Baltijas lielie uzņēmumi visvairāk nobažījušies par pieprasījumu, kvalificēta darbaspēka pieejamību un atalgojumu. Lai arī visās trīs valstīs privātais patēriņš šogad uzrādījis pozitīvu pieaugumu, par pieprasījumu pēc savas kompānijas produktiem vai pakalpojumiem satraucas 61% Latvijas lielu uzņēmumu finansistiem, 55% Lietuvas un 40% Igaunijas lielo uzņēmumu pārstāvji, liecina SEB bankas veiktā Baltijas valstu lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja.
Visās trīs Baltijas valstīs ir aktuāls arī kvalificēta darbaspēka pieejamības jautājums – tas satrauc 43% Lietuvas lielās kompānijas, 39% Latvijas un 33% Igaunijas lielo uzņēmumu. Savukārt trešais visbiežāk minētais iemesls satraukumam ir darba atalgojums. Lietuvā par to nobažījušies 51% uzņēmumu, Igaunijā – 41%, bet Latvijā – 24% lielo kompāniju finanšu vadītāji.
«Ar darbaspēku saistītie jautājumi vēl aizvien ir starp būtiskākajiem riskiem, kas jau tuvākajā nākotnē var ietekmēt Baltijas lielāko uzņēmumu darbību. Visās trīs Baltijas valstīs bezdarba rādītāji samazinās, un Igaunijā tas jau sasniedzis 6,5% līmeni. Samazinoties darbaspēka pieejamībai, īpaši strauji bažas par atalgojuma tendencēm augušas Latvijā un Lietuvā,» komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.
«Savukārt ar finansēm saistītie jautājumi – procentu likmes, finansējuma pieejamība un valūtu kursu izmaiņas lielajos uzņēmumos faktiski nerada pamatu satraukumam. Piemēram, Latvijā par piekļuvi finansējumam satraucas vien 5%, bet par procentu likmēm – 7% lielo kompāniju. Tam ir divi skaidrojumi – pirmkārt, lielie uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir uzkrājuši līdzekļus un pašlaik ir labi nodrošināti ar finanšu rezervēm. Piemēram, kopējais SEB bankas piešķirtais kredītlīniju apmērs Latvijas uzņēmumiem šobrīd tiek izmantots tikai par 38%. Otrkārt, Latvijas banku sektorā konkurence starp bankām ir ļoti asa, un tas ļauj klientiem rēķināties, ka no bankām saņems ļoti izdevīgus piedāvājumus,» turpina Krasts.
Pārliecinošs vairākums Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru ir pārliecināti, ka nākamo 12 mēnešu laikā procentu likmes finansējumam saglabāsies pašreizējā līmenī – tā uzskata 88% Latvijas un Lietuvas uzņēmumu pārstāvji, kā arī 74% Igaunijas lielo uzņēmumu. Salīdzinoši neliela daļa finansistu saskata pamatu procentu likmju kāpumam – to prognozē 18% Igaunijas uzņēmumu, kā arī 8% Latvijas un Lietuvas lielās kompānijas.
Ref: 102.000.102.13891
Uz tiem % paskatoties , uzreiz var redzēt , KAS KUR UN CIK maksā darba ņēmējam un kādas kurā valstī turpmākās perspektīvas ! Un lai mani te , uz plika bruģa , par pretējo pārliecina kāds akadēmiķis no Saeimas !
bet tad ari valsts nodarbinaatiibas dienestam vajag arii piedaavaat kursus bezdarbniekiem nevis domaat uz reiz kaut kaadus seminaarus kur no tiem nav nekaada labuma piemeeram, vajag paardeveejas luudzu maksaa stipendiju lai pietiktu cela naudai un paartikai kameer maacies un taa katraa profesijaa, vaardu sakot cilveekam ir jaapguust tagadeejaas profesijas jo daudz kas ir mainijies kaa no ielas cilveeks var dabuut darbu,nekaa, jo ir tacu pieskirtaa eiropas nauda bet liidz cilveekiem vina netiek
No gudriem ierēdņiem, sanāktu daudz labu strādnieku…