Pagājušajā mēnesī Lietuvas dzelzceļš atsāka kravu pārvadājumus starp Krievijas kontinentālo daļu un Kaļiņingradu pēc tam, kad ES un Maskava bija nonākušas asā strīdā. Tagad Lietuvas bankas plāno pārtraukt apstrādāt visus maksājumus no Krievijas, tostarp maksājumus par Kaļiņingradas tranzītu, kas rada bažas par jaunu krīzi, informē Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Šauļu Bankas joprojām ir vienīgā finanšu iestāde ar kuras starpniecību Krievija var norēķināties ar Lietuvas dzelzceļu par kravu pārvadājumiem uz un no Kaļiņingradas. Tomēr banka nesen paziņoja, ka no septembra pārtrauks apstrādāt šos maksājumus.
Pagājušajā nedēļā Krievijas Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs (Sergei Ryabkov) par to iesniedza notu Lietuvas Ārlietu ministrijai.
Rjabkovs esot personīgi iesniedzis notu un uzskata, ka ir līdz 1.septembrim vēl ir laiks, lai risinātu šo jautājumu.
Lietuva jau esot atrisinājusi Kaļiņingradas tranzīta jautājumu un novērsuši spriedzi, tad kāpēc tiek gatavots otru trieciens kravu tranzītam, viņš pauž neizpratni
Sākotnēji Ārlietu ministrija par šo jautājumu teica maz, bet otrdien ārlietu ministrs Gabrieļs Landsberģis (Gabrielius Landsberģis) sniedza papildu komentārus.
«Mēs esam saņēmuši šo notu, iepazināmies ar to un pārsūtījām to saviem kolēģiem Transporta un sakaru ministrijā. Sankcijas transporta jomā jebkādā apmērā ir Satiksmes un sakaru ministrijas kompetencē,» viņš teica.
Viņš piebilda, ka Ribakova jautājuma izvirzīšana plašsaziņas līdzekļos ir kārtējais Maskavas mēģinājums eskalēt spriedzi saistībā ar Kaļiņingradas tranzītu.
Diplomātiskās notas tiekot piegādātas bieži. Ne visas notas tiek apspriestas plašsaziņas līdzekļos. Tāpēc ministrs saprotot, ka šeit ir iespēja radīt spiediena iespaidu, izmantojot žurnālistus, lai veiktu spiedienu uz valdību.
Satiksmes ministrs Marjus Skuodis (Marius Skuodis) komentēja, ka šis jautājums ir starp Krieviju un privātajām bankām.
«Valsts nekādā veidā nevar piespiest bankas, tas būs atkarīgs no viņu pašu lēmumiem,» trešdien, 3.augustā, LRT radio sacīja ministrs.
Vēlāk tajā pašā dienā satiksmes ministrs sacīja, ka valsts finanšu noziegumu uzraudzības iestādei būs svarīga loma, kad bankas lems par to, vai apkalpot Krievijas uzņēmumu maksājumus.
«Tā kā Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) ir atbildīgs par finanšu sankciju īstenošanu, viņu viedoklis ir ļoti svarīgs. Svarīga ir gan Satiksmes un sakaru ministrijas, gan Ārlietu ministrijas, gan citu ministriju nostāja, taču FNTT ir noteicēja,» viņš teica žurnālistiem Viļņā.
Viņš piebilda, ka ministrija uzskata, ka maksājumi ir jāatļauj. Skuodis arī nosauca esošo situāciju par mulsinošu, jo sankciju īstenošana pastāvīgi mainās.
«Es nevaru garantēt, ka kādā brīdī kaut kas neaizķersies, jo sankcijas pastāvīgi mainās, mainās juridisko personu īpašnieki un saņēmēji. Ja ES nemaina sankcijas, tas nenozīmē, ka citas jurisdikcijas tās nemaina. Situācija būs mulsinoša, un mums tas ir jāatzīst,» teica Skuodis.
Tomēr opozīcijas partijas apgalvo, ka šī ir potenciāli vēl viena draudoša ārpolitikas krīze, kurā šī valdība ir iestigusi.
Bijušais aizsardzības ministrs un pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts sociāldemokrāts Jozu Oleku (Juozas Olekas) sacīja, ka šī esot jau otrā reize, kad šo ļauj lemt Lietuvas dzelzceļam vai atsevišķām bankām, un pēc tam šie lēmumi esot jāmaina.
Tikmēr bankas apgalvo, ka tās pārtrauc darījumus ar Krieviju, lai ievērotu ES sankcijas, izņēmumus var pieļaut, ja maksājumi tiek veikti, lai nodrošinātu valsts funkcijas.
«Pašlaik sadarbojamies ar attiecīgajām iestādēm, lai noskaidrotu, vai tranzīta pakalpojumu varam klasificēt kā valsts funkciju, un tad apsvērsim iespēju piešķirt atbrīvojumu šim pakalpojumam atbilstoši bankai pieņemamajiem riskiem,» teikts Šauļu bankas komentārā.
Tomēr valdošie konservatīvie uzstāj, ka tā ir Krievijas, nevis Lietuvas problēma.
«Lietuvas valdība var aizliegt bankām kaut ko darīt, bet tā nevar tām norādīt, ko darīt,» sacīja konservatīvo deputāts Andrjus Kubiļus (Andrjus Kubiļus), bijušais premjerministrs.
Viņš rosina Krievijai meklēt citas bankas Rietumos. Ja Lietuvas bankas tajā saskata risku, varbūt citas bankas citās valstīs šādu risku neredz, piebilda Kubiļus.
Tomēr, pēc Eiropas Parlamenta deputāta Oleku domām, Maskava nesūta diplomātiskās notas komercbankām, bet gan Lietuvas valdībai, kurai ir jābūt politikai un plānam, kā ar to rīkoties, nevis vienkārši tas jāignorē.
«Ja bankas tagad ir pieņēmušas vienu lēmumu, bet pēc kāda laika tiks pieņemti citi lēmumi, tad tas būs slikti,» sacīja Oleku.
Pilnu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1751233/fears-of-another-kaliningrad-transit-crisis-as-lithuanian-banks-halt-russian-paymentsFears of another Kaliningrad transit crisis as Lithuanian banks halt Russian payments – LRT