Moratorijā saistībā ar COVID-19 pandēmijas krīzi bankas atlikušas saistību izpildi 13 393 līgumiem par kopējo summu 1,1 miljards eiro, ziņo Finanšu nozares asociācijā.
«Moratoriju pieeja, kas nodrošināja vienkāršotu un labajā praksē balstītu kredītu pamatsummas izpildes atlikšanas procesu, ir sevi attaisnojusi,» pauda Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
Viņa informēja, ka moratoriju darbības periodā, proti, līdz 30.septembrim, saistību izpilde uzņēmumiem ir atlikta 3117 līgumiem par kopējo summu 753,6 miljoni eiro, bet privātpersonām saistību izpilde atlikta 10 276 līgumiem par kopējo summu 339,4 miljonu eiro apmērā.
Bajāre arī atzīmēja, ka turpmāk finanšu iestādes varēs piemērot individuālus risinājumus katram konkrētajam gadījumam.
Savukārt Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis norādīja, ka kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas banka ir piemērojusi pamatsummas atlikšanu vairāk nekā 1 500 uzņēmumu un vairāk nekā 5 700 privātpersonu līgumiem.
«Vērtējot no nozaru skatpunkta, visvairāk skartu bija transporta, noliktavu pakalpojumu sniedzēju, viesnīcu un tūrisma biznesi,» sacīja Mencis, atzīmējot, ka bija uzņēmumi, kas spēja pārvarēt ārkārtējo situāciju bez īpašām raizēm, piemēram lauksaimnieki, tāpat ir uzņēmumi, kuri arī turpmāk varētu spēcīgi izjust COVID-19 ietekmi, piemēram, pakalpojumu jomas uzņēmumi, kuri darbojas tūrisma un viesmīlības biznesā.
Tāpat viņš informēja, ka lielākais pieprasījums pēc kredītbrīvdienām tika sasniegts marta beigās un aprīļa sākumā. «Piemēram, privātpersonu pieprasījums pēc finansējuma jau aprīļa beigās atgriezās pirms COVID-19 pandēmijas laika līmenī,» minēja Mencis.
SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars atzīmēja, ka moratorija ietvaros SEB banka sniedza atbalstu kopumā vairāk nekā 1 200 kredītņēmējiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, kuri saskārušies ar finanšu grūtībām COVID-19 pandēmijas dēļ.
«Redzējām, ka mūsu klienti šajā laikā rīkojās ļoti atbildīgi un, saskaroties ar grūtībām pildīt savas kredītsaistības, savlaicīgi vērsās pie mums, negaidot, kad situācija izveidosies par lielāku problēmu. Salīdzinoši ātri klientu pārliecība par savas finansiālās situācijas stabilitāti ilgtermiņā atkal pieauga, jo kopš aprīļa beigām jaunu kredītu pieteikumu īpatsvars kļuva lielāks nekā pieteikumu skaits kredītu labvēlības perioda piešķiršanai. Piemēram, maija otrajā pusē jau bija vērojams aktivitātes pieaugums mājokļu kreditēšanā, kas īpaši strauji atdzīvojās jūlijā un augustā,» sacīja Škapars.
Viņš piebilda, ka turpmāk viss būs atkarīgs no tā, kā globāli veiksies ar vīrusa izplatības mazināšanu.
«Jārēķinās, ka jebkādu ierobežojumu ieviešana nes līdzi patērētāju uzvedības maiņu un ekonomikas bremzēšanos. Tas apliecina, ka šis gads būs ļoti mainīgs attiecībā uz mājokļu kredītu pieprasījumu, bet klientu uzvedība un pieprasījums seko fona informācijai – lielāka nenoteiktība nozīmē lielāku piesardzību,» klāstīja Škapars.
Luminor Bank filiāles Latvijā vadītāja Kerli Gabrilovica atzīmēja, ka bankā pieprasījums pēc kredītmaksājumu atlikšanas bija mainīgs. «Visaugstākais tas bija pirmajā mēnesī pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas, bet augustā jaunus pieteikumus praktiski vairs nesaņēmām,» viņa sacīja.
Tāpat Gabrilovica minēja, ka kopumā uzņēmumi ar kredītsaistībām tika galā labāk, nekā gaidīts, un lielāks pieprasījums pēc kredītmaksājumu atlikšanu bija no privātpersonām, kas Latvijā bija augstākā starp Baltijas valstīm.
Banka kredītsaistības atlikusi 3 225 privātiem klientiem, no kuriem visvairāk pamatsummas maksājumu atlikšanu izmantoja hipotekāro kredītu ņēmēji, taču maksājumi tika atlikti arī daļai līzinga un patēriņa kredītu.
No uzņēmumiem vairāk kredītmaksājumu atlikšanu izmantoja lielāki uzņēmumi, kā iemeslu minot likviditātes problēmas, naudas līdzekļu trūkumu vai arī negatīvas naudas plūsmas.
«Interesanti bija novērot, ka mazie un vidējie uzņēmumi daudz ātrāk spēja pielāgoties izmaiņām ārējā vidē – klienti turpināja ieguldīt jaunās ražošanas iekārtās un biznesa attīstībā, kā arī pārprofilējās. Kopumā bija samērā daudz uzņēmumu, kas pieteicās maksājumu atlikšanai, tomēr to tā arī neizmantoja,» sacīja Gabrilovica.
Bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs atzīmēja, ka kredītbrīvdienu pieteikumu skaits strauji sāka pieaugt pēc 12.marta, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, un divu nedēļu laikā pieteikumu skaits pieauga līdz vairāk nekā 100 pieteikumiem dienā. Taču no jūnija pieteikumu skaits saruka līdz dažiem pieteikumiem dienā.
«Latvijā lielāko daļu kredītbrīvdienu pieteikumu saņēmām no privātpersonām – patēriņa kredītu saistību atlikšanai. Savukārt uzņēmumu segmentā vairāk pieteikumu bija no lielajiem uzņēmumiem, ar kuriem sākām individuālās sarunas un konsultācijas uzreiz pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas,» sacīja Mironovs.
Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar tās biedriem un atbilstoši Eiropas banku iestādes vadlīnijām izstrādāja moratorijus juridiskajām personām un privātpersonām.
Moratoriju juridiskajām personām attiecināja uz uzņēmumiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas nav pašnodarbinātie. Tas paredzēja mainīt aizdevuma pamatsummas maksājuma grafiku, ja aizdevuma līgumā bija paredzēta pamatsummas atmaksa pa daļām. Atbilstoši klienta vēlmei, saistību pamatsummas atmaksa tika pilnībā vai daļēji atlikta uz moratorijā noteikto periodu līdz sešiem mēnešiem.
Savukārt moratorijs privātpersonām paredzēja iespēju atlikt hipotekārā kredīta pamatsummas maksājumus līdz 12 mēnešiem, bet līzinga un patēriņa kredīta pamatsummas maksājumus – līdz sešiem mēnešiem.