Beļģijas Valonijas reģiona parlaments piektdien, 14.oktobrī, nobalsoja par Eiropas Savienības (ES) un Kanādas brīvā tirdzniecības līguma (CETA) bloķēšanu.
«Es nepiešķiršu pilnvarojumu federālajai valdībai, un Beļģija 18.oktobrī CETA neparakstīs,» uzrunājot uz ārkārtas sēdi sasauktos likumdevējus, paziņoja reģionālās valdības vadītājs Pols Maņets.
Par priekšlikumu noraidīt CETA balsoja 46 deputāti, bet pret – tikai 16, kamēr viens balsojumā atturējās.
Beļģijas sarežģītajā politiskajā sistēmā ir federālais parlaments, Valonijas un Briseles reģionu parlamenti, parlamenti, kas pārstāv valsts frankofono kopienu, vācu valodā runājošo kopienu, kā arī Flandrijas parlaments, kas vienlaicīgi pārstāv flāmus.
Lai Kanādas premjerministrs Džastins Trudo spētu parakstīt CETA 27.oktobrī Briselē iecerētajā ES un Kanādas samitā, to vispirms nepieciešams apstiprināt visām 28 bloka dalībvalstīm otrdien ieplānotajā sanāksmē.
Trudo jau trešdien norādīja, ka viņam sāk pietrūkt pacietības pēc divus gadus ilgas kavēšanās, un brīdināja, ka neveiksmīga šī līguma īstenošana raidītu «ļoti skaidru signālu, ka Eiropa nav produktīva».
Tikmēr Beļģijas federālais parlaments un Flandrijas parlaments jau snieguši norādes, ka tie atbalstīs CETA.
Sarunas par CETA tika pabeigtas jau 2014.gadā, taču, Eiropā pieaugot pretestībai, tā ieviešana tika kavēta.
Līguma pretinieki uzstāj, ka tas dod pārlieku lielu varu daudznacionālajām kompānijām un apdraud vides un patērētāju aizsardzības standartus.
Aktīvisti arī norāda, ka CETA rada bīstamu precedentu, kas pavērs ceļu līdzīga līguma noslēgšanai starp ES un ASV jeb TTIP.
Tikmēr Saeimas Eiropas lietu komisija, apstiprinot aktualizēto Latvijas nacionālo pozīciju par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, no Latvijas puses devusi zaļo gaismu šī līguma parakstīšanai.
Latvija atbalsta arī līgumam pievienoto ES un Kanādas divpusējo izskaidrojošo deklarāciju, kurā abas puses pauž skaidrojumu par tiem nolīguma punktiem, par kuriem sabiedrībā un politiskā līmenī bijušas visplašākās diskusijas. Deklarācijas mērķis ir nodrošināt nolīguma nosacījumu vienotu interpretāciju, portālu BNN informē Saeimas Oreses dienests.
«Publiskajā telpā bieži izskanējušas sabiedrības bažas par pārtikas produktu kvalitātes samazināšanos pēc nolīguma stāšanās spēkā, tāpēc ir būtiski vēlreiz uzsvērt – visam importam no Kanādas būs bez jebkādiem izņēmumiem jāatbilst visām prasībām, ko piemēro mūsu pašu – Eiropas Savienības – ražojumiem,» uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
ES un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīgums nesamazinās ES tiesību aktu spēku un negrozīs tos, kā arī nesamazinās ES standartus jebkurā regulētā jomā. Standarti un noteikumi, kas attiecas uz pārtikas nekaitīgumu, produktu drošību, patērētāju aizsardzību, veselības, vides, sociālajiem vai darba standartiem netiks skarti, deputātus informēja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Līgumā ir nodrošināta ES, tostarp Latvijas, sensitīvo lauksaimniecības produktu aizsardzība, proti, ES neatvērs tirgu vistas un tītara gaļai, olām un olu produktiem, kā arī tiks piešķirtas kvotas liellopu gaļas un cūkgaļas ievešanai. Savukārt kviešiem uz septiņiem gadiem tiks noteikta pārejas kvota, sacīja Kalniņa-Lukaševica.
CETA ir modernākais tirdzniecības nolīgums, par kuru līdz šim ir vienojusies ES. Līdz ar tā noslēgšanu ES uzņēmējiem tiktu nodrošināta tirgus pieeja gandrīz 99 procentiem tarifu līniju, kā arī publiskajiem iepirkumiem nacionālā, provinču un pašvaldību līmenī. Tāpat nolīgumā paredzēti īpaši noteikumi mazajiem un vidējiem komersantiem, pastiprinātas intelektuālā īpašuma tiesības un reformēti investīciju aizsardzības noteikumi, teica Kalniņa-Lukaševica.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre arī uzsvēra, ka CETA noslēgšanai ir ne vien ekonomiska, bet arī ģeopolitiska nozīme, jo Kanāda ir nozīmīga ES un arī Latvijas partnervalsts.
Ref: 102.000.102.13672