Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Rejnderss (Didier Reynders) 18.oktobrī pavēstījis, ka Eiropas Savienības dalībvalstis vienošanos par Eiropas Savienības-Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu varētu panākt šonedēļ, taču tikai tad, ja vērā tiks ņemti punkti, kuriem nepiekrīt viņa pārstāvētās valsts Valonijas reģions.
ES tirdzniecības lietu ministri šonedēļ tiekas Luksemburgā, kur apspriež Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu un ES, un Valonijas reģionālā parlamenta paustās bažas, ka līgumā dotas priekšrocības Kanādas uzņēmumiem un ka beļģu zemnieki netiks pietiekami aizsargāti, nevar neņemt vērā, ziņo BBC.
«[Beļģijas] federālā valdība ir par, taču mums jāpārliecina konkrēti Valonija. (..) Pastāvīgi sazinos ar Valonijas ministru prezidentu. Ceru, ka [šīs nedēļas ES] galotņu sanāksmē varēsim doties uz priekšu,» norādījis Beļģijas ārlietu ministrs.
Jau vēstīts, ka Beļģijas Valonijas reģiona parlaments piektdien, 14.oktobrī, nobalsoja par CETA bloķēšanu.
«Es nepiešķiršu pilnvarojumu federālajai valdībai, un Beļģija 18.oktobrī CETA neparakstīs,» uzrunājot uz ārkārtas sēdi sasauktos likumdevējus, paziņoja reģionālās valdības vadītājs Pols Maņets (Paul Magnette).
Par priekšlikumu noraidīt CETA balsoja 46 deputāti, bet pret – tikai 16, kamēr viens balsojumā atturējās.
Beļģijas sarežģītajā politiskajā sistēmā piekrišana līgumam ir jādod federālajam parlamentam, Valonijas un Briseles reģionu parlamentiem, kā arī Flandrijas parlamentam.
Lai Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (Justin Trudeau) varētu, kā plānots, parakstīt CETA 27.oktobrī Briselē iecerētajā ES un Kanādas samitā, to vispirms nepieciešams apstiprināt visām 28 bloka dalībvalstīm.
Trudo jau pagājušajā nedēļā norādīja, ka viņam sāk pietrūkt pacietības pēc divus gadus ilgas kavēšanās, un brīdināja, ka neveiksmīga šī līguma īstenošana raidītu «ļoti skaidru signālu, ka Eiropa nav produktīva».
Tikmēr Beļģijas federālais parlaments un Flandrijas parlaments jau snieguši norādes, ka tie atbalstīs CETA.
Sarunas par CETA tika pabeigtas jau 2014.gadā, taču, Eiropā pieaugot pretestībai, tā ieviešana tika kavēta.
Līguma pretinieki uzstāj, ka tas dod pārlieku lielu varu daudznacionālajām kompānijām un apdraud vides un patērētāju aizsardzības standartus.
Aktīvisti arī norāda, ka CETA rada bīstamu precedentu, kas pavērs ceļu līdzīga līguma noslēgšanai starp ES un ASV jeb TTIP.
Tikmēr Saeimas Eiropas lietu komisija, apstiprinot aktualizēto Latvijas nacionālo pozīciju par CETA, no Latvijas puses devusi zaļo gaismu šī līguma parakstīšanai.
Latvija atbalsta arī līgumam pievienoto ES un Kanādas divpusējo izskaidrojošo deklarāciju, kurā abas puses pauž skaidrojumu par tiem nolīguma punktiem, par kuriem sabiedrībā un politiskā līmenī bijušas visplašākās diskusijas. Deklarācijas mērķis ir nodrošināt nolīguma nosacījumu vienotu interpretāciju, portālu BNN informē Saeimas Preses dienests.
«Publiskajā telpā bieži izskanējušas sabiedrības bažas par pārtikas produktu kvalitātes samazināšanos pēc nolīguma stāšanās spēkā, tāpēc ir būtiski vēlreiz uzsvērt – visam importam no Kanādas būs bez jebkādiem izņēmumiem jāatbilst visām prasībām, ko piemēro mūsu pašu – Eiropas Savienības – ražojumiem,» uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
Ref: 111.111.103.4196