Rūpniecības izlaide šogad Latvijā varētu samazināsies par 3–5%, taču tas lielā mērā būs atkarīgs COVID-19 pandēmijas tālākās attīstības gaitas, pauduši banku analītiķi, komentējot pirmdien, 6.jūlijā, publiskotos rūpniecības produkcijas izlaides maija datus.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka noskaņojums Latvijas rūpniecībā aprīlī sasniedza zemāko punktu un bija –18,8 punkti, savukārt jūnijā tas ir uzlabojās līdz –12,1 punktam. «Salīdzinot ar citiem sektoriem, noskaņojums aprīlī pasliktinājās vismazāk un jūnijā signalizē par relatīvi labākiem apstākļiem nekā citās nozarēs,» viņš minēja.
Gašpuitis arī atzīmēja, ka maijā Latvijas rūpniecības produkcijas apmērs samazinājās par 6,4% salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju, ko ietekmēja kritums apstrādes rūpniecībā par 7,4%.
Izlaide samazinājās gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs, tostarp divās no trim pēc īpatsvara nozīmīgākajās nozarēs – pārtikas produktu ražošanā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, proti, attiecīgi par 2% un 6,8%. Lielākais ražošanas apmēra kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (automobiļu detaļu un piederumu ražošana, kas ietver dažādas auto daļas) un nozarēs, kas izjuta tirdzniecības ierobežojumus – tekstila, mēbeļu, dzērienu, apģērbu un apavu ražošanā.
Vēl par šo tematu: Latvijā maijā rūpniecības produkcijas apjoms samazinājies par 6,4%
«Ierobežojumu noņemšana ļaus nozarēm atgūties. Savukārt auto tirdzniecības atjaunošanās ļaus atjaunoties arī ar autobūvi saistītajām nozarēm,» minēja Gašpuitis.
Tāpat viņš norādīja, ka turpmāko situācijas attīstību noteiks patēriņš.
«Ja pārdošanas apmēri atjaunosies, sekos arī apstrādes rūpniecība.»
«Un šobrīd interese par jaunu auto un nekustamā īpašuma iegādi sparīgi atjaunojas, tostarp Latvijā. Tā, visticamāk, ļaus izlīdzināt iepriekšējā krituma negatīvo ietekmi, tomēr vīrusa plosīšanās pasaulē liek saglabāt nosvērtību, prognozējot tuvākā gada ekonomikas un arī apstrādes rūpniecības perspektīvas. Vīruss joprojām ir galvenais īstermiņa drauds noskaņojumam. Pagaidu ienākumu aizsardzības shēmu izbeigšanās var radīt bažas par patērētāju noskaņojumu un tēriņiem rudenī,» pauda Gašpuitis.
Savukārt bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka maijā Latvijas rūpniecība turpināja izjust COVID-19 izraisītās krīzes negatīvo ietekmi un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 7,4%.
«Ražošanas apmēru kritums maijā jau bija gaidāms, bet priecē, ka tas bijis nedaudz mazāks kā aprīlī, kad izlaide saruka par 9%. Taču uzlabojumi rūpniecībā, kā arī eksportā pagaidām atpaliek no uzlabojumiem iekšējā patēriņā un, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums maijā samazinājās vien par 0,6%. Tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka Latvijai COVID-19 pandēmijas pirmo vilni ir izdevies pārvarēt salīdzinoši veiksmīgi un ar mazākiem ierobežojumiem ekonomikā nekā daudzās citās valstīs. Tomēr iekšējā patēriņa iespējas stabilizēt ekonomiku Latvijā noteikti ir ierobežotas un pilnvērtīga ekonomikas atkopšanās būs iespējam tikai, kad būs atkopušies mūsu eksporta tirgi,» sacīja Āboliņš.
Viņš minēja, ka ražošanas apmēru kritums maijā bija vērojams lielākajā daļā no apstrādes rūpniecības nozarēm un pieaugums fiksēts tikai poligrāfijā (+8% salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju), ķīmisko produktu (+9,3%), kā arī koka izstrādājumu (+2,6%) ražošanā.
«Pieaugums šajās nozarē, visticamāk, saistīts ar lielajām patēriņa izmaiņām COVID-19 krīzes laikā, jo pieauga pieprasījums pēc dezinfekcijas līdzekļiem, savukārt brīvo laiku cilvēki varēja izmantot maziem būvdarbiem un mājokļa labiekārtošanai, kā arī grāmatu lasīšanai. Tikmēr visās citās rūpniecības nozarēs ražošanas apmēri maijā ir samazinājušies un visvairāk cietušas auto detaļu (–45,2%), apģērbu (–22,9%), kā arī mēbeļu ražošana (–21,6%),» klāstīja Āboliņš.
Vienlaikus, pēc viņa teiktā, labā ziņa ir tā, ka jauno pasūtījumu apmērs pasaulē ir sācis pieaugt un ekonomikas noskaņojums eksporta tirgos pakāpeniski atgūstas, lai gan tuvākajos mēnešos uzlabojumi, visticamāk, būs pakāpeniski.
Āboliņš norādīja, ka elektroenerģijas patēriņš liek domāt, ka jūnijā kritums rūpniecībā joprojām būs nozīmīgs un par gana sarežģītu situācija rūpniecībā liecina arī dīkstāves pabalstu statistika. No nedaudz vairāk kā 900 ražošanas uzņēmumiem Latvijā ar vismaz 25 darbiniekiem, dīkstāves pabalstus ir saņēmuši aptuveni 170, no kuriem 110 tos turpināja saņemt arī jūnijā.
«Apsteidzošie rādītāji liek domāt, ka situācija rūpniecībā, visticamāk, uzlabosies trešajā ceturksnī, taču tā varētu būt nepilnīga. Krīzes ietekmē daudzi uzņēmumi visā pasaulē ir bijuši spiesti atlikt vai pārskatīt investīciju plānus un tas negatīvi ietekmēs investīciju preču ražošanu, tādēļ, piemēram, mašīnbūves un metālapstrādes nozarē atkopšanās varētu prasīt ilgāku laiku. Tas nozīme, ka rūpniecības izlaide Latvijā šogad kopumā, visticamāk, samazināsies par 3–5%, taču tas lielā mērā būs atkarīgs COVID-19 pandēmijas tālākās attīstības gaitas,» pauda Āboliņš.
Vienlaikus Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš minēja, ka koronavīrusa pandēmija vairāk ietekmē ekonomikas nozares, kas ir atkarīgas no tiešas cilvēku komunikācijas, proti, pakalpojumus.
Taču Latviju un pārējo Baltiju šobrīd pandēmija skar maz, lai gan ir jūtams, ka eksporta tirgos situācija kopumā ir sliktāka.
«COVID-19 kulminācijā jeb aprīlī apstrādes rūpniecība un tirdzniecība gada laikā saruka vienādi – par 9%. Mazumtirdzniecība gandrīz pilnīgi atguvās jau maijā, rūpniecībai tas prasīs vairāk laika un pūļu, sarežģījumi turpināsies, kaut maija datos jau redzam būtisku uzlabojumu un arī nenoteiktība par nākotni samazinās,» pauda Strautiņš.
Tāpat viņš norādīja, ka situācija apstrādes rūpniecībā noteikti ir labāka par pandēmijas sākuma brīža prognozēm. Maijā ražošana gada laikā samazinājās par 7,4%, un ir ļoti ticams, ka aprīlī konstatētais kritums par 9% izrādīsies zemākais punkts. Salīdzinājumā ar aprīli ražošana pieauga par 1,7%.
«Taču nenoteiktība ir liela, citējot Kokrūpniecības federācijas izpilddirektoru Kristapu Klausu, nozare brauc pa miglu ar 80 kilometriem stundā, lai gan redzamība ir tikai 100 metri. Arī metālapstrādes un mašīnbūves asociācija norāda uz īsu plānošanas horizontu – parasti šīs nozares lielie klienti izvieto pasūtījumus pusgadu uz priekšu, tagad var nojaust labi ja turpmākā ceturkšņa ražošanas apmērus. Visās nozarēs ir liels spiediens uz cenu samazināšanu. Labi, ka nodrošinājums ar darbu ir visumā pietiekams,» pauda Strautiņš.
Vienlaikus viņš minēja, ka rūpniecības stiprākais atbalsta punkts ir kokapstrāde, kur maijā gada laikā reģistrēts pat pieaugums par 2,6%.
«Attaisnojas krīzes sākumposmā izteiktie vērtējumi, ka celtniecība un tai piegādājošās nozares vismaz krīzes sākumposmu varētu pārdzīvot samērā labi. Tālākais ļoti lielā mērā būs atkarīgs no valsts atbalsta pasākumiem, jo ir skaidrs, ka daļa privātā sektora projektu pandēmijas dēļ tiks atlikti. Taču pagaidām vismaz zāģmateriālu ražotājiem klājas diezgan labi. Sliktāk klājas taras ražotājiem, saistībā ar vispārējo patēriņa vājumu Eiropā. Jau ilgstoši ļoti sarežģīta situācija ir augstas kvalitātes granulu tirgū. Meža nozarē šobrīd vairāk cieš vērtības ķēdes pirmais posms jeb mežsaimniecība,» klāstīja Strautiņš.
Pēc viņa minētā, situācija iepriekšējo piecu gadu rūpniecības izaugsmes enkurnozarēs – metālapstrādē un mašīnbūvē šobrīd ir sliktāka nekā ražošanā kopumā, bet labāka nekā metālu nozarēs vidēji Eiropā. Joprojām vislabāk klājas elektrisko iekārtu ražotājiem, tomēr arī šī nozare gada laikā uzrāda kritumu (par 2,5%).
«Pretēja galējība šobrīd ir autorūpniecība, kur notiek ekstrēmas noieta tirgu svārstības. Tajā redzam COVID-19 ēras patiesi cienīgus datus – maijā reģistrēts gan pieaugums mēneša laikā par 55,5%, gan kritums gada laikā par 45,2%, tātad milzīgs kāpums no ļoti zemas bāzes. Diezgan braši turas metālapstrāde (–6,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju), kurā strādājošie uzņēmumi gūst labumu gan no celtniecības produktu tirgiem, gan iespējām pārslēgties starp dažādiem mašīnbūves tirgiem, kuros šobrīd klājas ļoti dažādi,» minēja Strautiņš.
Tāpat viņš atzīmēja – krasu svārstību periodos rūpniecības līknes līdzina stabilā pārtikas rūpniecība. «Prieku par kritumu salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju tikai par 2% mazina apziņa, ka šeit nebija spēcīgas izaugsmes pirms krīzes, atšķirībā no divām iepriekš aprakstītajām jomām. Taču pieaugums mēneša laikā ir varens: 4%, tā varētu būt reakcija uz noliktavu tukšošanu pandēmijas sākumposmā, daļai ražotāju atrodot iespējas palielināt ražošanas jaudas,» pauda Strautiņš.
Luminor ekonomists arī atzīmēja, ka divās no mazajām nozarēm maija rezultāti ir patiesi izcili, tās ir poligrāfija (+8%) un ķīmijas rūpniecība (+9,3%).
«Acīmredzot mājās pavadītais laiks ir veltīts gan grāmatu lasīšanai, gan cītīgai roku dezinfekcijai,» teica Strautiņš, prognozējot, ka labi rezultāti, ļoti iespējams, bijuši arī farmācijā un elektronikā, kuru dati ir konfidenciāli.