Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic ir izdevies piesaistīt finanšu investoru no Rietumeiropas, kas ir gatavs investēt lidsabiedrībā aptuveni 50 miljonus eiro, informē finanšu konsultāciju uzņēmuma Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.
Patlaban ir parakstīts nodomu protokols. Investora vārdu vēl nevarot atklāt konfidencialitātes noteikumu dēļ. Tas esot «solīds Eiropas investors», kurš redzot airBaltic konkurētspēju. Darījuma sagatavošanā iesaistīts respektabls juridisks birojs un auditorfirma, kā arī kāda Latvijas banka.
Kopumā plānots kompānijas kapitālā ieguldīt 120-130 miljonus eiro – gan no valsts kā akcionāra, gan no investora puses. Valsts varētu ieguldīt ap 80 miljoniem eiro.
Lēmums par valsts kā akcionāra jauno ieguldījumu pamatkapitālā esot jāpieņem Ministru kabinetam. Atbildīgās amatpersonas ir informētas par jauno lidsabiedrības biznesa plānu līdz 2021.gadam, un tuvākajās nedēļās jautājumu par ieguldījumu veikšanu lidsabiedrībā plānots izskatīt valdības sēdē.
Krastiņš prognozēja, ka līgums ar finanšu investoru varētu tikt parakstīts tuvāko trīs nedēļu laikā, kad arī tiks atklāts tā vārds. Tagad notiekot darbs pie akcionāru līguma projekta. Tiek veikti arī pārbaudes darbi, jo investoram jāatbilst drošības kritērijiem.
Krastiņš nenoliedza, ka ideālā gadījumā stratēģiskais investors būtu kāda lidsabiedrība, kas ieguldītu airBaltic ne tikai naudu, bet nodrošinātu arī vairāk pasažieru. Šāds investors joprojām tiekot meklēts. Finanšu investora atrašana gan neesot pretrunā ar stratēģiskā investora meklējumiem Āzijā. Satiksmes ministrija esot ieguldījusi pūles sadarbības veicināšanā ar Ķīnu transporta jomā, un tās sevi attaisnojušas. Patlaban notiek konkrētas sarunas ar spēcīgu Ķīnas grupu par sadarbību ar airBaltic un transporta jomā kopumā.
Krastiņš arī uzsver, ka reģionā ir liela konkurence investoru piesaistē, piemēram, investorus meklējot gan Polijas LOT, gan arī Somijas Finnair.
Kā norādīja Prudentia vadītājs, airBaltic izstrādājusi jaunu, strukturētu biznesa plānu līdz 2021.gadam, saskaņā ar kuru ieguldījumus paredzēts veikt jau šī gada laikā. Mērķis esot atjaunot lidsabiedrības floti. Ar Kanādas ražotāju Bombardier jau pirms pāris gadiem esot parakstīti līgumi par lidmašīnu iegādi, kas ļauj uz izdevīgiem nosacījumiem iegādāties lidmašīnas.
Pēc Krastiņa teiktā, šis gads aviokompānijai esot bijis gan grūts, gan svarīgs. Restrukturizācijas rezultātā samazinājies reisu un darbinieku skaits, optimizētas izmaksas, taču lidsabiedrība atgriezusies pie pelnītspējas. Kompānija varot un gribot attīstīties un esot labi pozicionēta, lai augtu, uzsver Krastiņš. To arī nosakot jaunais biznesa plāns, kurā paredzēta arī attīstība Tallinas un Viļņas lidostās. Kā sacīja Krastiņš, neskatoties uz igauņu pretdarbību, plānots turpināt attīstību Tallinas lidostā. Lietuviešu attieksme savukārt esot pretimnākošāka – tiekot sekmēta airBaltic attīstība Viļņā.
Kā ziņots, Satiksmes ministrija jau 2012.gadā laikraksta Financial Times Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicēja sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem izteikt piedāvājumus par airBaltic akciju iegādi. Latvijas valdība investoriem piedāvā iegādāties aviokompānijā airBaltic līdz 50% mīnus vienu akciju. Savukārt Prudentia jau no 2010.gada sniedz konsultācijas valstij airBaltic jautājumos, arī par investora piesaisti.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss iepriekš informēja, ka airBaltic investora meklējumos notiek sarunas ar diviem avionozares uzņēmumiem, kā arī tiek vērtētas iespējas uzņēmumā iesaistīties visām trim Baltijas valstīm. Matīss jūlija beigās airBaltic investoru meklējumus raksturoja kā aktīvus, kas pašlaik nonākuši reālu pārrunu fāzē. Pēc ministra vārdiem, aviokompānijas attīstībai esot «divi, varētu teikt, trīs» scenāriji. Pirmie divi scenāriji ir saistīt ar privātu investoru piesaisti airBaltic, bet trešais variants saistās ar jau izskanējušo iespēju, ka Latvijas aviokompānijā varētu iesaistīties arī pārējās divas Baltijas valstis.
Ministrs atlikušo divu privāto iespējamo investoru vārdus nenosauca, bet raksturoja, ka abi ir aviācijas nozares uzņēmumi, viens no tiem esot tepat no Eiropas, bet otrs esot tālāks. Tieši sarunas ar aviokompānijām esot pavirzījušās tālāk nekā sarunas ar Baltijas valstīm par kopīgu saimniekošanu airBaltic, stāstīja Matīss un uzsvēra, ka abi sarunu virzieni neizslēdz viens otru, proti, ka varētu tikt gan piesaistīts privātais investors, gan arī Baltijas valstis varētu kopīgi piedalīties uzņēmumā, kontrolējot 50% plus vienu balsi.
Kā ziņots, kopš 2008.gada airBaltic bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011.gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. EK 2012.gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu. EK pērn konstatēja, ka airBaltic pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū.
2011.gada nogalē pēc AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšanas Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% airBaltic akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs BAS. Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām. BAS īpašnieki bija kādreizējais airBaltic vadītājs Bertolts Fliks un Taurus Asset Management Fund Limited. Līdz ar to patlaban Latvijas valstij pieder 99,8% akciju.
Ref: 102.000.102.10723