«Krievijas pieteiktās, bet reāli nenotikušās raķešu šaušanas pārbaudes Latvijas ekskluzīvi ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā bija liela daļa no stratēģiskās komunikācijas – tā [Krievija] vēroja, kāda būs reakcija no mūsu puses,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Ministrs pieļāva, ka, iespējams, vairāk uzmanības publiskajā telpā bija jāpievērš šī notikuma ekonomiskajai pusei. Viņaprāt, sabiedrība vēlētos zināt, vai gaisa telpas slēgšana atstāja lielu ietekmi uz aviokompānijām, jūras kuģniecību, tai skaitā finansiālu.
Bergmanis gan nelūgšot veikt šādus aprēķinus. «Mums lielas vajadzības nav, bet sabiedrībai būtu interesanti uzzināt,» pauda ministrs.
Precīzi gan nevarot pateikt, kādēļ raķešu šaušanas pārbaudes nenotika. «Laikam vārdā izmēģinājums arī slēpjas [būtība]. Varbūt kādas jaunas sistēmas izmēģināja. Varbūt kaut kas nenostrādāja īpaši labi,» sacīja Bergmanis.
Jau vēstīts, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), izsakoties par raķešu izmēģinājumiem, uzsvēra: «Krievijas plānoto mācību virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā apspriešana publiskajā telpā ir ļoti intensīva, un šim jautājumam tiek pievērsta liela uzmanība, taču jāpatur prātā, ka konkrētajām mācībām ir zināma propagandas nozīme, tādēļ pret tām jāizturas ar vēsu prātu.»
Aizsardzības ministrs atzina, ka Latvijai tā arī netapa zināma visa lūgtā informācija par šīm pārbaudēm, piemēram, kādas raķetes bija paredzēts izmēģināt. Viņš pauda cerību, ka nākotnē izdosies saņemt vairāk informācijas un atgādināja, ka Ārlietu ministrija ir aicinājusi šo jautājumu pārrunāt NATO un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO).
Rinkēvičs jau iepriekš atgādinājis, ka Ārlietu ministrija ir uzdevusi vēstniekiem NATO un EDSO ar attiecīgajām mācībām saistītos jautājumus izrunāt nākamajās vēstnieku padomes sēdēs. «Mēs vērsīsim uzmanību, ka šī rīcība ir apzināti provokatīva un ka tie ierobežojumi, kas tiek ieviesti saistībā ar mācībām, ir problemātiski,» teica ārlietu ministrs.
Bergmanis arī piebilda, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Latvija vēlas redzēt turpinājumu Velsas un Varšavas samita lēmumiem. Viņš atgādināja, ka Velsas samitā valstis uzņēmās palielināt tēriņus aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, bet Varšavas samitā tika pieņemt lēmums par sabiedroto lielāku klātbūtni arī Latvijā.
Vienlaikus, kā norādīja ministrs, šobrīd uzmanība vērsta uz sauszemes komponenti, tomēr ir arī gaisa un jūras spēki. Bergmanis piebilda, ka šobrīd ASV gaisa spēki jau pastāvīgi atrodas Lielvārdes bāzē.
Jau vēstīts, ka Krievijas Jūras spēki no 4.aprīļa līdz 6.aprīlim virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā bija plānojuši veikt raķešu šaušanas pārbaudi. Taču Nacionālie bruņotie spēki (NBS) šo dienu laikā Baltijas jūrā nav konstatējuši šīs pārbaudes, lai gan kaimiņvalsts kuģu kustība ir bijusi manīta.