Rīgā pirmdien, 13.septembrī, tikušies Baltijas valstu un Polijas ārlietu un aizsardzības ministri, lai pārspriestu drošības situāciju un politiku reģionā, kamēr turpinās migrācijas krīze uz valstu robežām ar Baltkrieviju un norisinās Baltkrievijas un Krievijas militārās mācības Zapad 2021, vēsta raidorganizācija ERR un Latvijas Ārlietu ministrija.
Šādā formātā četru valstu valdību pārstāvji tikās pirmo reizi. Tās laikā ministri pārrunāja aktuālos drošības politikas jautājumus un reģionālos izaicinājumus, jūnijā Briselē notikušās NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes lēmumus, kā arī apmainījās viedokļiem par jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādi un NATO partnerattiecību politiku.
Baltijas valstis un Polija pastiprināto robežpārkāpumu skaitu uz valstu robežām ar Baltkrieviju ir nosaukušas par hibrīdagresiju, un aicinājušas ES dalībvalstis mainīt blokā pastāvošo regulējumu migrācijas jomā. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pirmdien sacījis: «Baltkrievijas režīms izmanto migrāciju kā hibrīdieroci. Nepieciešams tālāk strādāt ar NATO sabiedrotajiem un ES partneriem pie konkrētiem risinājumiem, lai stiprinātu mūsu reģiona aizsardzību, tai skaitā finansiāli atbalstot ES ārējās robežas infrastruktūras stiprināšanu».
ERR vēsta, ka Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa (Eva-Maria Liimets) piedalījusies sanāksmē, lai arī viņas pārstāvētajai valstij nav robežas ar Baltkrieviju. Līmetsa paudusi, ka Igaunija pilnībā atbalsta pārējās Baltijas valstis un Poliju politiskā līmenī un ir gatava sniegt arī vajadzīgo praktisko atbalstu.
«Nav pieņemami, ka Baltkrievijas režīms izmanto migrantu pārvietošanu šim hibrīduzbrukumam, ko esam novērojuši pēdējos pāris mēnešus,» tā Igaunijas ārlietu ministre.
Lasiet arī: Raidījumā: Saeimas deputātu tikšanās ierakstu ar viltus Volkovu izmanto Krievijas televīzijā
Latvijas ārlietu ministrija secinājusi, ka Baltijas valstīm un Polijai ir daudz kopīgu interešu gan NATO, gan plašākas reģionālās drošības politikas kontekstā. Tikšanās reizē amatpersonas bijušas vienisprātis, ka prioritāte ir NATO kolektīvā aizsardzība un atturēšana no agresijas. Raugoties no reģionālās drošības perspektīvas, sanāksmes dalībnieki atzinuši, ka sabiedroto demonstrētā solidaritāte caur klātbūtni reģionā ir būtiska transatlantisko attiecību vērtība un neatsverams aizsardzības priekšnoteikums.
Atsevišķā ārlietu ministru darba sesijā tikuši pārrunāti NATO partnerattiecību jautājumi. Ņemot vērā Baltijas valstu un Polijas ģeopolitisko novietojumu, ir svarīgi nodrošināt drošību un stabilitāti reģionā, sniedzot ieguldījumu partneru stabilitātē un noturības stiprināšanā, teikts Ārlietu ministrijas izplatītajā informācijā. Sanāksmē ārlietu ministri pārrunāja reģionā notiekošās stratēģiska līmeņa militārās mācības Zapad 2021, kurām tiekot rūpīgi sekots līdzi, jo tās rada papildu bažas sakarā ar sarežģīto situāciju Baltkrievijā un apstākļiem, kas saistīti ar Baltkrievijas hibrīduzbrukumu NATO un ES ārējai robežai, ziņo Latvijas Ārlietu ministrija.