Bērnu ārsti: Viena līdz trīs gadus vecu bērnu ēšanas paradumi ir kritiski

Vienu līdz trīs gadus veci bērni burtiski tiek «iemesti» nepareizu uztura paradumu pasaulē. Tas rada riskus viņu veselībai un normālai turpmākajai attīstībai, secinājuši bērnu ārsti.

Pārlieku lieks tauku un olbaltumvielu patēriņš apvienojumā ar mazkustīgu dzīvesveidu draud ar aptaukošanos, nesabalansēts uzturs un vērtīgo uzturvielu trūkums pamazina imunitāti un veicina bērnu biežāku slimošanu. Nepareizs uzturs veicina arī virkni citu problēmu: alerģijas, gremošanas traucējumus, zobu slimības u.c.

Latvijā bērni vairumā gadījumu saņem regulāras maltītes, taču bieži ēdiens ir pārāk «smags», secināts sociālajā pētījumā, kurā aptaujāti vienu līdz trīs gadus vecu bērnu vecāki. Piemēram, 89% mazo bērnu vecāku apgalvo, ka gaļu bērniem dod katru dienu, bet zivis dažas reizes nedēļā dod tikai 24%. Ir vērojams arī pārlieku liels piena produktu patēriņš. Tāpat bērni kā uzkodas starp ēdienreizēm bieži vien saņem našķus, kas satur daudz cukura – jogurtus ar piedevām, cepumus, konfektes, biezpiena sieriņus. Pozitīvais – 73% vecāku apgalvo, ka bērniem katru dienu dod augļus un 50% – dārzeņus. Bažas rada arī fakts, ka 43% vecāku uzskata – saldinātus dzērienus bērni var lietot jau pirms trīs gadu vecuma. Mediķi savukārt uzsver, jo vēlāk sākt dot bērnam saldinātus dzērienus, jo labāk.

Vienu līdz trīs gadus vecs bērns joprojām ir ļoti mazs. Šajā laikā viņam būtu pakāpeniski jāpāriet uz pilna spektra ēdienkarti, iemācoties veselīgus uztura principus. Taču bieži vien notiek pretējais – bērnu pāreja uz pieaugušo uzturu notiek pārāk strauji. Arī pētījums liecina, ka 92% vecāku jau divu gadu vecumā saviem bērniem vairs nepiedāvā speciāli mazajam pielāgotas maltītes, bet vairāk nekā puse vecāku mazo sāk ēdināt kā lielo jau pēc gada vecuma sasniegšanas. Turklāt 21% vecāku atzīst, ka negatavo mazajam pielāgotu uzturu jau no bērna sešu mēnešu vecuma.

«Lai saprastu, cik nozīmīgs mazā cilvēka dzīvē ir periods no viena līdz trim gadiem, ir jāņem vērā, ka šajā posmā bērna organisms vēl nav pilnīgi izveidojies un turpinās tā attīstība: bērns aug garumā, palielinās viņa ķermeņa masa, veidojas orgānu sistēmas, attīstās muskulatūra u.tml. Neapzinoties vecumposma nozīmību un ēdienkartes lomu tajā, vecāki, tikuši pāri zīdainīša periodam, it kā atslābst un mazliet vieglprātīgi izturas pret šo laiku, tikai vēlāk attopoties, ka dažādu ar bērna veselību un attīstību saistīto problēmu cēloņi rodami tieši šajā vecumposmā,» komentē Latvijas pediatru asociācijas prezidente, asoc. prof. Ilze Grope.

Salīdzinot ar pieaugušo, uz vienu ķermeņa kilogramu mazam bērnam nepieciešams 5,5 reizes vairāk dzelzs, četras reizes vairāk kalcija, trīs reizes vairāk svarīgo taukskābju un septiņas reizes vairāk D vitamīna. Mazam bērnam nepieciešams saņemt daudzveidīgu, viņa vajadzībām pielāgotu uzturu, regulāras maltītes. Izvairīties no saldumiem, našķiem, saldinātiem dzērieniem, kā arī produktiem ar pārmērīgi lielu tauku vai olbaltumvielu daudzumu lietošanas uzturā.

Pētījums parādīja, ka 74% mazu bērnu vecāku Latvijā uzskata bērnu aptaukošanos par aktuālu problēmu. To komentējot, Olga Ļubina, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sertificēta uztura speciāliste atzīst – aptaukošanās nereti sākas jau maza bērna vecumā. «Kad bērns sasniedzis gada vecumu, viņš var sākt ēst visu pārtikas grupu produktus, tomēr pāreja uz pilna spektra ēdienkarti jāveic gudri, atceroties, ka mazais nav lielais! Fakts, ka bērniem pirmās aptaukošanās pazīmes parādās jau divu gadu vecumā, liecina, ka mazu bērnu ēdināšanas principi ne vienmēr ir pareizi. Apkopojot biežākās kļūdas, kuras vecāki pieļauj bērna uzturā, redzu, ka pēdējos gados ļoti daudz vecāku uzskata – ja reiz bērns sasniedzis vecumu, kad var ēst visu, tas nozīmē, ka var ēst biezpiena sieriņus, gaļas izstrādājumu produktus, saldumus, čipsus, jogurtus, saldinātās kukurūzu pārslas. Ņemot vērā, ka bērni mācās no vecāku piemēra, lai pa īstam iemācītu bērnam pareizi ēst, visai ģimenei jāēd veselīgi,» stāsta speciāliste.

Nesabalansēts uzturs un pārmērīga aizraušanās ar našķiem starp ēdienreizēm var novest arī pie tā, ka bērns nesaņem visas viņam nepieciešamās uzturvielas. Tā rezultātā pazeminās bērna imunitāte. «Visi vitamīni, mikroelementi un minerālvielas organismā spēlē savu lomu, un tie jo īpaši nozīmīgi ir bērna augšanas procesā,» uzsver ārste pediatre – gastroenteroloģe Inita Kaže un skaidro, kādēļ bērniem šajā vecumā trūkst D vitamīna un dzelzs. «Zivis ir svarīgs D vitamīna avots. No savas ārsta pieredzes redzu, ka mūsdienās zivis ģimenēs ēd reti un mazā apjomā ne tikai bērni, bet arī vecāki. Šajā gadījumā ieteikums vecākiem mainīt savus paradumus, ja vien nav alerģija pret zivīm vai jūras produktiem. Vecākiem jākļūst par piemēru savam bērnam. Ja viņi regulāri uzturā lietos zivis, arī bērns tās ēdīs. Attiecībā par dzelzs deficītu organismā jāsaprot, ka dzelzs rezerves organismā sāk veidoties tikai, kad bērns pārtikā sāk lietot dzelzi saturošus produktus. Mūsu organisms labāk spēj uzņemt dzelzi no dzīvnieku valsts produktiem. Taču dzelzs nonākšanu mūsu organismā var kavēt, ja cilvēks uzturā pārmērīgi uzņem kalciju, proti, pienu un piena saturošus produktus,» stāsta speciāliste.

No otrdienas, 5.aprīļa ikviens interesents, kas vēlēsies uzzināt vairāk par 1 -3 gadus vecu bērnu pareizu uzturu, kā arī uzdot sev interesējošus jautājumus bērnu ārstiem, varēs šo informāciju iegūt kampaņas interneta vietnē mazaisnavlielais.lv. Tāpat kampaņas lakā sadarbībā ar Latvijas Diētas ārstu un Uztura speciālistu asociāciju taps vairāki informatīvi materiāli bērnu vecākiem, kur vienkāršā un uzskatāmā veidā tiks atspoguļotas mazu bērnu uztura rekomendācijas.

Ref: 102.000.102.12342