Tagad Saules sistēmā riņķo arī asteroīdi Blumbahs un Canders, iemūžinot divu izcilu Latvijas zinātnieku vārdus. Šis panākums sasniegts vairāku pētījuma gadu rezultātā Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta Baldones observatorijā.
Saules sistēmas mazo ķermeņu novērojumi un orbītu aprēķini 2014.gadā ļāvuši Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta vadošajam pētniekam Ilgmāram Eglītim dot nosaukumus vēl diviem no 42 Baldones Astrofizikas observatorijā atklātajiem asteroīdiem. 1,5 km lielajam asteroīdam Galvenajā asteroīdu joslā 2008 OZ1 = Nr.352646 dots vārds Blumbahs.
Savukārt otrs 2014.gadā numurētais LU Baldones observatorijā atklātais asteroīds 2008 OS18 = Nr. 332530 turpmāk nesīs vārdu Canders. Asteroīda diametrs ir divi kilometri un arī tas ir Galvenās asteroīdu joslas ķermenis, portālu BNN informē LU Preses centrs.
1946.gada 1.jūlijā Fricis Blumbahs, slavenā krievu zinātnieka Mendeļejeva līdzgaitnieks, kopā ar vēl pieciem Latvijas zinātniekiem veidoja Astronomijas sektoru pie Fizikas institūta un kļuva par tā pirmo vadītāju. Šī sektora dibināšana bija pirmais solis Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijas (tagad LU Astronomijas institūta Baldones Astrofizikas observatorijas) izveidē. 2014.gadā Blumbaham atzīmēja 150.gadadienu kopš viņa dzimšanas.
Savukārt Frīdrihs Canders dzimis Rīgā un ir raķešu dzinēju konstruēšanas pionieris Krievijā, kā arī viņš veicis starpplanētu lidojumu trajektoriju aprēķināšanu. Candera vadībā tika izgatavota viena no pirmajām PSRS raķetēm GIRD-X ar šķidrā kurināmā dzinēju, kura tika veiksmīgi izmēģināta 1933.gada 25.novembrī.
Ref: 102.000.102.9080