Ja pie Zviedrijas krastiem patiešām ir bijusi Krievijas zemūdene, tad Latvija, Igaunija un Lietuva lūgs NATO palīdzēt nodrošināt stingrākas patruļas pie Baltijas valstu jūras robežām, norāda Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Viņš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma gan uzsvēra, ka patlaban nav manīta pastiprināta Krievijas karakuģu vai zemūdeņu darbība pie Latvijas jūras robežām. Taču ministrs atgādināja, ka jau vasarā pieauga Krievijas aktivitāte pie Latvijas jūras robežas. Kopš tā laika Latvija patruļas veica pastiprināti. «Mēs pastāvīgi kontrolējām Baltijas jūrā teritoriālos ūdeņus un konstatējām visas aktivitātes. Par to mēs regulāri informējam sabiedrību,» sacīja Vējonis.
Tomēr attiecībā uz notikumiem pie Zviedrijas krastiem, Vējonis atturējās izteikt kādus konkrētus komentārus. «Ir nepieciešams saņemt oficiālu informāciju (..) un tad mēs varēsim komentēt,» teica ministrs. Vienlaikus viņš atzina, ka versija par zemūdeni ir vienīgā, kas publiski izskanējusi.
Kā zināms, svētdien Zviedrijas bruņoto spēku pārstāvji apstiprināja, ka pie valsts krastiem manīta, visticamāk, ārvalstu zemūdene. Medijos izskan pretrunīga informācija – tur varētu būt avarējis gan neliels zemūdens aparāts, gan pat ar kodolieročiem aprīkota Krievijas zemūdene.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedz informāciju par iespējamu incidentu ar krievu zemūdeni.
Valsts piekrastē notiek izlūkošanas operācija, kurā iesaistīti kuģi, helikopteri un vairākas sauszemes vienības. Pēc mediju ziņām, tā ir Krievijas mini-zemūdene jeb kāds zemūdenes aparāts, kuru Stokholmas arhipelāga ūdeņos piemeklējušas tehniskas problēmas. Zviedrijas armija esot pārtvērusi tā pārraidīto trauksmes signālu krievu valodā, kas bijis domāts bāzei Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
Ref: 102.000.102.8407