Eiro vājuma negatīvā ietekme pārsniedz pozitīvos aspektus, tostarp zems eiro kurss var veicināt inflāciju, lai gan tas šobrīd nav svarīgākais cenu kāpumu veicinošais faktors, vērtē banku analītiķi.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka ieguvēji no eiro kursa krituma ir uz eksportu orientētie uzņēmumi, kas eksportē ārpus eirozonas, ja cenas tiek konvertētas ASV dolāros, jo tās kļūst konkurētspējīgākas.
Tostarp viņš minēja, ka šī situācija var turpināt palīdzēt Latvijai audzēt ASV tirgus nozīmi, jo tā šogad ir kļuvusi par Top 10 eksporta tirgu. Šajā gadījumā lielākie ieguvēji ir kokrūpnieki, jo kokrūpniecības eksports 2022.gada pirmajos piecos mēnešos veidoja pusi no kopējā eksporta 253 miljonu eiro apmērā. Ar 51 miljonu eiro seko mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas.
Tāpat šī situācija var dot iespējas Latvijas preču eksportētājiem citos tirgos, kur norēķinās ar ASV dolāru, piebilda Gašpuitis, atzīmējot, ka kopumā ES par eksportu ārpus bloka 47,5% gadījumos norēķinās eiro, bet 29,4% norēķinos izmanto ASV dolārus.
«Savukārt cita situācija ir attiecībā uz importu,» uzsvēra Gašpuitis, norādot, ka uz importu orientētie uzņēmumi atrodas neizdevīgā situācijā – importētās preces kļūst mazāk konkurētspējīgas, kļūst dārgākas, kas veicina inflāciju un mazina mājsaimniecību pirktspēju.
«Uzņēmēji, kuri ir atkarīgi no izejvielām un enerģijas, bet eksportē maz, eiro vājums būtiski palielina izmaksas, kas ietekmē inflāciju. Ņemot vērā, ka Eiropas eksports pārsvarā ir augstas pievienotās vērtības preces, to konkurētspējai eiro izmaiņas nav tik izšķirīgs faktors,» norādīja ekonomists.
«Tādēļ pašreizējā eiro vājuma negatīvā ietekme pārsniedz pozitīvos aspektus, īpaši kas attiecas uz inflāciju.»
Viņš arī atzīmēja, ka 48,1% no ES importētajām precēm rēķini tiek izrakstīti ASV dolāros, salīdzinot ar 38,2% eiro.
Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka gada sākumā par eiro varēja saņemt 1,12 dolārus, bet šobrīd eiro cena ir nokritusies līdz dolāram.
«Šobrīd eiro vērtība attiecībā pret dolāru ir zem vēsturiski vidējās, taču nav visu laiku zemākā – tā bija 80 centu par dolāru 2000.gadā, kad valdīja milzīgs optimisms par ASV ekonomiku, savukārt 2008.gadā, kad ASV jau bija stipras finanšu krīzes priekšnojautas, bet vēl valdīja ilūzijas par eirozonas spēju no tās izvairīties, par eiro varēja saņemt pat 1,6 ASV dolārus,» piebilda Strautiņš.
Viņš arī norādīja, ka eiro un ASV dolāra kursa pazemināšanos nosaka galvenokārt pieaugošā starpība starp prognozētajām eiro un ASV dolāra likmēm nākotnē. Analītiķi sagaida, ka ASV centrālā banka turpinās strauju likmju celšanu, jo tai joprojām ir aktuāla ekonomikas pārkaršana. Arī eirozonā inflācija ir ļoti augsta, taču to daudz vairāk nosaka pārejoši faktori. Turklāt Krievijas–Ukrainas karš Eiropu ietekmē daudz stiprāk, strauji aug gāzes deficīta risks un ir ļoti liela eirozonas recesijas varbūtība. Tāpēc prognozes par eiro procentu likmju kāpumu jau tiek pārskatītas uz leju.
«Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju šīs kursa svārstības dzīvi būtiski neietekmēs. Zems eiro kurss var veicināt inflāciju, taču tas šobrīd noteikti nav svarīgākais cenu kāpumu veicinošais faktors. Svarīgākie šīs problēmas cēloņi ir naftas un pārtikas izejvielu cenas pasaules tirgos, gāzes cenas Eiropā un elektrības cenas Baltijā,» uzsvēra Strautiņš.
Vienlaikus viņš norādīja, ka ASV dolāra kursa svārstības ietekmēs daļu no eksportētājiem.
Latvija galvenokārt eksportē uz valstīm, kuru valūta ir eiro vai kuru valūta ir piesaistīta eiro, piemēram, Dānija, vai arī kuru kurss ir peldošs, taču centrālās bankas cenšas ierobežot valūtas svārstības pret eiro, piemēram, Čehija.
«Latvijas eksports ir izteikti reģionāls, maijā tikai Baltijas valstu daļa vien pārsniedza 30%, bet visu eirozonas valstu daļa bija 57%. Turpretim pasaules lielākās ekonomikas ASV īpatsvars Latvijas preču eksportā ir vien 1–2%. Vēsturiski dolāram bija liela loma tirdzniecībā ar Krieviju un citām bijušās PSRS valstīm, taču tagad to daļa ir sarukusi – maijā Krievijas daļa eksportā bija vien 4%,» skaidroja Strautiņš.
Viņš arī norādīja, ka dārgam ASV dolāram ietekme uz eksportu nav izšķiroša. Latvijas eksporta dinamiku tuvākajā laikā daudz vairāk ietekmēs atsevišķu produktu cenu svārstības un citi faktori, piemēram, koksnes cenu izmaiņām turpmākajos mēnešos būs izteikti samazinoša ietekme pretēji iepriekšējos pāris gados piedzīvotajam. Metālapstrādes un mašīnbūves nozaru ražojumu eksportu ietekmēs eirozonas recesijas riski. Tūrisma eksportu turpinās palielināt ierobežojumu atcelšanas efekti, bet informācijas un tehnoloģiju un biznesa pakalpojumu eksports turpina plaukt, pateicoties ļoti spēcīgam pieprasījumam pasaulē, kā arī attiecīgo nozaru dinamiskajai attīstībai Latvijā.
Jau vēstīts, ka eiro vērtība otrdien pirmo reizi kopš 2002.gada samazinājās līdz ASV dolāra vērtībai.
Eiro kurss krities jau kādu laiku, pieaugot bažām par iespējamo recesiju eirozonā.
ASV Federālās rezervju sistēmas politika, strauji paaugstinot bāzes procentlikmes, paaugstinājusi dolāra vērtību un radījusi spiedienu uz eiro, jo Eiropas Centrālā banka virzās uz stingrāku monetāro politiku lēnākā tempā. Turklāt satraukumu par eirozonas ekonomiku vairo arī iespējamā enerģētikas krīze, ko var izraisīt problēmas ar energoresursu no Krievijas aizvietošanu ar energoresursiem no citiem avotiem.
Vēl par šo tematu: Eiro vērtība nokrītas līdz dolāra vērtībai