Bērziņš gāž valdību; vai aiz stūra neslēpjas Hūtes ēna?

Veidu, kā lielveikala jumta iebrukšanu pārvērst «politiskā jumta» sabrukšanā atradis un nav laidis garām smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Ceturtdienas, 21.novembra, vakarā iebruka lielveikala Maxima jumts Rīgas mikrorajonā Zolitūdē, bet jau piektdien, 22.novembrī, Ventspils pilsētas domes sēdē pēkšņi nepiedalījās ne Lembergs, ne arī viņa vietnieki Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs, kas it kā aizbraukuši uz Rīgu.

Bojāgājušie vēl nav apglabāti, bet krēslus jau dala

BNN rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Lembergs, izmantojot 21.novembra traģēdiju, bija pieņēmis lēmumu gāzt valdību, lai nākamo veidotu nu jau ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) piedalīšanos. Viņam esot bijušas konsultācijas ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa biroja pārstāvjiem, tostarp, iespējams, arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Gundaru Daudzi un pašu valsts galvu. Tas nozīmē, ka Bērziņa pausto aso izteikumu pamatā, Zolitūdes traģēdiju pielīdzinot masu slepkavībai, drīzāk bijis plāns sagatavot augsni turpmākajiem valdības gāšanas soļiem, kam fināls pieredzēts 27.novembrī, nevis dusmas par valstī notiekošo patvaļu. Iespējams, ja Bērziņš patiesi vēlētos sakārtot valsti, tad lūgtu arī tiesājamām un apsūdzētām personām atstāt ar valsts pārvaldi saistītus amatus līdz tiesas sprieduma pasludināšanai.

Trešdien, 27.novembrī, premjera Valda Dombrovska tikšanās ar Valsts prezidentu, pēc kuras Ministru prezidents paziņojis par atkāpšanos no amata, ilgusi pusotru stundu, un noprotams, ka tieši valsts vadītājs aicinājis valdības vadītāju uzņemties politisko atbildību par traģēdiju. «Katram pašam, kas ir bijis iesaistīts visu to izšķirošo lēmumu pieņemšanā, kuri varēja ietekmēt Zolitūdes notikumu gaitu, ir jāizvērtē gan sava politiskā, gan morālā atbildība un jāpieņem lēmums, kā rīkoties tālāk,» izteicies prezidents, nez kāpēc aizmirsdams par sevi. Viņa pārstāvētās partijas biedri, kopā ar Lemberga Latvijai un Ventspilij 2009.gadā bija to tautas kalpu vidū, kuri balsoja par Valsts būvinspekcijas likvidēšanu, ko šobrīd ceļ gaismā kā vienu no iemesliem, kāpēc valdībai bija jākrīt.

«Premjers Valdis Dombrovskis kopā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu ienāk telpā pie žurnālistiem. Aizvainojums valdības vadītāja sejā nav noslēpjams. Arī balss tembrs un paziņojuma teksts to apliecina. Tas it kā nenāk no paša Dombrovska, viņš tikai to atskaņo. «Ņemot vērā Zolitūdes traģēdiju un visus ar to saistītos apstākļus, ir nepieciešama valdība, kas bauda Saeimas vairākumu atbalstu un spēj risināt situāciju, kas ir izveidojusies valstī,» saka premjers, kurš vēl pirms pāris dienām televīzijas intervijā bija izmetis, ka «kādam taču arī jāstrādā»,» tā notiekošo pēc premjera un Valsts prezidenta tikšanās atspoguļo Latvijas Avīze. Arī portāla TVNET politiskais komentētājs Toms Ostrovskis novērojis, ka «no Valda Dombrovska mīmikas, paziņojot par valdības demisiju, varēja redzēt, ka premjers bija tuvu asarām». Jāpiebilst, ka vēl tās pašas dienas rītā Dombrovskis aktīvi sniedza intervijas plašsaziņas līdzekļiem un pilnīgi nekas neliecināja par viņa plāniem demisionēt.

Dombrovska paziņojums par atkāpšanos izraisīja satraukumu sabiedrībā, kas jau tā bijusi «uzvilkta» nupat notikušās lielākās traģēdijas neatkarīgās Latvijas vēsturē dēļ. Sabiedrību, tostarp politikā iesaistītos, uztrauc mēģinājumi «spēlēt politisko futbolu» uz Zolitūdes nelaimes rēķina. «Visvairāk mani uztrauc tas, vai tiešām politika mūsu valstī nonākusi tik tālu, ka šādu traģēdiju izmanto, lai politiski «pārbīdītu kārtis» valdības līmenī,» norādījis Tukuma mērs Juris Šulcs (Tukuma pilsētai un novadam). Līdzīgu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs: «Es esmu šokēts, jo es to nekādā gadījumā negaidīju. Tas, kas notika ar universālveikala jumta iebrukšanu, ir šokējoši un traģiski – par to nav šaubu. Bet es neredzu, vai tas būtu pietiekams iemesls, lai valdība šajā brīdī atkāptos.» Valdības krišana nav iepriecinājusi arī uzņēmējus, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam atzīstot, ka uzņēmēji jau bija sākuši pierast pie stabilitātes, prognozējamības un iesākto darbu pēctecības. Bijušo valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu ziņa par valdības krišanu satrauca tik ļoti, ka viņa pat noģībusi.

Lembergs par vainīgajiem Zolitūdes traģēdijā nodēvējis Ekonomikas ministriju un Ministru prezidentu, un intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka «būvniecības nozares vadības un uzraudzības sistēmu 2003.gadā sāka demontēt toreizējais premjers Einars Repše, bet galvenie demontāžas darbi notika 2009.gadā», lai gan tieši ZZS tolaik bija valdībā. Turklāt pašreizējais Ventspils barona vietnieks un partijas Latvijai un Ventspilij biedrs Guntis Blumbergs tolaik vadīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kas bija līdzatbildīga par grozījumiem Būvniecības likumā, ar kuriem likvidēta būvinspekcija. Toreizējais deputāts, patreizējais Lemberga vietnieks Guntis Blumbergs, kā arī arī pārējie no ZZS Saeimā pārstāvētie deputāti, izņemot Leopoldu Ozoliņu, 2009.gada 12.jūnijā steidzamības kārtā lēma, ka būvinspekciju «aizklapē» ciet. «Par» balsoja arī toreizējais Saeimas deputāts, pašreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs. Viņš LNT raidījumā 900 sekundes ieminējies, ka Dombrovskis no amata ticis patriekts, bet pats nācis klajā ar paziņojumu, ka atkāpties no Rātsnama saimnieka vietas negrasās, pašpārliecināti norādot, ka, viņaprāt, neviens nespēs labāk par viņu pārstāvēt rīdzinieku intereses. «Ušakovs ir tieši politiski atbildīgs par Rīgas būvvaldes darba politisko pārraudzību, tā ir tieši viņam pakļauta, un viņš ir pirmā augstākā amatpersona, kas šai iestādē vispār eksistē, un pēc šādiem kritērijiem viņam būtu jāatkāpjas no sava amata,» uzsvērusi politoloģe Iveta Kažoka. Viņa prognozē, ka spiediens par atkāpšanos uz Ušakovu un Rīgas vicemēru Andri Ameriku, gaidot abu atkāpšanos no amatiem, būs milzīgs.

Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, visi 54 bojāgājušie vēl nebija apglabāti, kad cīņa par varu jau bija sākusies. Kamēr Vienotības līdere Solvita Āboltiņa aicinājusi nogaidīt, līdz būs aizvadīta sēru nedēļa, ZZS paziņojusi, ka viņiem ir trīs iespējamie premjera amata kandidāti un vairs neesot nekādu «sarkano līniju». It kā ar valdības gāšanu vēl nebūtu gana, un, acīmredzot, bažīdamies, ka, jaunu valdību izveidojot, ZZS atkal «neveiksmīgā kārtā» varētu palikt aiz borta, Lembergs pat rosinājis rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas.

Kāpēc Ventspils lielkungam tas izdevīgi

Lai arī jaunajam Ministru kabinetam būs visai īss mūžs – tikai līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, gāzt valdību jau tagad bijusi vitāla nepieciešamība. Kuluāros runā, ka Lembergam arvien vairāk sāk aptrūkties finanšu līdzekļu, kas tiek izlietoti politiķu «barošanai», PR kampaņas veidošanai un Ventspilī sabūvētās infrastruktūras uzturēšanai. Turklāt viņam uz papēžiem neatlaidīgi min tiesībsargājošās instances.

Ventspils politiskajai virtuvei tuvu stāvošas personas, piebilstot, ka domes vadītājs no Ventspils brīvostas ik gadu savām vajadzībām tērē aptuveni divus miljonus latu, portālam BNN norāda, ka Lembergam ir svarīgi, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), būtu viņa pārraudzībā, jo, iegūstot savā kontrolē VARAM, viņam būtu iespēja apturēt vēršanos pret apsūdzētu personu atrašanos valsts pārvaldē. Turklāt stresu Lembergam varētu radīt arī apstāklis, ka bijušais VARAM saimnieks Edmunds Sprūdžs ir pārsūdzējis Liepājas tiesas lēmumu lietā par Lemberga atstādināšanu no amata, un pastāv varbūtība, ka nākamās instances lēmums Ventspils baronam būs nelabvēlīgs. Tāpat VARAM, Satiksmes un Ekonomikas ministrijas viņam nepieciešamas, lai Ventspils brīvostas valdē atgrieztos viņam pakļautie valsts pārstāvji, un tiktu apstādinātas iesāktās ostu reformas, teic zinātāji.

«Lemberga un viņa vietnieku vadītie basketbola un futbola klubi ik gadu no brīvostas kopā saņem no 0,5 līdz 0,75 miljoniem latu. Mārketingam, tostarp Lemberga tēla spodrināšanai, brīvosta tērē vēl aptuveni miljonu latu gadā. Tāpat brīvosta dāsni pabalsta arī Ventspils pilsētas domes iestādes – Komunālo pārvaldi, Municipālo policiju un citas, tām ar brīvostu slēdzot sadārdzinātus līgumus par pakalpojumiem, kuru lietderība ir apšaubāma. Papildus brīvosta ar savu finansējumu atbalsta ar tranzīta nozari nesaistītus, bet ar Lembergu un viņa vietniekiem saistītus investīciju projektus, kas pašai brīvostai nes ievērojamus zaudējumus un kas nespēj nomaksāt pret brīvostu uzņemtās saistības. To vidū kompānijas Arbo, Dendrolight, kam jau ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process,» portālam BNN atklāj Ventspils politikai pietuvinātas personas.

«Ja šos brīvostas maksājumus kāds aptur, Lemberga impērija sevi vairs nevarēs uzturēt un sāks ātrā tempā brukt. Papildus Lembergam ir vitāli svarīgi tikt pie Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, pat ja tas tiek darīts uz citu reģionu un pašvaldību rēķina. Ja ministrijas šo naudu sāktu dalīt godīgi, Lembergam atkal rastos naudas problēmas, jo vairs nevarētu pabalstīt ar viņu saistītās būvkompānijas, piemēram, Ostas celtnieks, Pilsbūve un citas, kuras pateicībā daļu no summas pārskaita uz Lilitas Seimuškānes pārstāvēto biedrību Ventspils Attīstības aģentūra. Tādējādi caur šo aģentūru nodrošinot Lemberga PR un pilsētas mēram, kā biedrības vadītājam, maksājot ik mēnesi aptuveni 10 000 latu lielu algu,» portālam BNN stāsta anonīmi avoti.

Raušanos pie varas vēl pirms Zolitūdes traģēdijas intervijā žurnālam Ieva prognozējis finanšu ministrs Andris Vilks, kurš pats agrāk teju mēnesi pierunāts uzņemties finanšu ministra amatu, un jau vairākkārt izteicies, ka no politikas ies projām, lai atgrieztos krietni godīgākā vidē. «Politiķim jāpatīk varai, slavai. Politika dod iespēju arī negodprātīgi tikt pie naudas. Mums ir pietiekami daudz ekspolitiķu, kuri dzīvo cepuri kuldami. Tāpēc jau daudzi raujas politikā. Es domāju, ka nākamgad, kad vajadzēs finanšu ministru, liela daļa cilvēku pat par algu neinteresēsies, bet gribēs būt ministri. Šai sasaukumā redzu daudz godīgu cilvēku, kuri dzīvo no algas. Nākamajā būs citādi. Sile ir sagatavota, ekonomika aug. Vara ir vajadzīga, lai notiktu līdzekļu dalīšana.» Vilks intervijā novembra sākumā brīdina, ka sabiedrībai jātur acis vaļā, jo nākamvasar pirms Saeimas vēlēšanām briest pamatīgs banānu lietus. Tomēr, kā redzams šobrīd, raušanās pie varas notikusi bez «banānu dalīšanas», bet vēl necilvēcīgākā veidā – izmantojot 54 cilvēku bojāeju.

Īss ieskats pagātnē

Nobeigumā nedaudz par to, kāpēc Lembergam tik viegli izdodas Valsts prezidentu Andri Bērziņu gluži kā marioneti raustīt aiz diedziņiem pēc savām iegribām un kaprīzēm. Kad Bērziņš, kurš 10. Saeimā kā deputāts pārstāvēja ZZS, par kuras «krusttēvu» tiek dēvēts Lembergs, tika ievēlēts par Valsts prezidentu, kuluāros izskanēja, ka tas noticis arī ar Lemberga gādību. Turklāt arī pats Bērziņš toreiz neslēpa, ka, pirms kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, par šo jautājumu apspriedies ar Lembergu. Turklāt ar Lemberga ietekmi tikuši saistīti arī iemesli, kāpēc Bērziņš ilgstoši noturējās a/s Latvijas Unibanka (tagad SEB) vadītāja amatā.

Bērziņš, kura angļu valodas (ne)prasmes dēļ jāsarkst teju katram Latvijas iedzīvotājam, pats atzinis, ka viņa mērķis bija radīt konkurenci tā brīža valsts vadītājam un uz otru termiņu kandidējušajam Valdim Zatleram. Turklāt Bērziņu 2011.gada 2.jūnijā par prezidentu ievēlējusi Saeima, kuras atlaišanu 28.maija paziņojumā tautai ierosinājis Zatlers. 23.jūlija referendumā par Saeimas atlaišanu nobalsoja 94,3% iedzīvotāju. Zatlers savu lēmumu pamatoja ar vēlmi cīnīties pret oligarhu varu, lai gan trīs publiski piesauktie oligarhi – Lembergs, politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers nekautrējās atzīt, ka neredz pamatu Saeimas atlaišanai. Lembergs neslēpa, ka referendumā balsos pret Saeimas atlaišanu. Tautā mēdz jokot – Bērziņš pierādīja, ka valstij prezidenta var nebūt vispār, un sabiedrības attieksmi šķiet nepalīdzēja mainīt arī valsts galvas – viena no bagātākajiem pensionāriem valstī – lēmums savu prezidenta algu ziedot lauku skoliņām. Sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecināja, ka cilvēki šādu soli saista vien ar centieniem spodrināt savu tēlu. Jāpiebilst, ka pēdējā laikā ziņas par šiem ziedojumiem noklusušas, Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem aizbildinoties, ka ziedojumi ir katra cilvēka privāta lieta, ko nav pienākums publiski atklāt.

Turklāt pēc tam, kad Bērziņš ievēlēts par valsts galvu, Lembergs nekautrējies kandidēt uz premjera amatu no Zaļo un zemnieku savienības. Rezultātā gan panākta vienošanās, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija jeb tagadējā Reformu partija, Vienotība un nacionālā apvienība Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), bet valdību vadīs Valdis Dombrovskis.

Jau pirms kļūšanas par valsts prezidentu, bijušais baņķieris Bērziņš bijis vienas no lielākajām, ja ne vislielākās pensijas saņēmējs Latvijā. 2007.gadā, kad Bērziņš saskaņā ar amatpersonas deklarāciju kļuva par pensionāru, viņa ikmēneša pensija tuvojusies 4 900 latu robežai. Iespējams, Bērziņš lielās pensijas saņemšanai izmantojis 1996.gadā darboties sākušā Pensiju likuma pretrunīgās normas. Turklāt drīz pēc viņa ievēlēšanas par prezidentu, tiesībsargājošās iestādes norādījušas uz plāniem pārbaudīt Bērziņa bērnu uzņēmuma 178 tūkstošus latu lielo ES fondu līdzekļu izlietojumu. Modušās aizdomas par iespējamu Lauku atbalsta dienesta piešķirto finanšu līdzekļu izkrāpšanu – līdzekļi piešķirti aktīvās atpūtas kompleksa celtniecībai, taču nekas neliecina, ka iespaidīgajā kompleksā un tā apkaimē tiktu gaidīts kāds viesis, izņemot Bērziņu ģimenes locekļus, radus un draugus.

Turpretī Lembergs, neskatoties uz daudzajām apsūdzībām un piemērotajiem drošības līdzekļiem, formāli aizvien ieņem Ventspils mēra krēslu. Šajā amatā viņš ir jau kopš 90.gadu sākuma un šo gadu laikā, iespējams, kā slēpts Ventspils tranzīta biznesa uzņēmumu īpašnieks kļuvis par bagātāko amatpersonu Latvijā.

Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Līdzās Ventspils mēram apsūdzēts arī viņa dēls Anrijs Lembergs.

Ref: 102.000.102.5972