai neliela daļa no līdz šim veiktās budžeta konsolidācijas ir bijušas strukturālās izmaiņas jeb tas, ka kaut ko darām gudrāk, bet lielākā daļa panākta ar nodokļu celšanu un veicot vienreizējas lietas. Savukārt Lietuvā lielāko īpatsvaru budžeta samazināšanā veidojušas tieši strukturālās pārmaiņas. «Acīmredzot to ietekmēja tas, ka Lietuvai, aizņemoties ārējos tirgos, ir liels spiediens izdarīt lietas līdz galam. Ja neizdarām to līdz galam, katru nākamo gadu būs pie tā jāatgriežas.»
Uz jautājumu, kāpēc arvien atliekam problēmu risināšanu, Avotiņš pieļauj, ka ceram, ka problēmas atrisināsies pašas. Taču viņš uzsver, ka gadījumā, ja ilgtermiņā gribam attīstīties, ir jānopelna vairāk, nekā tērējam, bet ar katru nākamo gadu varam situāciju tikai pasliktināt.