Bērtulis: kā nacionālam uzņēmumam ir izvēle – mainies vai mirsti

Nordic Partner Foods (turpmāk tekstā NP Foods) valdes loceklis Dans Bērtulis ekskluzīvā intervijā BNN stāsta par grupas izaicinājumu paaugstināt rentabilitāti, noturēties vietējos tirgos un ielauzties Ķīnā.

Jūsu jaunākajās šokolādes konfektēs produkta pildījumā ir 2,7 % Rīgas melnais balzams, tāpēc marķējumā ir norāde: «Nav paredzēts bērniem». Vai nepietika ar Prozit?

Tā ir pirmā bezdelīga – tumšās šokolādes konfektes ar Rīgas melnā balzama pildījumu. Daudziem šķita – «zem sveša brenda, kā gan tas būs?» Prozit ir mūsu naudas govs un ceram, ka tāda tā būs vēl 10–20 gadus. Mēs strādājam globālā tirgus apstākļos un tādēļ konkurējam ar Marss, Kraft, Cadbury, Hershies u.c. jaunu produktu izlaidē. Turklāt tām kompānijām, kuru akcijas tiek kotētas fondu biržās, ir pavisam citas iespējas piesaistīt naudu un pēc tam ar masīvām reklāmas kampaņām iekarot starptautisko tirgu. Turpretī mums visa nauda tehniski jānopelna, veiksmīgi pārdodot savu produkciju. Īpaši esam pievērsušies tehnoloģiski jaunu produktu izstrādei, piemēram, konfektes Fantāzija ar trīs dažādiem pildījumiem. Esam nopirkuši jaunas iekārtas, taps mazas bumbiņas ar liķieri iekšā. Zefīram Maigums pielikām klāt jaunas garšas. Šogad jau būs fitnesa batoniņi ar C vitamīnu, kalciju, u.c. Esam pieteikušies ES programmā kā Kompetences centrs, strādājot ar Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, ar zinātnisko institūtu Sigra pie receptūrām, jo vēlamies, lai šie batoniņi atstātu pozitīvu efektu uz sieviešu veselību.

Pasaulē modē nāk biosaldumi. Vai Laimas produktu attīstība pilnībā iekļaujas pasaules saldumu attīstības konceptā?

Tā varētu apgalvot. Nav nekas bioloģiski dabīgāks kā šokolāde. Tumšai šokolādei, kas satur 70 procenti kakao, varam akcentēt antistresa īpašības. Turklāt, ražojam «svaigāku» šokolādi, iegūstot to no kakao pupiņām pēc tradicionālām metodēm Latvijā – grauzdējot, samaļot un izspiežot kakao sviestu, pēc tam pievienojam cukuru un vanilīnu, lai dabūtu garšas buķeti. Atjaunojām savu grauzdēšanas krāsni. Paši ievedam kakao pupiņas no Ganas. Tur ir diezgan liela kārtība ar Kakao ministriju, kas garantē kvalitāti un cenu – atkarībā no biržas cenām. Mums ir svarīga pupiņu kvalitāte (fermentācija). Jo kad pupiņas novāc, tās ir zaļas, bet mums vajadzīgas gaiši brūnas. Melns puisis ar garu lāpstu pupiņas izber, maisa un tās nogatavinās. Blakus stāv otrs melnais ar Kalašņikova automātu un sargā pirmo. No zaļas pupiņas kakao sviestu nevar izspiest. Tauku saturs pupiņās svārstās no 45 līdz 55%, atkarībā no mēslošanas. Atverot maisus pirms pupiņu debakterizatora (apstrādes ar karstu tvaiku), varam pateikt, kāda ir politiskā situācija. Ja atrodam patronu čaulītes iekšā, tātad slikta politiskā situācija. Mums būtiski, lai izejvielu partija viena no otras pārāk neatšķirtos kvalitātē. Jo tad ir jāpiedzen tehnoloģiskais cikls.

Pirms gada kakao pupu cena pasaules biržā sasniedza 3525 USD par tonnu. Cik ilgi varēsiet atļauties izejvielu cenu pieaugumu kompensēt, ja Kotdivuārā ir pilsoņkara draudi?

Jāatzīst, ka tūlītējas negatīvas ietekmes uz Laimas saldumu produkciju nebūs, jo mums noslēgts līgums ar Ganas republikas biržas oficiālajiem distributoriem par fiksētu cenu tuvākajam pusgadam. Ja kakao pupiņu cena celsies divas reizes, tad par 45 līdz 60 procentiem būsim spiesti paaugstināt šokolādes tāfelīšu cenas. Pasaulē ir negatīva tendence, jo sākušās spekulācijas ar «stock exchange commodity». Viņi uzpērk visu kakao pupiņu ražu un tālāk nedod vai pārdod ražotājiem par nesamērīgu cenu. Ja Krievijas – Baltkrievijas – Kazahijas muitas ūnija paziņo par miltu izvešanas embargo, spekulanti tūlīt izpērk visus krājumus. 2009.gadā kvieši maksāja 102 Ls tonnā. Tagad miltu cenas sadārdzinājušās par 60 līdz 70 procentiem.

Kā jūs patērētājus iesaistāt jauno produktu garšas izstrādes procesā?

Jā, veicam patērētāju vēlmju – apmierinātības testus fokusa grupu ietvaros. Ar attīstītām garšas kārpiņām un garām mēlēm, vai arī īsām un platām (smejas). Jebkurš jaunais produkts pirms nonākšanas tirgū, ir izgājis caur šīm degustācijām un pētījumiem. No idejas līdz plauktam paiet apmēram gads. Ja briesmīgi skrienam, tad deviņi līdz desmit mēneši.

Vai jūsu tehnologus nemēģina pārvilināt uz ārzemēm?

Nav mēģinājuši. Jo viņi ir efektīvi komplektā ar konveijera līnijām (Asorti vai septiņi citi ar padsmit veidu produkciju uz katras). Tas, ka viņš virtuvē burkā var uzmaisīt «da jebko», tā ir tikai puse no uzvaras. Tehnologiem ir pilnībā jāpārvalda ļoti dažādi «dzelži». Pēdējos piecos gados esam investējuši tehnoloģiju uzlabojumos (katlu mājās, miltu bunkuros, valčos, mikseros, konfekšu mašīnās, dzirnavās, līnijās, pakošanā, locīšanā, tīšanā, dizainā u.c.) un inovācijās pāri par 10 miljoniem latu.

Vai turpmāk kafejnīcu tīklu attīstīsiet sadarbībā ar SIA Leopard?

Jā, precīzi. Stilīgās kafejnīcas nodrošinās plaša sortimenta piedāvājumu: Laimas produkcija, siltie un aukstie dzērieni, arī alkoholiskie dzērieni, kā arī svaigi ceptas smalkmaizītes un maizītes ar tādiem pildījumiem kā garneles, tunzivs, vista saldskābā mērcē, mocarella un tml. Tajās var iegādāties arī citu NP Foods produkciju – Gutta sulas, Staburadzes kūkas, Pedro salātus un sviestmaizes. Orientējoties uz tūristu pieplūdumu Rīgā, pērn «Laima svin 140» sagatavojām trīs ekskursiju maršrutus Saldā Rīga – Šokolādes ceļš, Cepumu ceļš un Karameļu ceļš.

Vai ir loģisks valdības uzstādījums – vilkt valsti laukā no krīzes, balstoties tikai uz eksportu un slāpējot iekšējo patēriņu?

Nezinu nevienu pasaules saldumu uzņēmumu, kas būtu ļoti spēcīgs eksportā un nulle savā iekšējā tirgū. Ir normāli, ka kompānija savā mājas tirgū izaug liela, stipra un tad sāk eksportēt. Tajā segmentā, kurā strādā Laima, Gutta un Staburadze, eksports nozīmē produkcijas (fast moving consumer goods) virzības subsidēšanu. Loģistika uz ārzemēm ir dārgāka, tur neko nepadarīsi. Tur tavu brendu nezina, ar retiem izņēmumiem. Vai nu tu startē ar pamatīgu reklāmas kampaņu, vai arī ar ļoti zemu cenu «mētājies pa apakšējiem plauktiem un ceri, ka tevi pamanīs». Parasti ir abu lietu kombinācija. Kaut arī mums ir daudzu miljonu latu apgrozījums, peļņa šajā biznesā ir ne pārāk salda. Tāpēc viena pati NP Foods grupa valsti neizvilks. Tagad pircēji iegādājas visvairāk preču par akcijas cenām. Tādā gadījumā veikals ir savus 25% piecenojuma paņēmis, savi 5 līdz 7% ir iztērēts loģistikā, mēs esam pirkuši palešu vietas, merčendaizeri, izejvielas, palīgmateriāli, algas, amortizācija arī ko maksā. Kad savelkam gada bilanci, izrādās, ka no milzīgā apgrozījuma ir gūta neliela peļņa. Tā ir tieši atkarīga no iedzīvotāju pirktspējas. Mūsu produkcija patēriņā ir B grupā, tērē tik, cik var atļauties. A grupā ir maize, piens, sviests, cukurs, milti, benzīns, sāls, olas, biezpiens, utt.

Mēs – Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā apvienotie uzņēmumi varētu pacelt nacionālo ekonomiku, ja tiktu stimulēts iekšzemes patēriņš. Ja būtu zems PVN, lielas algas, mazi nodokļi darbaspēkam. Ja cilvēkus mudinātu nevis naudu krāt, taupīt, bet to iztērēt šodien. Lai nauda ātrāk apgrozītos tautsaimniecībā. Turpretī Latvijas komercbankas iesaka krāt uz ilgākiem termiņiem. Valsts nav spējusi samazināt savus izdevumus, veikt strukturālās reformas. Mums ir lielākais ministriju skaits starp Baltijas valstīm, šeit tiek regulēts viss. Valsts ar varu nedalās. Normālā kristīgā, demokrātiskā ES valstī pastāv subsidiaritātes princips. Katra valsts funkcija var tikt deleģēta hierariski viszemākajai institūcijai, kas ir spējīga šo funkciju izpildīt. Savulaik Lielbritānijas premjerministre Margarita Tečere teica: «Ja ir kāda valsts funkcija, ko nevar pildīt privātais, tad mums jāizsver, vai šāda funkcija vispār ir vajadzīga…» Mums ir inspekcija uz inspekcijas, policijas (drošības, kārtības, finansu, dzelzceļa, ūdens, pašvaldību, tūrisma) mums ir vairāk nekā Hitlera Vācijā.

Kāpēc Latvijā buksē publiskā un privātā partnerība?

SVF uzskatīja, ka publiskā un privātā partnerība ir slēptā (lienošā) privatizācija lielas korupcijas apstākļos, tāpēc nekavējoties pieprasīja valdībai šīs programmas apturēt. Latvietis vēsturiski māk dalīties ar maizi, jumtu vai sievu, bet ne ar varu, jo tādas varas turēšanas tradīcijas mums nekad nav bijis. Reizēm man šķiet, ka mūsu premjerministrs ir valsts maksātnespējas administrators un ka valdība pret tautu izturas kā «okupācijas valdība»…Jo valdība ar privāto sektoru nedalās varā. Privātajiem atdeva tikai starptautisko karnešu izsniegšanu autopārvadātājiem un izcelsmes sertifikātu formēšanu LTRK. Tai pašā Lielbritānijā vides inspekcija, cietumi, pašvaldību policija, patērētāju aizsardzība, autoinspekcija, pārtikas un veterinārais dienests ir funkcijas, ko realizē privātie uzņēmēji. Ja pārtikas pārstrādes sektora sanitārās normas pārraudzītu Pārtikas uzņēmumu federācija, mēs no sevis piemaksātu šajā projektā, un tas valstij izmaksātu apmēram divas reizes lētāk.

LIAA ikgadējā konkursā kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā bija saņemti 14 pieteikumi. Izvērtējot iegūto punktu skaitu, otrajā kārtā tikāt izvirzīti. Vai neesat vīlušies, ka neieguvāt balvu?

Nē. Varbūt tiem, kas balvu dabūja, tas ir krietni svarīgāk nekā mums. Mums tas pa lielam neko nemainītu. Citiem gan atzinība varētu kalpot kā reāls instruments produkcijas labākai pārdošanai.

Laima produktus eksportējat uz Baltijas valstīm, Skandināviju, Krieviju, ASV, Kanādu, Izraēlu, Slovākiju, Gruziju un Azerbaidžānu, kopskaitā 25 tirgos. Kādus eksporta izaicinājumus esat izvirzījuši šogad?

Izaicinājums būtu ieiet milzīgajā Ķīnas tirgū. Un Krievijā pacelties no supermārketu apakšējiem plauktiem uz vidējiem. Priekš Izraēlas un ASV esam izgājuši košera produkcijas sertifikāciju, kas jūtami pacels mūsu eksporta apjomus.

NP Foods iekļauto kompāniju apgrozījums 2009.gadā bija aptuveni 84 miljoni eiro (59 miljoni latu). Vai ir pieejami provizoriskie dati par 2010.gadu?

2010.gads ir labāks, jo mums apgrozījums cēlies virs 100 miljoniem eiro. Esam plānveidīgi veikuši daudzas reorganizācijas – apvienojuši pārdošanas, loģistiku, centralizēti iepirkumi, vienots mārketings, samazināts administratīvais aparāts. Noņēmām dienesta auto tiem, kam tās nebija nepieciešamas darba vajadzībām. Vadības uzņēmuma NP Foods izveidošana nodrošināja ievērojamu finanšu resursu pārvaldes efektivitāti, konkrēto procesu optimizācija ļāvusi sasniegt līdz pat 30 procentu ekonomiju atsevišķu uzņēmumu izdevumos. Pirms diviem gadiem ieviestās strukturālās reformas nodrošina iespēju operatīvi izmantot sinerģijas iespējas, panākt rentabilitātes uzlabošanos un veido stingru pamatu turpmākajai attīstībai – veidojot atpazīstamus, spēcīgus un pieprasītus preču zīmolus. Nācās samazināt darbinieku skaitu ražošanā un optimizēt algas. Visā Baltijā ir palikuši divi nacionāli saldumu ražotāji – mēs un Vilnius Pergale, kam ir vieni īpašnieki ar Maxima, jo igauņu Kalev pērn pārdevās. Tāpēc mums kā latviešiem piederošam uzņēmumam ir izvēle: mainies vai mirsti! Laima 2009.gada beigās aizņēma aptuveni 55% tirgus daļu konfekšu segmentā un 35% šokolādes tāfelīšu segmentā Latvijā, kas uzrādīja pat 2% pieaugumu.

Kādi ir NP Foods mērķi 2011. – 2012.gadam, iespējamie riski?

Izmantojām ekonomiskās lejupslīdes laiku valstī, lai uzlabotu uzņēmuma konkurētspēju, atšķeļot liekos biznesa procesus un izmaksas. Tagad ir pareizais brīdis, lai aktivizētu darbību, veicinātu produktu pieprasījumu un radītu jaunus produktus, aizņemot jaunas tirgus nišas, kā arī palielinātu koncerna rentabilitāti. Mēs attīstamies, uzpērkot uzņēmumus Čehijā, Polijā, Lietuvā un Krievijā. Ir daži uzņēmumi, ko esam noskatījuši šajos reģionos. Tos mēs pakāpeniski iegādāsimies, pievienosim grupai un transformēsim. Neraugoties uz to, ka finanšu resursi daudziem nav pieejami, mūsu situācija attiecībā uz ilgtermiņa aizdevumiem ir krietni uzlabojusies. Latvijā kādu uzņēmumu iegūsim jau šogad.

Iespējamie riski ir trīs veidu: pirmkārt, ekoloģiskie draudi (piemēram Krievijā raža nodega ar liesmām, Malaizijā ražu ieskaloja okeānā) ujpr. un tā rezultātā izraisīta globāla pārtikas krīze, piemēram 2012.gadā. Ja visi ķīnieši sāktu ēst šokolādi, cenas skrietu debesīs. Otrkārt, mūs apdraud augstu izejvielu cenas spekulāciju dēļ, kontekstā ar valūtu karu starp ASV, Ķīnu un ES. Treškārt, situācija ar iedzīvotāju pirktspējas pazemināšanos Latvijā.

Gutta ir 2.nozīmīgākais dabīgo augļu un dārzeņu sulu, nektāru, sulas dzērienu, dzeramā ūdens un gāzēto bezalkoholisko dzērienu ražotājs un izplatītājs Baltijā. Pērn trešajā ceturksnī pārdošanas apjomi uzlabojās par 25%? Vai stratēģiski koncentrēsieties uz dzeramā ūdens Everest ražošanu, ja par 58% pārdots vairāk? Ledus tēju segmentā nepretendēsit uz otro vietu, bet samierināsieties ar 3.vietu?

Uzvarējām tenderī par dzeramā ūdens Everest piegādi NATO spēkiem līdz 2012.gadam, pakojot pa 24 pudelēm. Kādreiz atpalikām no Cido par 18 procentiem, bet tagad tikai par vienu procentu. Tātad Gutta + Cido kā divi sīvi konkurenti kontrolē ap 70 procentiem sulu tirgus Baltijā. Izspiežam no šī tirgus Elmenhorster un Polijas sulas. Nākotnē neparedzam milzīgu lēcienu.

Jūs pirms diviem gadiem izteicāt šādu prognozi: «Tiklīdz tiek paaugstinātas nodokļu likmes, patēriņš samazinās, izvēršas ēnu ekonomika un bizness tiek iznests ārpus valsts.» Kas notiks šī gada nodokļu izmaiņu kontekstā?

70 procentus mēs tirgojam mājas tirgos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Mums nav, kur pārcelt četras rūpnīcas. Tas ir mīts, ka Igaunijā nodokļu slogs būtu mazāks. Tur ir par 2 procentpunktiem zemāks PVN un uzņēmumu ienākumu nodoklis jāmaksā tikai pie dividenžu izmaksām, taču Latvijā darbaspēka nodokļi ir demokrātiskāki. Varbūt mājas tirgus turpinās brukt, jo vēl cirpsim iedzīvotāju ienākumus, klausot Starptautiskā Valūtas fonda norādēm.

2009.gada aptaujā mīlētāko zīmolu topā Laima ieņēma 5.vietu, bet 2010.gadā izkritāt no desmitnieka, kā jūs to pārdzīvojāt?

Mēs raudājām un matus plēsām (smejas). Pirmajās vietās ir mobilo telefonu operators LMT, draugiem.lv, Nokia, Swedbank, Visa, Inbox.lv un Google.lv, kā arī veikali (Rimi, Maxima, Depo), kam pamata princips ir ieguldīt naudu reklāmā vai bankas, kas balstās uz bezvērtīgajiem ASV dolāriem, kas sadrukāti, cik uziet. Mēs noslīdējām uz 12.vietu, uzreiz aiz Rūjienas saldējuma.

Vai jūsu darbaspēks ir noturīgs un mierā ar esošo algu līmeni?

Salīdzinot ar vidējām algām valstī, mēs saviem augsti profesionālajiem darbiniekiem maksājam ļoti konkurētspējīgas algas. Lielākā daļa darbinieku šeit strādā jau 7,10 līdz pat 20 gadiem. Par apmierinātību – tagad cilvēki saka: «paldies Dievam, ka vispār ir darbs!» Tagad viss ir sakārtojies un varam izmaksāt gada bonusus tiem, kas tiešām to ir nopelnījuši. Katram ir savi Key Performance Indicators (personīgais sniegums), viņus prēmēšanai izvirza struktūrvienību vadītāji.

Kāpēc jaunākās vakances vispirms tiek izsludinātas jūsu uzņēmumu iekšienē?

Pie mums koncernā strādā vairāki tūkstoši cilvēku, ieskaitot sezonas strādniekus. Ir tādas vakances, kas saistītas ar īpašām spējām, piemēram – finansu analītiķi. Tiek ņemts vērā, ka dēls beidz vidusskolu un tēvs jau strādā pie mums. Ja tēvs atved savu dēlu, protams, ka viņam ir priekšroka.

Biznesu netaisa dzelži, bet cilvēki. Īpaši tajās pozīcijās, kur, lai uzjauktu maisījumu, ir jābūt izjūtai un sapratnei, nevis mehāniski nosverot sastāvdaļas. Tie cilvēki ir zelta vērti, kas tās končas taisa…