Šī gada otrajā ceturksnī pieaudzis nodarbināto skaits un samazinājies bezdarba līmenis līdz 19,4% (20,4% pirmajā ceturksnī), ziņo Centrālā Statistikas pārvalde (CSP).
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Nodarbinātības pieaugumu veicināja gan darba meklētāju skaita samazināšanās, gan ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanās darba tirgū.
Darba meklētāju skaits 2.ceturksnī samazinājās par 9 tūkst., sasniedzot 226 tūkst. cilvēku. Tādējādi darba meklētāju īpatsvars saruka līdz 19.4% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem (20.4% 1.ceturksnī). Tomēr, ilgtermiņa bezdarbs jeb to cilvēku skaits, kas meklē darbu jau ilgāk par vienu gadu, vēl mazliet palielinājās, sasniedzot 99 tūkst. (96 tūkst. 1.ceturksnī). Kopumā darba tirgus atgūšanās notiek pat nedaudz straujāk nekā bijām gaidījuši – lai gan ekonomiskā aktivitāte atveseļojas lēnām, eksporta izaugsme jau atspoguļojas nodarbinātības ciparos. Pašlaik sagaidāms, ka darba meklētāju īpatsvars vidēji 2010.gadā sasniegs 19.5% – iespējams, ka rudens mēnešos tas atkal nedaudz pieaugs, bet gada beigās turpinās samazināties.
Pozitīvi vērtējams arī tas, ka iedzīvotāji aktīvāk iesaistījās darba tirgū. Neaktīvo cilvēku skaits samazinājās līdz 34.5% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Īpaši priecē fakts, ka 2.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, par 17 tūkst. samazinājās to cilvēku skaits, kas ir zaudējuši cerību atrast darbu (līdz 44 tūkst.). Tas saskan ar patērētāju konfidences (jeb noskaņojuma) aptaujām – mājsaimniecību bezdarba gaidas turpina samazināties.
Kopumā, labāki darba tirgus rādītāji norāda arī uz iespējamu mājsaimniecību patēriņa ātrāku atveseļošanos. Tajā pat laikā ir jāņem vērā, ka iedzīvotāji turpina darba meklējumos doties prom no valsts, ko CSP pilnā mērā nevar iekļaut savos aprēķinos. Tas samazina iedzīvotāju skaitu un attiecīgi arī patēriņu, bremzējot arī ekonomisko izaugsmi.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kas atspoguļojas nozaru rādītājos salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir ļāvis bezdarba līmenim nedaudz nokristies. Liela loma ir sezonas darbiem, kuriem beidzoties, bezdarba līmenis varētu nedaudz pakāpties pirmā ceturkšņa rādītāja virzienā. Jauni rekordi, visticamāk, sasniegti netiks. Tomēr strauji uzlabojumi arī nav gaidāmi, izmaiņas bezdarba rādītājos sekos ekonomikā vērojamajai tendencei ar noteiktu laika nobīdi. Respektīvi, augstāko punktu bezdarba līmenis sasniedza tieši šā gada pirmajā ceturksnī (20.4%), kad ekonomikā lielākais kritums jau bija aiz muguras un sāka iezīmēties pozitīvās tendences.
Kā rāda statistika, strauji audzis to darba meklētāju loks, kas ilgstoši ir bez darba. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies gandrīz divas reizes jeb par 45.6 tūkstošiem. Turklāt saglabājas liels darba meklētāju skaits ar darba pieredzi. Visticamāk šie bezdarbnieki ir to nozaru darbinieki, kas piedzīvojušas vislielāko kritumu un tuvākajā laikā tik daudz strādājošos atpakaļ uzņemt nespēs. Daļa šādu darba meklētāju nāk arī no publiskā sektora. Tādēļ liela loma būs nodarbinātības politikai jeb valsts aktīvai rīcībai piedāvājot pārkvalifikācijas iespējas un bezdarbnieku spējai rast savu prasmju pielietojumu citā profesijā, kā arī pieņemt jaunos nosacījumus darba tirgū.
Jāatzīmē, ka stabilizējas ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits. Tas, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir palielinājies par 4.1%. No šīs grupas kā potenciālos darba meklētājus var uzskatīt 44.1 tūkstoti iedzīvotāju, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Tas ir resurss ar kuru ir iespējams rēķināties un uzrunāt, pirms runāt par imigrācijas nepieciešamību. Salīdzinot ar 2009.gada 2.ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir palielinājies vien par nepilnu tūkstoti.
Patlaban iezīmējas pretrunīgas tendences un sagaidāms, ka tuvākajos gados būs vērojama paradoksāla situācija. Nostiprinoties ekonomiskajai izaugsmei, kas varētu rādīt noturīgāku veikumu jau nākamgad, priekšplānā izvirzīsies tieši bezdarba jautājums. Neskatoties uz to, ka ekonomika uzrādīs pieaugumu, bezdarba līmenis saglabāsies augsts, forumos tiks diskutēts par došanos emigrācijā, bet darba devēji intervijās sūkstīsies par darbinieku trūkumu. Tas saglabās savu aktualitāti vēl vairākus gadus uz priekšu, bet radušās situācijas risinājums būs meklējams izglītības sistēmas reformās jeb tās spēju sagatavot iedzīvotājus atbilstoši ekonomikas vajadzībām.
Pēteris Strautiņš, DnB Nord bankas ekonomikas eksperts
Centrālās statistikas pārvaldes veiktais darbaspēka apsekojums atklāj, ka 2.ceturksnī darba meklētāju īpatsvars ir samazinājies līdz 19.4%. Drusku pārsteidzoši, ka kritums – par 1 procentpunktu ceturkšņa laikā, ir bijis pat straujāks par reģistrētā bezdarba izmaiņām, aplūkojot 2.ceturkšņa un 1.ceturkšņa vidējo rādītāju starpību. Te jāatzīmē, ka 1.ceturkšņa ietvaros reģistrētā bezdarba līmenis vēl pieauga. Bija izskanējis viedoklis, ka attiecībai vajadzētu būt pretējai, jo reģistrētā bezdarba kritumu veicina arī nevēlēšanās reģistrēties pēc pabalsta saņemšanas termiņa beigām, kamēr apsekojums atklāj arī «klusos» bezdarbniekus. Taču var izvirzīt arī hipotēzi, ka ziņas par ekonomiskās situācijas uzlabošanos palielina cerības atrast darbu, kas savukārt mudina reģistrēties.
Bezdarba samazināšanos ir virzījis tieši nodarbinātības pieaugums, nevis aiziešana no darba tirgus, kas būtu ļoti nevēlami. 2.ceturksnī valstī vidēji strādāja gandrīz par 20 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā 1.ceturksnī. Nodarbināto skaitu tikai nedaudz ietekmējusi «simtlatnieku» programma, kurā iesaistīto skaits ceturkšņa laikā pieaudzis tikai par 700 cilvēkiem. Ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits ceturkšņa laikā ir samazinājies par 9.6 tūkstošiem, bet ļoti strauji, par 16.1 tūkstoti jeb vairāk nekā ceturto daļu samazinājies to cilvēku skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu. Šādu pavērsienu varēja gaidīt, taču izmaiņu temps ir pārsteidzošs. Jāpiebilst, ka uz pilnu slodzi strādājošo skaits ir pieaudzis vēl straujāk, par 33.4 tūkstošiem.
Sagaidāms, ka 3.ceturksnī bezdarba kritums būs straujāks, jo aizvadītā ceturkšņa rezultātu vēl ietekmēja apstāklis, ka 1.ceturkšņa sākumā bezdarba līkne vēl bija augšupejoša. Sagaidu, ka 3.ceturksnī bezdarbs būs samazinājies par apmēram 1.5%. Nav šaubu, ka 3.ceturksnī bezdarbs būs samazinājies gada griezumā.
Tomēr bezdarbnieku skaits joprojām ir ļoti liels un tā būs sāpīga problēma vēl vairākus gadus. Lielu devumu bezdarba samazināšanā nenoliedzami var dot iekšzemes pieprasījuma aktivizēšanās, mājsaimniecībām aktīvāk tērējot naudu un izmantojot jau atkal daudz plašākās aizņemšanās iespējas. Taču līdz galam šo problēmu var atrisināt tikai strukturālas pārmaiņas ekonomikā, pieaugot eksporta nozaru īpatsvaram.
Cik tieši liels ir nepieciešamais darbavietu skaits, pateikt ir ļoti grūti. Kompetentu valsts iestāžu vērojumi liecina, ka apmēram ceturtā daļa reģistrēto bezdarbnieku faktiski strādā. Jādomā, ka daudzi no viņiem nevēlas atklāt savu statusu arī darbaspēka apsekojuma aptaujas veicējiem, jo bažījas iekulties nepatikšanās, uztverot visas valsts iestādes kā vienotu veselumu un nejūtoties pārliecināti par aptauju anonimitāti. Tāpēc ne reģistrētais bezdarbs, ne darbaspēka apsekojuma uzrādītais darba meklētāju īpatsvars nav uzskatāmi par precīziem «patiesā» bezdarba līmeņa rādītājiem.
Interesanti, ka apsekojuma uzrādītās algu izmaiņas uzrāda, ka nedaudz samazinājušās gan ļoti mazās algas: līdz 200 latiem un arī lielās algas, virs 1000 latiem. Tas saskan ar vērojumu, ka ekonomikas izaugsmi šobrīd virza preču sektors, kurā algu atšķirības ir mazākas, nekā pakalpojumu sektorā. Varbūt tas ir pirmais solītis ceļā uz Latvijas tapšanu par vidusšķiras sabiedrību.