Redzot pirmās ekonomikas pārkaršanas pazīmes – straujās kreditēšanas gados bija nepieciešami stingri mēri no valdības un finanšu sektoru uzraugošo institūciju puses, uzreiz ierobežojot kreditēšanas apjomus, nevis paļaujoties uz uzņēmumu īpašniekiem, kas pieņems labākos lēmumus, uzskata bijušais Swedbank vadītājs Māris Avotiņš.
«Redzot to, cik nozīmīgas ir finanšu institūcijas, centrālajai bankai un arī valdībai, kam būtu jāskatās vismaz piecus gadus uz priekšu, redzot problēmas, būtu jāpasaka – viss, mēs ieviešam ierobežojumus. Protams, pirmajā mirklī nevienam tas nepatiktu, bet pašlaik redzam, ka ekonomikās, kas vislabāk iet cauri krīzei, ne jau uzņēmumu vadītāji bija gudrākie, bet gan valdības, kas konsekventi pieturējās pie stingras politikas,» intervijā aģentūrai LETA sacīja Avotiņš. Viņaprāt, valsts līmenī arī labajos laikos jāgatavojas sliktākajam scenārijam, bet, «ja sanāk labāk – lieliski».
Avotiņš uzskata, ka primāri jāskatās, kā valsts regulējošās institūcijas var ietekmēt situāciju, jo privātajiem uzņēmumiem ir pilnīgi citas intereses – izveidot produktu, to pārdot un gūt peļņu: «Kad uzņēmums redz, ka produkti kļūst nerentabli, to tirdzniecība tiek pārtraukta. Tā ir biznesa ābece.»
«No bankas viedokļa var skatīties divējādi. Var pieņemt asu un strauju lēmumu pārtraukt kreditēšanu, tā samazinot bankas zaudējumus, bet radot neprognozējamas problēmas visiem klientiem. No otras puses, var mēģināt problēmas risināt ilgtermiņā. No šodienas pozīcijām un pieredzes citās valstīs secinu, ka ļoti ass risinājums, kas rada ātrāku un straujāku kritienu, varbūt ir pat pareizāks. Cilvēkam labāk patīk, ja grūtību periods, lai arī ļoti dziļš, ir īsāks. Varbūt vajadzēja gadu ātrāk, kad jau bija redzams, kur situācija virzās, strauji pateikt, ka no šodienas vairs nekreditējam,» pieļāva bijušais baņķieris.
Viņš norāda, ka kreditēšanas pārtraukšanas sekas, visticamāk, būtu ļoti nepatīkamas, bet «šodien Latvija, līdzīgi kā Igaunija, jau celtos virs ūdens».
Avotiņš gan atzīst, ka vienmēr, kad krīze ir beigusies, visi var gudri izstāstīt, ko vajadzēja darīt citādāk. Taču viņš pats secinājis, ka ekonomikas ilgstpējīgai attīstībai ir svarīga pārdomāta un pragmatiska valdības rīcība.