Latvijas tranzīta nozare 75% apmērā ir atkarīga no Krievijas – tā nav tikai ļoti spēcīga ekonomiskā atkarība, bet būtisks valsts drošības jautājums, intervijā portālam BNN norāda biedrības Baltijas Asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne, piebilstot, ka ir steidzami jādomā par tranzīta kravu diversifikāciju un jauniem tirgiem.
«Ekonomika ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, kā iedarboties uz valsti vai personu. Latvijas ekonomika ir atkarīga no Krievijas tranzīta kravām, līdz ar to ir loģiski, ka tas var radīt ietekmi uz mūsu iekšpolitisko situāciju un ekonomisko stabilitāti,» uzsver Antāne.
Kā norāda BATL prezidente, Ernst & Young eksperti pēc Latvijas dzelzceļa pasūtījuma veiktajā pētījumā secinājuši, ka, zaudējot Krievijas tranzīta kravas, potenciālie zaudējumi Latvijas ekonomikai var pārsniegt miljardu eiro. Pēc Antānes domām, attiecības ar Krieviju, kā arī šīs valsts spēcīgo ietekmi uz Latvijas ekonomiku ļoti precīzi atspoguļo šobrīd zivjrūpniecībā notiekošais, kad, Krievijai ieviešot aizliegumu zivju konservu importam, apturēta ražošana Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumā Kolumbija un no vairāk nekā 300 uzņēmuma darbiniekiem atlaisti 225.
«Ir ļoti steidzami jādomā par mūsu tranzītpolitikas attīstību un kravu diversifikāciju. Nedrīkst «visas olas likt vienā groziņā» un ir pēdējais brīdis domāt par jauniem tirgiem Āzijas virzienā, tā mazinot atkarību no Krievijas. Saprotams, ka atrast jaunus tirgus nav viegli, ko visu laiku apgalvo arī Satiksmes ministrija (SM), taču cita ceļa nav,» uzsver Antāne.
Trūkst valsts atbalsta
Arī SM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par situāciju Latvijas tranzīta nozarē Krievijas ekonomisko sankciju ietekmē norādīts, ka, ja Krievija vēlas, tā var nopietni ietekmēt tranzīta plūsmas ar dažādiem administratīviem pasākumiem, piemēram, 100% kravu kontroli uz robežas, sliežu vai ceļu remontiem galvenajos tranzīta maršrutos, ritošā sastāva atteikumiem, kravu apjoma samazināšanu, dzelzceļa pārvadājumu tarifu izmaiņām, starptautisko autopārvadājumu atļauju skaita ierobežošanu, vienpusēju atteikšanos no vīzu izsniegšanas kārtības pārvadātājiem un tamlīdzīgi.
Ministrija arī atsaucas uz pētījumu, kurā aprēķināts, ka viena miljona eiro zudums tranzīta jomā rada 0,75 miljonu eiro bruto pievienotās vērtības zudumu, 30 darbavietu zaudēšanu un 0,22 miljonu eiro nodokļu ieņēmumu zudumu, tieši un pastarpināti iesaistītajiem uzņēmumiem kopumā zaudējot 2,39 miljonus eiro.
Ziņojumā secināts, ka Latvija politisko attiecību pasliktināšanās rezultātā primāri var zaudēt ogļu un naftas produktu kravas ostās un dzelzceļā, kas 2014.gadā Latvijas ostās bija 46,33 miljoni tonnu, savukārt dzelzceļa pārvadājumos – 32,56 miljoni tonnu.
Transporta un sakaru daļa Latvijas statistikā ir ap 2,3 miljardiem eiro. Tieši ar tranzīta kravu apkalpošanu saistīto pakalpojumu eksporta ieņēmumi 2013.gadā bija 895 miljoni eiro – nedaudz mazāk par pusi no visas transporta un sakaru nozares. Kopējie ieņēmumi no tranzīta kravām ir 3,8% no iekšzemes kopprodukta. Transporta un sakaru nozarē nodarbināti 73 400 iedzīvotāju.
Starp lielākajām Latvijas ostām tieši Ventspilī ir visaugstākais tranzītkravu īpatsvars, tādēļ Krievijas un Eiropas Savienības abpusējo sankciju rezultātā Ventspils osta ir īpašā situācijā. Tranzītkravu īpatsvars Ventspilī ir vislielākais starp Baltijas jūras ostām un veido 90%. Ventspils ostā kravu apgrozījumam 2014.gadā ir vērojams būtisks kritums – mīnus 8,9%, uzsvērts SM ziņojumā. «Kad ministrija informatīvajā ziņojumā norādīja, ka Krievijas sankciju dēļ ir kravu kritums Ventspils brīvostā, mēs sākām oponēt, sakot, ka tas ir tarifu un vienlīdzīgu konkurētspējīgu nosacījumu trūkuma jautājums. Mēs – BATL – esam runājuši par daudzām lietām – gan par tarifiem, gan ostu pārvaldības uzlabošanu, kas ir nepieciešama, lai stiprinātu konkurētspēju, lai mēs būtu interesanti ne tikai Krievijai, bet arī citiem. Taču īstas atsaucības un atbalsta no atbildīgās ministrijas nav,» portālam BNN uzsver Antāne.
Viņa turpina: «Ir izveidots jauns formāts «16+1», kurā ietilpst 11 ES jaunās dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, piecas Balkānu valstis un Ķīna, kas šī projekta ietvaros dažādās nozarēs, tostarp transportam un loģistikai, vēlas pārdalīt desmit miljardus eiro. Pagājušajā gadā Belgradā premjerministre Laimdota Straujuma solīja, ka Latvija apņemas organizēt augsta līmeņa konferenci transporta un loģistikas jomā, kas mums ļautu koordinēt transporta un loģistikas jautājumus šajā formātā, kā arī dibināt jaunus kontaktus. Premjeres vadītajā Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē aprīlī vienojāmies, ka divu nedēļu laikā tiks sasaukta sanāksme, kurā piedalīsies SM, ostu un nevalstisko organizāciju, tostarp BATL, pārstāvji. Šī sanāksme joprojām nav sasaukta, kas, manuprāt, ir ļoti skaidrs mājiens, ka valstij tas nav svarīgi. Mēs esam runājuši ar citām organizācijām formāta «16+1» jautājumā, taču ir nepieciešams valsts atbalsts un ieinteresētība. Pagaidām atsaucības vietā ir klusums.»
Antāne arī norāda uz riskiem, ka Krievija var meklēt citus tranzīta ceļus ārpus Latvijas vai pārorientēties uz savām ostām. «Jau labu laiku tiek runāts, ka Krievija attīsta savas ostas un dzelzceļu, kā arī ir mainījusi savu tarifu politiku. Tas ir skaidrs vēstījums mums, ka ir jāmazina Latvijas atkarība no Krievijas tranzīta kravām un jāpielāgojas jaunajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem,» uzskata BATL pārstāve.
Arī SM ziņojumā norādīts – ja tāda būtu Krievijas politiskās vadības stingra nostāja, Krievija varētu nodrošināt nepieciešamās alternatīvās jaudas citos virzienos. «Mēs, BATL, darām visu, ko varam savas kompetences un spēku ietvaros, tostarp aicinām valdību un SM izmantot visas iespējas, bet līdz šim šīs aktivitātes nav nesušas tik lielu pienesumu, kā varētu sagaidīt. Mēs kā organizācija varam strādāt un piedāvāt dažādus priekšlikumus, taču pārējie lēmumi ir atkarīgi no valdības,» teic Antāne.
Viņasprāt, jaunākā informācija, ka Krievijā ārvalstu investīciju apjoms ir krities par 40%, ir ļoti nopietns signāls un mājiens Latvijai, ka ir jādomā, kā dzīvosim tālāk, un vai tiešām Krievija ir vienīgais tirgus un iespēja. Satraukumu rada arī valsts nevēlēšanās mazināt atkarību no Krievijas, piemēram, piešķirot atlaides Baltkrievijas, Kazahstānas un Ķīnas kravām. Tā vietā aug bažas, ka Krievijas ietekme tikai palielināsies, krievu uzņēmumiem savā pārziņā iegūstot gan pārkraušanas uzņēmumu Riga Coal Terminal, gan dzelzceļa pārvadājumu kompāniju Euro Rail Cargo. «Diemžēl šāda retorika, apgalvojot, ka bez Krievijas Latvijā nebūs nekā, tiek uzturēta ļoti dzelžaini. Acīmredzot, kādam ir ļoti izdevīgi, ja nekas nemainās esošajā situācijā un mēs turpinām raudzīties tikai Krievijas virzienā,» pieļauj BATL prezidente.
Satraukusies arī Drošības policija
BATL nav vienīgā, kas mudina domāt par jauniem tirgiem un virzieniem – brīdinājumu par Latvijas pārāk lielo atkarību no Krievijas tranzīta jomā nupat izteikusi arī Drošības policija (DP).
Neraugoties uz saspīlējumu Rietumu un Krievijas attiecībās, Krievijas uzņēmumi turpina investēt Latvijas tranzīta nozarē, kas apliecina viņu vēlmi arī nākotnē izmantot Latvijas koridoru kravu tranzītam. Savukārt atkarība no Krievijas kravām var radīt riskus valstij, teikts publiskajā pārskatā par DP darbību pagājušajā gadā.
Pagājušajā gadā neizdevās sasniegt būtisku progresu citu reģionu kravu piesaistē un pārkrauto kravu veidu dažādošanā, kas ļautu mazināt Latvijas tranzīta nozares atkarību no Krievijas izcelsmes kravām. Tas kontekstā ar kopumā labajiem darbības radītājiem var mazināt Latvijas tranzīta nozares vēlmi turpināt intensīvi meklēt jaunus sadarbības partnerus citos reģionos. Līdz ar to pastāv risks, ka Latvijas tautsaimniecībai nozīmīga sektora atkarība no vienas valsts piegādātājiem var saglabāties ilgtermiņā. Tas savukārt palielina risku, ka šis apstāklis var tikt izmantots kā instruments Latvijas iekšpolitisko un ārpolitisko lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšanai.
Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzība ir viens no DP darbības virzieniem, kam tiek pievērsta pastiprināta dienesta uzmanība. Pērn ekonomiskos procesus gan globālā, gan nacionālā mērogā nelabvēlīgi ietekmēja Ukrainas konflikta eskalācija. Tās rezultātā saasinājās Rietumvalstu un Krievijas attiecības, kas noveda pie abpusēju sankciju ieviešanas. Saspringtā ģeopolitiskā situācija un Eiropas Savienības (ES)-Krievijas tirdzniecības aktivitāšu sarukums ietekmēja arī ekonomiskos procesus Latvijā. No vienas puses, vairāku nozaru Latvijas uzņēmumiem tika liegta iespēja realizēt savu produkciju un pakalpojumus Krievijas tirgū. No otras puses, Krievijas neprognozējamā rīcība aktualizēja nepieciešamību stiprināt Latvijas un ES kopējo enerģētisko drošību, mazināt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru atkarību no viena sadarbības partnera, kā arī pārvērtēt atsevišķu investīciju projektu un programmu ietekmi uz valsts ekonomisko un nacionālo drošību, uzsver DP.
Rietumvalstu un Krievijas attiecību saasināšanās pārskata laikā radīja bažas arī par Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās tranzīta nozares turpmāko attīstību. Tomēr pesimistiskās prognozes par šī konflikta tūlītēju ietekmi uz tranzīta nozari līdz šim nav piepildījušās. Tieši pretēji, Rīgas un Liepājas ostas 2014.gadā pārkrāva vairāk kravu nekā iepriekšējā gadā.
Tajā pat laikā pastāv risks, ka šī tendence var nebūt ilgtermiņa, jo saspīlējums attiecībās ar Rietumiem var veicināt Krievijas plānus pārorientēt kravas uz savām ostām. Šāda retorika no Krievijas puses izskan jau vairākus gadus, taču pēdējā laikā tā ir pastiprinājusies. Šīs ieceres īstenošanai gan ir nepieciešamas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras attīstībā, un tas var nonākt pretrunā ar Krievijas uzņēmumu saimnieciskajām interesēm, kā arī pēdējo gadu laikā vērojamajiem Krievijas centieniem stiprināt savu ekonomisko ietekmi kaimiņvalstīs. Pagājušajā gadā Krievijas uzņēmumi turpināja nostiprināt savu klātbūtni Latvijas tranzīta nozarē, kas norāda uz šīs valsts komersantu vēlmi izmantot Latvijas tranzīta koridoru arī nākotnē, teikts DP ziņojumā.
Ref: 102.000.102.10054