Baltijas valstu prezidenti būs to deviņu NATO dalībvalstu vidū, kuras ceturtdien, 9.decembrī, pārrunās drošības aktualitātes ar ASV prezidentu Džo Baidenu (Joe Biden) pēc viņa sarunas ar Maskavu, vēsta Polijas raidorganizācija Polskie Radio.
Baltais nams Vašingtonā trešdien, 8.decembrī, paziņoja, ka ASV prezidents «sasauks tālruņa sarunu ar NATO austrumu spārna sabiedrotajiem – Bukarestes devītnieku, lai informētu viņus par savu sarunu ar [Krievijas] prezidentu Vladimiru Putinu, dzirdētu viņu skatījumu uz pašreizējo drošības situāciju un uzsvērtu ASV apņemšanos uzturēt drošību abpus Atlantijas okeānam».
Tā sauktā Bukarestes devītnieka diplomātisko sakaru formātā ietilpst Baltijas valstis, Čehija, Bulgārija, Polija, Rumānija, Slovākija un Ungārija. Tas izveidots 2015.gadā pēc Rumānijas un Polijas iniciatīvas ar mērķi apmainīties ar viedokļiem un informāciju, kā arī saskaņot valstu nostājas, kādas ieņem valstis militārās alianses NATO austrumu spārnā.
Lasiet arī: Putina-Baidena sarunā nepanāk Ukrainas saspīlējuma mazinājumu
Ceturtdien, Baltā nama saimniekam ir paredzēta arī tālsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kura valsts drošības apdraudējums ir pašreizējā NATO-Krievijas attiecību saspīlējuma centrā, vēsta Polskie Radio.
Lasiet arī: ASV Valsts departaments godina Juri Jurisu kā Pretkorupcijas aizstāvi
Pašreizējais saspīlējums attiecībās starp Krieviju un Ukrainu, kas pamatā saistīts ar aplēsēm, ka Krievijā Ukrainas robežas tuvumā izvietotas ap 100 000 krievu militārpersonu, tiek uzskatīts par nopietnāko, kāds bijis kopš 2015.gada. Tolaik Krievija īstenoja militāru spiedienu uz Ukrainu tās austrumu daļā, lai panāktu Minskas miera līguma parakstīšanu. Maza apjoma karadarbība gar frontes līniju Ukrainas austrumos gan turpinās joprojām, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.