Latvijas eksporta rādītāji uzlabosies vasaras otrajā pusē, pauduši banku analītiķi, komentējot piektdien, 10.jūlijā, publiskotos maija Latvijas ārējās tirdzniecības datus.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka maijā krituma apmērs eksportā salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju 16,8% apmērā atbilst prognozētajam, spējot izvairīties no dramatiskākiem scenārijiem, kas vērojams citu valstu eksporta rādītājos.
Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, Igaunijas eksports maijā krities par 25%, bet Lietuvas – par 21,8%.
Gašpuitis norādīja, ka vienīgā preču grupa, kas spēja uzrādīt kāpumu, maijā bija elektroierīces un elektroiekārtas, kuras preču eksports gada laikā ir pieaudzis par 3,7%.
«Turpmākais eksportā būs pilnā mērā atkarīgs no globālajām tendencēm un situācijas galvenajos eksporta tirgos,» sacīja Gašpuitis.
Viņš atzīmēja, ka pasaules tirdzniecības dati, kas ir pieejami par aprīli, jo pienāk ar lielāku kavēšanos, apstiprina, ka koronavīrusu ierobežojumi ir ļoti smagi skāruši globālās tirdzniecības plūsmas. Nīderlandes dati liecina, ka pasaules tirdzniecības apmērs mēneša laikā sarucis par 12,1%, bet triju mēnešu vidējais gada pieauguma temps bija –7,9%. Vissmagāk situācija izvērsusies eirozonā, ASV un Latīņamerikā, kur eksports samazinājies par vairāk nekā 20%.
«Neskatoties uz to, pašreizējais kritums ir izrādījies mazāks, nekā tika prognozēts, par pamatu ņemot globālās ekonomikas lejupslīdes mērogu. Primāri tas varētu būt saistīts ar krīzes raksturu, kas lielā mērā skāra pakalpojumus un ne tik daudz apstrādes rūpniecību kā ierastu krīžu apstākļos. Tāpat krīze strauji palielināja pieprasījumu pēc daudzām precēm, kas daudzviet kompensēja kritumu citu preču grupās,» skaidroja Gašpuitis.
Viņš norādīja, ka šobrīd indeksi liecina par mērenu atgūšanos, taču to turpinās bremzēt vājais pieprasījums. Papildus spriedzi tirdzniecībā uzturēs arī ASV un Ķīnas domstarpības.
«Tuvākajos mēnešos situācija eksportā nosacīti uzlabosies, kas pagaidām vēl nozīmēs uzrādīt mazākus krituma tempus. Tomēr tas, ka Latvijas eksportā brūces ir izrādījušās mazāk dziļas, ļauj cerēt, ka tas spēs ātrāk atgriezties pie izaugsmes,» teica Gašpuitis.
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka Latvijas preču eksporta kritums šogad maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju par 16,8% ir straujākais kopš 2009.gada.
«Liels eksporta kritums, protams, nav laba ziņa Latvijas ekonomikai, tomēr tālejošus secinājumus no šī nevajadzētu izdarīt, jo tas iepriekš jau bija gaidāms un vasaras otrajā pusē Latvijas eksporta radītāji noteikti uzlabosies,» sacīja Āboliņš.
Viņš norādīja, ka Latvijas ekonomikā COVID-19 izraisītās krīzes zemākais punkts tika sasniegts aprīlī un kopš tā brīža ir notikusi gana spēcīga ekonomikas atkopšanās. Straujās ekonomikas svārstības nozīmē arī to, ka liela daļa makroekonomikas rādītāju, kuri tiek publicēti dažus mēnešus vēlāk, joprojām atpaliek no realitātes. Tas noteikti attiecināms arī uz maija ārējās tirdzniecības rādītājiem.
Āboliņš minēja, ka apjomīgs eksporta kritums maijā gandrīz visās preču grupās noteikti nav negaidīts.
«COVID-19 izplatības ierobežošanai mūsu galvenajos eksporta tirgos bija noteikti daudz būtiskāki ierobežojumi nekā Latvijā un dīkstāves pabalstos jau kopš maija parādījās nozīmīgi Latvijas rūpniecības uzņēmumi. Vienlaikus ir pamats domāt, ka eksportā maijs, visticamāk, būs bijis šīs krīzes sliktākais mēnesis,» teica bankas Citadele ekonomists.
Viņš arī atzīmēja, ka pasaulē jauno pasūtījumu apmērs rūpniecībā aug un Latvijas eksporta tirgi sāk atgūties, taču elektroenerģijas patēriņš jūnijā joprojām bija zem iepriekšējo divu gadu līmeņa un dīkstāves pabalstus joprojām saņēma liels skaits rūpniecības uzņēmumu. Tas liek domāt, ka arī jūnijā rūpniecībā turpinājās kritums un būtiskāki uzlabojumi eksportā, visticamāk, gaidāmi no jūlija.
«Papildus tam, ja tuvākajās nedēļās paveiksies ar laika apstākļiem, tad rudenī Latvijas eksportu varētu uzlabot laba graudu raža,» piebilda Āboliņš.
Tāpat viņš piebilda, ka maijā eksporta kritums par gandrīz 17% ļoti kontrastē ar mazumtirdzniecības apgrozījumu, kas maijā saruka vien par 0,6%. Tas apstiprina, ka ekonomikas atkopšanās šobrīd ir saistīta ar negaidīti spēcīgu un noturīgu patēriņu. Taču tikai ar iekšējo patēriņu ilgtspējīga ekonomikas izaugsmes Latvijā nav iespējama.
«Labā ziņa gan ir tā, ka eksporta kritums šobrīd ir mazāks nekā 2009.gadā un tā apmērs joprojām pārsniedza 900 miljonus eiro mēnesī. Papildus tam līdz ar zemajām naftas cenām aprīlī un maijā Latvijas tirdzniecības bilance ir uzlabojusies par gandrīz 470 miljoniem eiro jeb 1,5% no pilna gada iekšzemes kopprodukta (IKP). Īstermiņā tas dod pozitīvu devumu ekonomikai, taču investīciju preču importa samazināšanās var negatīvi ietekmēt ilgtermiņa izaugsmi,» klāstīja Āboliņš.
Savukārt Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka gan maija ražošanas dati, gan piektdien publicētie ārējās tirdzniecības dati rāda, ka koronavīrusa krīzē noturīgākas ir ekonomikas nozares, kuras rada salīdzinoši vienkāršas preces, proti, ja kopējais preču eksports maijā gada laikā samazinājās par 16,8%, tad koksnes izstrādājumu eksports saruka par 7,8%, bet pārtikas – par 12,6%.
Viņš piebilda, ka arī metālapstrādes un mašīnbūves produktu eksports ir samazinājies, taču šajā produktu grupā salīdzinoši labāk ir klājies metālu izstrādājumiem, kuru eksports ir sarucis par 5,9%, kamēr mašīnu, iekārtu un to daļu eksports kopumā ir samazinājies par 16,6%.
Tajā pašā laikā Strautiņš norādīja, ka automašīnu un to detaļu pārdošana pāri robežām samazinājās pat vairāk nekā uz pusi. Līdzīga aina redzama arī iepriekš publicētajos rūpniecības datos – koksnes izstrādājumu ražošana pat pieauga, bet mašīnbūves nozarēs kopumā ir dziļi mīnusi.
Viņš minēja, ka arī rūpniecības nozaru noskaņojuma dati rāda, ka uzņēmēju sajūtas par notiekošo «vienkāršajās» nozarēs ir labākas.
«Izrādās, ka lielu pasaules satricinājumu laikā nav izdevīgi būt «pārāk gudram». Kritiskos brīžos cilvēkiem vajag salīdzinoši vienkāršas lietas. Tas nenozīmē, ka Latvijai būtu jācenšas specializēties vienkāršu lietu ražošanā. Normālos apstākļos sarežģītāku, tehnoloģiski izsmalcinātāku preču ražošana augs straujāk, tā dos augstākus ienākumus. Taču paradoksiem pilnais pandēmijas laiks rāda, ka ne visu starptautiskās tirdzniecības un ekonomikas globālās specializācijas devumu var izmērīt naudā,» sacīja Strautiņš.
Viņš norādīja, ka piegādes ķēžu traucējumi, apgrūtinājumi transporta darbībai ir daudzās valstīs radījuši dziļu diskomfortu par to atkarību no pasaules tirgiem pirmās nepieciešamības preču ieguvē. Tas, ka Latvija ir pārtikas neto eksportētāja, pateicoties lielam graudu un piena eksportam, noteikti ļauj justies komfortablāk.
Tāpat Strautiņš minēja, ka Latvijas situācija uz Eiropas fona ir samērā laba, bet to nevar saukt par spožu.
«Jūnija un jūlija dati droši vien būs labāki, taču uzlabošanās būs pakāpeniskāka nekā pakalpojumos. Īstermiņā pasaules ekonomikā viss ir ļoti neprognozējami, to kārtējo reizi apliecina ziņas par inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu pasaulē kopumā un arī valstīs, kurās ar riskiem līdz šim tikušas galā labi. Taču tālākā nākotnē izmaiņu virziens ir skaidrs. Tiek strādāts pie vairāk nekā 100 dažādiem vakcīnu projektiem, arī daudziem ārstēšanas risinājumiem, un būtu grūti noticēt iespējamībai, ka visi šie centieni būtu neveiksmīgi,» sacīja Strautiņš.
Savukārt Swedbank ekonomiste Laimdota Komare norādīja, ka visstraujākais kritums eksportā maijā bija satiksmes līdzekļiem un to aprīkojumam – šajā grupā Latvija maijā eksportēja uz pusi mazāk nekā pirms gada. Satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksporta nedienas ir cieši saistītas ar situāciju Rietumeiropā, kur, sākoties pandēmijai, tika slēgtas automašīnu ražotnes. Rezultātā stipri cietis un vēl joprojām nav atlabis pieprasījums pēc transportlīdzekļu detaļām.
Viņa atzīmēja, ka, piemēram, Vācijā arī jūnijā turpinājis samazināties saražoto pasažieru automobiļu skaits gada laikā, lai gan arī vairs ne tik strauji kā iepriekš. Latvijas ražotāji aptaujās ziņoja, ka eksporta pasūtījumi turpināja krist arī vasaras sākumā. Tādēļ visdrīzāk, pieprasījums saglabāsies zems, un vēl kādu laiku redzēsim būtisku kritumu šīs nozares produkcijas eksportā un importā.
Komare minēja, ka koka un tā izstrādājumu eksports maijā uzrādīja 7% kritumu, tomēr cieta jau mazāk nekā pirms mēneša. Eksporta krituma sarukumu varētu saistīt ar ierobežojumu atcelšanu eksporta tirgos kā rezultātā durvis atkal vēra vaļā, piemēram, DIY (do–it–yourself) veikali.
«Šie veikali kalpo kā garlaicības kliedētājs mājās sēdošajiem iedzīvotājiem un pieprasījuma cerības malks uzņēmējiem,» viņa piebilda.
Tāpat Komare atzīmēja, ka pēc neliela krituma aprīlī, eksporta kāpumu piedzīvoja elektroierīces un elektroiekārtas. Šī preču kategorija var lepoties ar gandrīz 4% eksporta pieaugumu maijā, kas uz lielo zaudējumu fona citās nozarēs varētu būt veiksmes stāsts. Elektrisko iekārtu eksporta pasūtījumi rūpniecībā gan neliecina par būtisku uzlabojumu turpmāk, tādēļ, ja nebūs strauju re-eksporta plūsmu pieauguma, drīzāk nozarē straujš tālāks kāpums nav gaidāms.
«Maijs vēl bija lielas nenoteiktības mēnesis, kad vairākās Eiropas valstīs daļēji atcēla ierobežojumus, bet tajā pašā laikā vēl īsti netapa skaidrs, cik stabila saglabāsies situācija pēc šo ierobežojumu atcelšanas. Pagaidām ārējās tirdzniecības dati arī nebūt neliecina par situācijas uzlabojumu. Kaut gan kopējais noskaņojums gan Baltijas valstīs, gan eiro zonā jūnijā pakāpās augstāk, tomēr eksporta pasūtījumi liecina, ka ārējai tirdzniecībai rodeļu trases finišs varētu būt vēl priekšā,» sacīja Komare.
BNN jau vēstīja, ka Latvija šogad pirmajos piecos mēnešos eksportēja preces 5,072 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 4,1% jeb 217,7 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par 5,691 miljardu eiro, kas ir kritums par 13,1% jeb 861,6 miljoniem eiro.